KOLINS VILSONS: APZIŅAS PARAZĪTI

Džuandzi (ap 369 — 268 p. m. ē.)— ķīniešu filo­zofs, viens no daoisma mācības piekritējiem.

14. Ipp. Bogazkejas templis atrodas Bogazkejas pilsētā

Turcijā, netālu no galvaspilsētas Ankaras. Tur saglabājušies Hetu valsts galvaspilsētas Hatusa- sas nocietinājumi, pilis, arhīvs.

Heti — tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas centrā­lo daļu, kuru tie iekaroja 19. gs. p. m. ē. 18. gs. p. m. ē. nodibinājās Hetu valsts, kura pastāvēja līdz 12. gs. sākumam p. m. ē.

15. Ipp. Kara tepe (tjurku vai.)— Melnais kalns; atrodas

Turcijā.

Faute de mieux (franču vai.)— tāpēc, ka labāka nebija.

16. Ipp. Dijarbakira — pilsēta Turcijas dienvidaustru­mos pie Tigras upes.

17 Ipp. Sers Ostins Henrijs Leijards (1817 —1894)— an­gļu arheologs; kļuvis slavens pēc izrakumiem Nīnivē.

Nlnive — sena asīriešu pilsēta 8.—7. gs. p. m. ē. Asīrijas galvaspilsēta.

18. Ipp. Arzevas plāksnītes — vēstules uz māla plāksnī­

tēm, rakstītas seno hetu valdniekam Orzevam; atrastas 1893. gadā Bogazkejā.

19. Ipp. Osvalds Spenglers (1880—1936)— vācu filozofs

ideālists, vēsturnieks; pārstāvēja dzīves filozo­fiju. Galvenais darbs, kurā izklāstīta viņa vēstu­res filozofija,— «Eiropas noriets» (1918—1922, 2 sēj.). Pēc Spenglera uzskatiem, Rietumu kul­tūrā ar 19. gs., t. i., ar kapitālisma uzvaru, sākusies pagrimuma stadija. Pagrimšanas pe­riodā kultūra pāriet civilizācijā, kas spēj repro­ducēt esošās, nevis radīt kvalitatīvi jaunas vērtī­bas. Vēstures relatīvisma piekritējs.

20. Ipp. Džordžs Smits (1840—1876)— angļu arheologs asiriologs; piedalījies izrakumos Nīnivē. 1849.—1854. g. atrastajā Asīrijas valdnieka Ašurbanipala (669.— ap 633. g. p. m. ē.) biblio­tēkā Smits uzgāja plāksnītes ar poēmu par Gilgamešu.

Heinrihs Slīmanis (1822—1890) izrakumos Ege- jas jūras krastā atklāja Troju.

Leijards Nīnives izrakumos atklāja Kalahu, senu Asīrijas pilsētu (13.—7. gs. p. m. ē.), netālu no tagadējās Nimrudas pilsētas (Irākā).

21. Ipp. Zans Fransuā Sampolions (1790—1832)—

franču ēģiptologs; izstrādājis seno ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanas pamatprincipus.

Sers Henrijs Kresviks Rolinsons (1810— 1895)— angļu diplomāts, viens no asirioloģijas pamatlicējiem; piedalījies seno persiešu un asī- riešu-babiloniešu tekstu atšifrēšanā.

Helmūts Boserts — vācu arheologs, senās Tuvo Austrumu kultūras speciālists. Kopš 1930. g. nodarbojies ar hetu kultūras izpēti, no 1947. g. vadīja izrakumus Karatepē.

Protohati — hatu senči, acīmredzot dzīvojuši III gadu tūkstotī p. m. ē. Hati — viena no Hetu valsts iedzīvotāju etniskajām grupām.

Nēsiešu valoda — viena no seno hetu valodām.

Kadeša — hetu pilsēta (mūsdienu pilsētas Hom- sas tuvumā, Sīrijā).

Ir augstāks spēks, kas veido mūsu mērķus, Lai kādus izvēlamies mēs.

Citāts no V. Šekspīra lugas «Hamlets» (V cē­liens, 2. aina).

22. Ipp. Kadirli — pilsēta Turcijā netālu no Dijarbaki-

ras.

Karhemiša — Hetu valsts galvaspilsēta Sīrijā, Eifrātas rietumu krastā, pie senā kara un tirdzniecības ceļa no Ēģiptes caur Feniķiju un Sīriju uz Mesopotāmiju.

Zindžirli, Sindžerli — kurdu ciems Ammāna kalna austrumu pakājē, Ziemeļsīrijā ar senās aramiešu Sāmalas valsts galvaspilsētas drupām.

23. Ipp. Bedržihs Hroznijs (1879—1952)— čehu orientā-

lists, hetoloģijas pamatlicējs. 1915. g. atšifrējis hetu ķīļu rakstu un pierādījis hetu valodas indoeiropeisko izcelsmi.

Hetu valsts beidza pastāvēt ap 1200. g. p. m. ē., tomēr Ziemeļsīrijā vēl ilgi pastāvēja hetu pilsēt- valstis Kara tepe, Zindžirli, Karhemiša u. c., līdz tās tika pievienotas Asīrijai.

24. Ipp. Delfi — senatnē grieķu reliģijas centrs, slavens

ar Delfu orākulu, kurš atradies Apollona templi un ar priesterienes Kitijas starpniecību atbildē­jis uz viņam uzdotajiem jautājumiem. Orākula atbildes priesteri skaidrojuši kā Apollona gribu.

28. Ipp. Viljams Bleiks (1757 — 1827)— angļu dzejnieks

un mākslinieks.

29. Ipp. Rinda no angļu dzejnieka Endrū Mārvela

(1621 —1678) odas «Viņa kautrajai mīļotajai».

Rinda no angļu dzejnieka Tomasa Stērna Eljota (1888—1965) poēmas «Neauglīgā zeme» V da­ļas.

31. Ipp. Arhaja ieži — Zemes garozas veidojumi, kuru vecums pārsniedz 2,6 miljardus gadu. Arhaja ēra — vissenākais Zemes ģeoloģiskās vēstures posms. Tā ilga apmēram 1,5 miljardus gadu.

35. Ipp. Karls Gustavs Jungs (1875—1961)— šveiciešu psihologs un filozofs ideālists, analītiskās psiho­loģijas pamatlicējs. Jungs izvirzījis tēzi par kolektīvo zemapziņu kā iepriekšējo paaudžu pieredzes atspoguļojumu, kura fiksēta sma­dzeņu struktūrā. Junga mācība ietekmējusi reli­ģijas, mitoloģijas un folkloras pētījumus.

O. Hakslijs pirmoreiz izmēģinājis meskalina iedarbību 1953. gadā.

36. Ipp. 1922. gadā angļu arheologs Hovards Kārters (1873—1939) izrakumos Ēģiptē atrada faraona Tutanhamona kapenes. Autors dod mājienu par to, ka Kārtera atklājumi izraisīja sensacionālu interesi visā pasaulē un izrakumu vietā sa­brauca daudz žurnālistu, un radās dažādas nejēdzīgas baumas.

Sākot ar 1947. gadu, alās Nāves jūras rietum­krastā, Kumrānas rajonā un citās Jūdejas tuk­sneša vietās atrada reliģiska satura rokrakstus senebreju, aramiešu, grieķu, arābu u. c. valodās. Lielākā daļa rokrakstu attiecas uz 2. gs. p. m. ē.— m. ē. 2. gs.

38. Ipp. Senie asīrieši un babilonieši būvēja kulta tor­ņus — zikurātus, kas atgādināja piramīdas. Ūra — pilsēta Mesopotāmijā (V g. t. p. m. ē.— 4. gs. p. m. ē.). Trešajā gadu tūkstotī p. m. ē.— pilsētvalsts.

Piramīda Gīzā — šeit autors acīmredzot domā­jis lielāko piramīdu Gīzā, Kairas priekšpil­sētā,— Heopsa piramīdu, kas celta par godu faraonam Heopsam (27. gs. p. m. ē.).

Saules piramīda Teotivakanā (pilsēta 2. gs. p. m. ē.^ m. ē. 7. gs.)— Mehiko ielejā; to uzcē­luši tolteki, kuri apdzīvojuši Meksiku pirms actekiem.

Stonhendža — viena no lielākajām megalītu cel­tnēm. Atrodas Anglijā, netālu no Solsberijas. Konstrukciju senākā daļa attiecas uz 1900.— 1700. g. p. m. ē. Stonhendža bijusi sakrāla cel­tne, domājams, ka tā bijusi arī sena observato­rija.

39. Ipp. Kārnegija fondu dibinājis amerikāņu filantrops

Endrū Kārnegijs (1835—1919). Sākotnēji tas bija paredzēts, lai veicinātu izglītības attīstību un palīdzētu skolotājiem, vēlāk to izmantoja dažādu zinātnisku pētījumu finansēšanai.

40. Ipp. Ar «Tutanhamona lāstu» domāts fakts, ka vai­

rāki Kārtera ekspedīcijas dalībnieki traģiski beidza dzīvi it kā tāpēc, ka esot traucējuši valdnieka mieru.

Hovards Filips Lavkrāfts (1890—1937)— ameri­kāņu rakstnieks fantasts; atstājis lielu iespaidu uz K. Vilsonu; Lavkrāfta dzīves laikā publicēts tikai viens darbs, galvenās viņa grāmatas nāca klajā 60. un 70. gados. Lavkrāfta darbos parasti sastopamas halucinācijas, vīzijas, neiz­skaidrojami sapņi; daudzos viņa romānos stās­tīts par čilvēkiem-milžiem.

Augusts Viljams Dērlets (1909—1971)— ameri­kāņu rakstnieks . fantasts, zinātniski fantas­tisku stāstu krājumu sastādītājs un izdevējs. Sarakstījis grāmatu par Lavkrāftu (1959).

41. Ipp. Džons Viljams Danns (miris 1949. g.)— angļu

izgudrotājs, konstruktors, filozofs, grāmatas «Eksperiments ar laiku» (1927) autors.