Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Otrkārt, piramidu kā valdnieku vai faraonu kapeņu loma ir apšaubāma kaut vai tādēļ, ka nevienā piramīdā pagaidām vēl nav atrasta neviena mūmija. S. B. Proskurjakovs šajā sakarībā raksta (jau minētās grāmatas 34. Ipp.): «Pirms runāt par faraonu kapenēm, vajag atrast kaut vienu vienalga kura faraona mūmiju pašā piramīdā, bet tāda vēl nav atrasta.» Tāpēc ir vieglāk domāt, ka atlantu vai lemūriešu civilizācijas uzcēla piramidu un monu­mentu sistēmu ar kaut kādu, mums pagaidām vēl neizprotamu mērķi, saskaņā ar savām tehnoloģijām, galvenokārt izmantojot smalkās enerģijas, nevis fantazēt, kā faraoni gribējuši sevi cildināt, ceļot kolosālas būves. Dievs neļautu sevi tā cildināt! Tas ir grēks! (Jn zinātnes progresa gaitā strauji mainās arī mūsu zināšanas, šodien neticamais rit kļūst par parastu parādību.

(Jn, beidzot, jāuzsver, ka vienotu planētas piramīdu un monu­mentu sistēmu ir mērķtiecīgi veidot nevis zem ūdens, bet gan uz sauszemes, un tas bija iespējams tikai laikā, kad kontinentiem bija pavisam citas aprises. Iespējams, ka Atlantidas laikā visa planētas piramidu un monumentu sistēma atradās uz sausze­mes. Bet varbūt tas bija vēl Lemūrijas laikos.

Tādējādi būtu loģiski pieņemt, ka planētas piramidu un monu­mentu sistēmu nav veidojuši mūsu civilizācijas cilvēki, bet gan atlanti vai lemūrieši. Bet kas konkrēti?

Kā zināms, lemūriešu civilizācija pastāvēja uz Zemes pirms daudziem miljoniem gadu. Milzigā auguma lemūrieši pilnibā pār­valdīja «gara spēku» un savās uz šo spēku balstītajās tehnoloģijās acimredzot izmantoja psihiskās enerģijas antigravitācijas efektu. Tādēļ viņiem acimredzot nebija grūti uzbūvēt planētas piramidu un monumentu sistēmu. Tomēr jāatzīst, ka gadu miljoni būtu uzspieduši savu zīmogu gan piramīdām, gan pārējiem monu­mentiem un daudzi no tiem būtu nopostiti.

Loģiskāk būtu pieņemt, ka piramidu un monumentu sistēmu uz Zemes būvējuši atlanti. Mums izdevās dažādos literāros avo­tos atrast ziņas, ka kādu laiku atlantiem ir bijušas pieejamas lemūriešu zināšanas, kas ierakstītas tā saucamajās «zelta plāk­snēs», un viņi radija tehnoloģijas, kas ļāva, piemēram, ar nelielas, plaukstas lieluma paligierices palidzibu pacelt gaisā milzigus akmens bluķus un pārvietot tos telpā. Tāpēc arī atlanti varēja uzbūvēt piramīdu un monumentu sistēmu.

Neskatoties uz to, ka galvenais Atlantidas kontinents gāja bojā pirms 850 000 gadu (saskaņā ar J. Blavatsku) Pasaules Plūdu laikā, daļa atlantu, kā zināms, izdzīvoja un vēl ilgi dzivoja uz Zemes, lokalizējoties galvenokārt Tibetas un Gobi reģionā, tāpat arī uz «Platona salas» Atlantijas okeānā. Sakarā ar to varē­ja pieņemt, ka planētas piramidu un monumentu sistēmas «vecums» orientējoši ir 850 000-1 000 000 gadu, lai gan pavisam nevarēja izslēgt arī to, ka tā tikusi papildināta vai remontēta arī vēlāk. Piemēram, ir pilnigi iespējams, ka zemūdens piramīdu Bermudu trijstūra rajonā, ko apraksta Berlics, cēluši pēc Plūdiem izdzīvojušie atlanti uz «Platona salas», kura (saskaņā ar J. Bla­vatsku) nogrimusi okeānā tikai pirms 12 000 gadu.

Visi šie plašie prātojumi, kurus ierosināja uz globusa novil­ktie diegi un iezīmētās aizlaiku piramidas un monumenti, tai vakarā gribot negribot skāra jautājumu - kāds bija šīs sistēmas veidošanas mērķis?

Ar kādu mērķi tika uzbūvēta planētas aizlaiku piramīdu un monumentu sistēma

Būtu dabiski domāt, ka šo milzigo celtņu sistēma, kas aptver visu zemeslodi, nevarēja būt celta tikai tādēļ, lai nākamajām paaudzēm demonstrētu atlantu tehnisko varenibu. Bez šaubām, tā izpildija kādu noteiktu lomu. (Jzmanibu piesaista fakts, ka

visas šīs sistēmas matemātiskās likumsakarības ir saskatāmas tikai uz globusa, it kā raugoties uz Zemi no kosmosa. Tādēļ ari pilnīgi acīm redzami šķita, ka planētas aizlaiku piramīdu un monumentu sistēma ir veidota ar kosmisku mērķi.

Ja runājam par mūsu prātojumu kosmisko kontekstu, varēja izdarīt daudzus fantastiska rakstura pieņēmumus par orien­tieriem uz Zemes priekš atnācējiem no Visuma. Bet visiem šiem pieņēmumiem būtu cilvēka domāšanai piemītošais trūkums -

vēlme izskaidrot neizskaidrojamo, izmantojot pierastus un saprotamus kritērijus.

Cenšoties izbēgt no šīs pierastās domu gaitas, es atsaucu atmiņā daudzas interesantas ziņas, kas aprakstītas austrumu ezoteriskajā literatūrā un jau guvušas zināmu apstiprinājumu mūsdienu fizikā. Runa pirmām kārtām bija par iepriekšējo civi­lizāciju cilvēkiem piemītošo cita veida enerģiju, kad praksē tika izmantots princips - cilvēks ir pati spēcīgākā enerģētiskā mašī­na uz Zemes, jo saskaņā ar reliģijas nostādnēm cilvēks tiek rak­sturots kā makrokosmosa mikrokosmoss. Tas nozimē, ka kos­miskais princips ir ielikts cilvēkā pašā, tāpēc cilvēks spēj izman­tot neizsīkstošo kosmiskās enerģijas avotu un iztikt bez naftas un gāzes. Gara spēks, kā zināms, sastāv no patiesas un apzinā­tas ticibas Dievam, bet šim postulātam enerģētiskā jēga var piemist gadījumā, ja cilvēkā atveras smalko enerģiju izman­tošanas dievišķais kosmiskais kanāls. Pazīstamā krievu fiziķa A. V. Akimova aprēķini rāda, ka, gadījumā, ja cilvēce izmantotu tikai smalkās enerģijas, tad 10 gadu laikā tiktu izmantots tikai 1 cm 3 Absolūta - smalkās enerģijas galvenā substrāta.

Šajā sakarībā man likās, ka planētas aizlaiku piramidu un monu­mentu sistēma kaut kādā, pagaidām vēl nesaprotamā veidā regulē mūsu planētas smalko enerģiju, lai tā cilvēkam būtu pieejamāka. Tālos atmiņas stūrišos man izdevās atrast zināšanu drumslas par to, ka smalkā enerģija nepakļaujas enerģijas nezūdamības liku­mam, ka piramīdas ir smalkās enerģijas kolektori (savācēji), ka kosmosam ir piramīdas forma un tamlīdzīgi. Man likās, ka globālā aizlaiku piramidu un monumentu sistēma tika radīta, lai ar nepie­ciešamajiem enerģijas veidiem nodrošinātu Zemes vajadzības. Piramidu un monumentu sistēmu es iztēlojos kā kaut ko lidzigu mūsu valsts vienotajai enerģētiskajai sistēmai, kur vadu un elek­trības stabu vietā slienas piramīdas un monumenti.

Tagad, kad pagājis jau zināms laiks, šīs domas ir konkre-

tizējušās un papildinājušās. Vienīgais, ko mēs toreiz ar Juriju Ivanoviču un Ravilu nevarējām paredzēt, bija jautājums par laika enerģiju, kas, izrādās, ir noteicošais dzīvei uz Zemes un kas ir spējīgs nākotnē izmainīt mūsu dzīvi pašos pamatos, izdarot laika korekciju ar piramīdām līdzīgu celtņu palīdzību. Bet par to es sīki pastāstīšu grāmatas trešajā sējumā.

Bet man pat nevarēja ienākt prātā, ka smalkā enerģija ir nesaraujami saistīta ar mūsu domām, bet domu enerģiju regulē piramīdas, novadot to radošā gultnē vai sagraujot.

Bet tajā vakarā tēja jau bija atdzisusi, bet domas vēl arvien riņķoja ap aizlaiku piramidu un monumentu sistēmu, kuras cen­trā atrodas svētais Kailasa kalns.

Kailass - aizlaiku piramīdu un monumentu sistēmas pamats

- Paklau, Ernst, kā tu domā, kāpēc nevienam pirms mums neienāca prātā atzīmēt uz globusa visas aizlaiku piramidas un monumentus un savienot tos ar linijām? - vaicāja Jurijs Ivanovičš, bakstot ar pirkstu globusā. - Viss taču ir tik vienkārši!

- Jurij Ivanovič, es esmu pārliecināts, ka cilvēki ir mēģinājuši to darīt, - ar prieku iesaistijos sarunā. - Man šķiet, es pat lasīju, ka, savienojot uz globusa Ēģiptes un Meksikas piramīdas, ir atrasta kaut kāda matemātiska likumsakarība. Bet nebija pilnas sistēmas. Kāpēc nebija? Neviens neņēma vērā svēto Kailasa kalnu! Neviens nevarēja iedomāties, ka šis kalns ir milzu pirami­da! Tikko mēs to pieņēmām, viss nostājās savās vietās: uz vie­nas ass ar Kailasu zemeslodes otrā pusē atrodas leģendārā Lieldienu sala, un visas aizlaiku piramidas un monumenti no­stājās skaidrā sistēmā. Paldies mūkam Arunam, ka parādija svētā kalna fotogrāfiju!