Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Patiešām, ši zemeslodes ceturtdaļa sadalījās divos pilnīgi vienādos trijstūros. Bez šaubām, Ēģiptes un Meksikas pirami­das, svētais Kailasa kalns un Lieldienu salas milži ir izvietoti uz zemeslodes saskaņā ar ļoti precīzu sistēmu.

- Un kas būs, ja šo zemeslodes «ceturtdaļu» sadalis divās daļās ar līniju Kailass - Lieldienu sala? - es nevarēju nomieri­nāties.

Novilkām vēl vienu diegu, un shēma ieguva matemātiski vēl sarežģītākas kontūras.

- Izmēri, Jurij Ivanovič!

- Ko tur mērīt, tāpat redzams, ka no visām pusēm veidojas vienādu trijstūru kombinācijas: gan no kreisās un labās puses, gan augšā, gan apakšā.

Visi tris stāvējām un skatījāmies uz globusu, un droši vien visi brinījāmies, kāpēc vēl nevienam nebija ienācis prātā izdarīt šādus mērījumus. Zinātniskais satraukums kļuva arvien stiprāks.

- Veči, iedzeram pa šņabim, - ierosināju.

Ravils piekrītoši pamāja ar galvu, bet Jurijs Ivanovičš ar nožēlu nopūtās:

- Tu taču zini, ka es vairs nedzeru.

Mazliet iedzērām, atpūtāmies un atkal pievērsāmies globu­sam.

- Paklau, mēs aizmirsām par Stonhendžu Anglijā. Varbūt tā ari iekļaujas šajā sistēmā? - piebildu. - Savienosim Kailasa kalnu ar Stonhendžu!

- Neko nevajag savienot, - Ravils tūliņ atsaucās, - Ston- hendža atrodas tieši uz līnijas, kas savieno Kailasu ar Lieldienu salu un sadala mūsu zemeslodes «ceturtdaļu» pa vertikāli divās daļās. To diegu mēs jau novilkām. Re, kur tas ir!

- Stonhendža - tas ir nopietni, - paziņoja Jurijs Ivanovičs. - Es daudz esmu lasijis par Anglijas akmeņiem. Kaut kas kaut kad uzslēja milzīgus akmeņus un virsū uzlika tikpat milzīgus. Ak­meņi ir tik lieli, ka tos nevar pacelt nekāda tehnika. Kad strādāju trasē, mums bija lieli traktori - «Katerpilleri» un «Cuvašpilleri»…

- Kas ir «Cuvašpilleri»? 118

- Nu… tādi traktori, ko ražo Čuvašijā. Mēs viņus tā nosau­cām. Vārdu sakot, mūsējie gribēja amerikāņu «Katerpillerus» nomainīt un uztaisīja to monstru - metāla daudz, bet no spēka nekā. Bet būtība nav «Čuvašpilleros». Trasē Ziemeļurālos mēs ar traktoriem gribējām nomest kraujā pēc sprādziena palikušu klints gabalu. Nekā! Nekas nesanāca. Par «Čuvašpilleru» vispār nav ko runāt, tur arī divi «Katerpilleri» neko nevarēja izdarīt. Bet Anglijā kaut kas uzslēja gaisā milzu klintsgabalus un vēl virsū uzlika tādus pašus milzeņus. Citas tehnoloģijas ir bijušas, pavisam citas. Toreiz Gars strādāja kā spēks.

- Kā tad…

- Bet tagad cilvēki Anglijā, - Jurijs Ivanovičs turpināja, - staigā ap Stonhendžu, bradā fermeru sētos kviešus un lauza galvu, kā tie akmeņi uzstādīti. Smadzenes droši vien to nevar aptvert. Tā jau patiešām var justies kā pērtiķis. Domāju, ka ari Darvins pastaigāja ap Stonhendžu, izjuta cilvēka niecibu un izvirzija teoriju, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa.

- Mm… jā…

- Vēl es lasiju, ka zem Stonhendžas ir pazemes kanāli, - deklarēja Jurijs Ivanovičs. - Tie lielā dziļumā stiepjas pa visu

Senatnes monuments Stonhendža (Anglijā)

Zemi, bet pie Stonhendžas gandrīz vai iznāk virspusē. Ekstra­senss izstiepj rokas ar plaukstām uz leju, noskaņojas uz paze­mes kanālu viļņa un nosaka, cik dziļi tas atrodas…

- Vai ekstrasenss izpleš pirkstus? - Ravils nekaunīgi pārtrauca.

- Tas nav svarīgi, izpleš vai neizpleš, - Jurijs Ivanovičs dus­mīgi paskatījās uz Ravilu. - Svarigi ir tas, ka ekstrasenss nosa­ka šos kanālus. Bet stāsta, ka tajos pazemes kanālos izvietota Sambala. Tāpēc Sambala atrodas Stonhendžas tuvumā, tas ir - tuvu Zemes virspusei. Ne jau velti šajā Anglijas rajonā labības laukos parādās neparasti apļi. It kā Šambalas iemītnieku lid­aparāti tos atstājot, atzīmējot šo vietu.

- Jurij Ivanovič, vai jūs to izlasījāt «Skandālos»? - Ravils nevarēja rimties, provocējot Juriju Ivanoviču un apšaubot avizē «Skandāli» publicēto informāciju.

- «Skandālos» vai «Neskandālos», - Jurijs Ivanovičs saskaitās, - nu kaut kur lasīju. Cilvēki muļķības nerakstīs. Kas ir, par to ari raksta. Viens ir jutigs, cits nejūtīgs kā koka gabals. Re, komu­nisti saukāja reliģiju par opiju tautai, teica, ka tās ir muļķības, bet vai tad mēs varam Dievu aptaustīt un parunāties ar viņu…

- Paklau, - es nolēmu iejaukties, - labāk atgriezīsimies pie globusa. Jura, izmēri, lūdzu, attālumu no Kailasa kalna lidz Ston- hendžai. Kādu daļu attāluma Kailass - Lieldienu sala tas sastāda?

Pēc neilgiem mērījumiem Jurijs Ivanovičs paziņoja:

- Precīzi vienu trešdaļu.

- Precīzi?

- Jā, precīzi vienu trešdaļu.

- Skatieties, attālumi Kailass - Ēģiptes piramidas un Lieldienu sala - Meksikas piramīdas sastāda tieši vienu ceturt­daļu no attāluma Kailass - Lieldienu sala. Tagad - viena treš­daļa. Pamēģināsim uzlikt vienu trešdaļu attāluma no otras puses - no Lieldienu salas - pa to pašu zemeslodes ceturtdaļas centrālo līniju. Kas tur būs? - domigi minēju.

Es savienoju Kailasu ar Stonehange (Anglija)… līnija aizveda tieši uz Lieldienu salu. Attālums Kailass - Stonehange sastādīja tieši 1/3 no līnijas Kailass - Lieldienu sala, bet vēl pēc 1/3 uz šis līnijas atrodas Bermudu trjstūris.

… uz Zemes pastāv precīza sistēma, kas aptver piramīdas un senatnes noslēpumainos pieminekļus…

Mēs ieskatījāmies globusā un gandriz kori paziņojām:

- Bermudu trijstūris!

- Tā nekas! Visas mīklainās vietas, kas atrodas uz planētas, iekļaujas vienā sistēmā, - Ravils nespēja slēpt pārsteigumu.

- Bet visas sistēmas pamatā ir Kailasa kalns, - es pieme­tināju. - Bez tā nekāda sistēma nesanāktu. Ne jau velti Kailasu sauc par svētu kalnu.

- Es esmu daudz lasījis par Bermudu trijstūri, - iesāka Jurijs Ivanovičs. - Par šo trijstūri ir sarakstits milzums mistisku lietu. Tur pazūd kuģi, krit lidmašīnas, stāsta, ka astoņkāji tur esot tik lieli kā lokomotīves, varbūt vēl lielāki, un raksta pat, ka tur esot redzēts kaut kas lidzigs Lohnesa ezera briesmonim.

Ravils nevarēja noturēties un atkal iejaucās:

- Vai par to raksta avizē «Skan…»?

- Pagaidi, Ravil, nejaucies! - es bargi paskatījos uz viņu.

Jurijs Ivanovičs pasmīnēja, vēlreiz bargi paskatījās uz Ravilu un turpināja:

- Kas tas ir par trijstūri! Ūdens virspusē un vairāk nekas. Ja nu būtu tā, kā Visockis dziedāja par krievu alkašu «… jāizdzer… trij­stūris….», tad tikai mēs redzētu, kas tur apakšā atrodas. Bet tur, varu saderēt, noteikti rēgojas kāds senatnes monuments un apkārt sev rada elektromagnētisko sajukumu. Tāpēc arī kuģi krit…

- Ne jau kuģi krīt, bet lidmašīnas, - Ravils priecīgi izlaboja.

- Nu lidmašīnas, bet kuģi… arī…

- Pagaidiet! - es iejaucos. - Jurij Ivanovič, tu esi malacis, ka ierunājies par Bermudu trijstūri. Skaidri atceros, ka Proskurja- kova grāmatā lasiju, ka tur atrodas nogrimusi piramida. Tā grā­mata man tepat ir. Tūliņ atradīšu to vietu.

Sāku šķirstīt pazīstamā krievu zinātnieka S. B. Proskurjakova grāmatu «Piramidu būvētāji no Lielā Suņa zvaigznāja» (Orla, 1992) un 115. lappusē atradu šādas rindas:

«1977. gada sākumā zvejas kuģa eholotes okeāna dibenā netālu no Bermudu salām reģistrēja pacēlumu, kas lidzinās piramidai. Tas deva ierosmi amerikānim Čārlzam Berlicam organizēt speciālu ekspedīciju, kas 400 metru dziļumā atrada piramīdu. Čārlzs Berlics apgalvo, ka tās augstums sasniedz 150 metrus, pamatnes malas garums - 200 metrus, bet sānu šķautņu slīpums ir tāds pats kā Heopsa piramīdai. Viena no piramīdas šķautnēm ir garāka par otru…»