Aleksandrs ŠAĻIMOVS: Tuskaroras noslēpums

— Paldies, paldies, — tencināja Voļins. Viņa balss nodrebēja un aizlūza.

— O nē, — pārtrauca Šeklijs, — mēs teik­sim paldies jums, ka esat atsūtījuši mums tādus zinātniekus kā doktore Marina Bogda- nova un viņas kolēģi… O, viņi mums jau tik daudz palīdzējuši grūtā brīdī… To sauc par augstāko solidaritāti, jā!

Seklijs apklusa un bargi paskatījās vis­apkārt, it kā gaidītu iebildumus, bet neviens neiebilda.

— Okei, — viņš sacīja. — Es vēl gribēju teikt, ka Santakrusas atjaunošana neaizka­vēs mūsu kopīgos darbus okeāna centrālajā daļā. Mēs un, es ceru, arī jūs sāksim tos pa­redzētajā laikā.

— Mēs ari, — apstiprināja Voļins.

— Ar ko sāksim? — vaicāja Seklijs.

— Ar vieglām brokastīm, — atteica Kodo­rovs. — Lūdzu visus kopkajītē.

Brokastis jau gāja uz beigām, kad Kodo- rovu izsauca uz radiokabīni. Atvainojies ad­mirālis izgāja no kopkajītes. Viņam sekoja Ankudinovs, kas paziņoja, ka viņam esot jā­pārbauda savi delfīni.

Pēc degvīna glāzītes iebaudīšanas mazliet noreibušais Seklijs skaļi jūsmoja par Anku- dinova projektu izmantot delfīnus par izlū­kiem.

— O, tie kļūs par sabiedrotajiem un palī­giem dzīļu pētījumos, — teica vecais okeano- logs. — Tie, protams, ir pirmie mēģinājumi, bet vēlāk… Jā, — Seklijs turpināja, pie­liekdamies Voļinam pie pašas auss, — mans draugs ģenerālis Kollijs, šis vecais lapsa, atcerieties viņu, apstiprināja manas bažas. Tur, — Seklijs norādīja ar pirkstu uz leju, — tur, okeāna dibenā, kāds sen jau dara sliktus darbus. Viņi deva triecienu Santakrusai. Paš­laik ģenerālis Kollijs tvarsta šos draudziņus vai nu Indonēzijā, vai Filipīnās … Un no­skaidrojās, ka tā mana noslēpumainā zelta rūpija, ko es jums rādīju, ir pavediens… Saprotat? Es pats atdevu to ģenerālim, un viņš teica, ka tagad katrā ziņā noķers, ko vajag, un attīrīs okeānu … mums … Smiek­līgi nudien… Iznāk, ka mēs abi tomēr nā­kam par vēlu, kolēģi. Interesanti, kas aiz­steidzies mums priekšā?

Acīm redzami satraukts, ienāca Kodorovs.

— Pārsteidzošas vēstis, — viņš teica. — No Maskavas tikko ziņoja, ka Savčenko un Severinovs ir dzīvi. Patlaban viņi atro­das kādā no ' konsulātiem Indonēzijā. Gan­drīz gadu viņi sabijuši zemūdens pirātu gūstā, un šajās dienās viņiem izdevies iz­bēgt. Bet visbrīnumainākais ir tas, ka šie pirāti viņus nevis nolaupījuši no «Tuskaro- ras», bet izglābuši, kad tiem uzbrukusi ak­tīvā plazma … Liekas, ar jums, Robert Jur- jevič, tikko nav atkārtojies tas pats, kas no­ticis ar Severinovu un Savčenko. Un vēl kas: Džakartā nupat notikusi preses konfe­rence … Runāts par to, ka sagrauta un iz­nīcināta liela grupa, kas vadījusi starptau­tisku pirātu bandu. Tagad nāks gaismā daudz kas …

— Cik brīnumaina diena, — domīgi sa­cīja Voļins. — Laimīga un brīnumaina. Pat negribas ticēt… Mūsu biedri ir dzīvi un atgriezīsies pie mums …

— Atļaujiet, bet kas tad te īsti ir noticis pirms nedēļas? — piesējīgi jautāja Luhtan- cevs. — Manuprāt, vēl daudz kas nav skaidrs. Ko mēs galu galā meklējam?

— Es domāju, ka arī no šejienes pavedieni stiepsies uz Filipīnām un Indonēziju, uz tām slepenajām bāzēm, kurās veselu gadu nodzī­voja Severinovs un Savčenko, — sprieda Ko­dorovs. — Anatomi tikko iedeva mars zīmē­jumu. Tāds bijis skafandrā atrastais cil­vēks. Viņš stipri atgādina indonēzieti. ..

— Pagaidiet, — izsaucās Seklijs, — pa­gaidiet … Šķiet, es pazīstu … Nu, protams, tas ir doktors Tungs … Kā! … Viņš? … Vai patiešām viņš varēja?…

— Vēl daudz kas nav skaidrs, — teica Vo­ļins. — Tie visi ir kāda cita noslēpuma frag­menti. Es vienmēr esmu domājis, ka «Tus­karoras» mīkla ir saistīta ne vien ar jūras nezvēriem vai ar diversantiem un pirātiem. Te bija manāma vēl kāda roka. Zinātnieka roka. Bet kā tas viss savienojams ar kuģu aplaupīšanu, ar gigantisku bandu? Noslē­pums paliek neatminēts. Un tas ir apglabāts okeāna dziļumos. Viens no daudzajiem no­slēpumiem, kas mums vēl jāatklāj …

«Tuskaroras» noslēpums…..v . 5

Tikšanās lidostā…………..7

Koškins izvirza hipotēzes…..18

Atvērtā lūka……..27

«Tuskarorā»……..43

Noslēpumainā monēta……65

Šāvieni Kasablankā……100

Kam pieder šīs pēdas?……109

Atkal «Tuskarorā»…….131

Fremla kungs tiek atvaļināts …. 148

Skolnieks un skolotājs…..169

Baltais plīvurs……..180

Neizlasītā vēstule…….202

Misiko izlemj……..215

Gaspars Moluano un ģenerālis Kollijs

rezumē……….237

«Tuskaroras» noslēpums paliek neatminēts 244

17 - 2574

• ♦

* Duļķu straumes — gar jūras dibenu plūstošas ūdens strāvas un straumes, kas rodas uz laiku un nes līdzi dūņu da)iņas, smiltis un pat granti. Duļķu strau­mes veidojas dažādu iemeslu dēļ un transportē drupu materiālu no piekrastes un šelfa uz dziļākām vietām. Rodas no seismiskajiem grūdieniem, cunami viļņiem un stiprām vētrām. Lielā du|ķu straumju ūdens blīvuma dēļ šīs straumes virzās tuvu gar dibenu, uz tā slīpuma pusi, un duļķes neskar visus ūdens slāņus. Šodien uzskata, ka okeāna duļķu straumes ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ dūņu un "smilšu daļiņas tiek pārnestas uz lieliem dziļumiem.

* 1944. gada Filipīnu operācija — Savienoto Valstu jūras kara flotes, sauszemes spēku un aviācijas kara­darbība no 1944. gada oktobra līdz decembrim pret japāņu floti un armiju Filipīnās (Leites salā), ko Japāna bija okupējusi 1941. gada decembrī.

* Apvienotā Austrumindijas kompānija izveidojās 1602. gadā, saplūstot vairākām holandiešu kompānijām, kas ekspluatēja svešas teritorijas Dienvidaustrumāzijā. Austrumindijas kompānija, kas pastāvēja līdz 1798. ga­dam, lika pamatus Nīderlandes koloniālajai impērijai Indonēzijā.

[1] simušira — viena no kuriļu salām.

[2] seifs — sēklis, kas apjož salas un kontinentus. Seifa robežas vidējais dziļums nepārsniedz 200 metru.

[3] kaut arī tas nav pareizi, tad tomēr labi izdomāts. (Itāļu vai.)

8 - 3574

[4] kamēr elpoju, tikmēr ceru. (Latiņu vai.)

[5] vēl nav pierādīts, ka Kuriļu ieplakā būtu par 11 km dziļākas vietas. Autora apgalvojums ir hipotē­tisks.

[6]homo sapieris (latīņu vai.) — musdienu cilvēka sugas nosaukums (paleontoloģijā un bioloģijā).

[7] bara-bir (uzbeku vai.) — vienalga.

[8]octopus (latiņu vai.) — astoņkājis.

[9] tautoloģija — zooloģijas nozare, kas pēta galv­kāju moluskus.

[10] problemātikas — nospiedumi dibena dūņās vai iežu slāņos; izcelsme vēl nav galīgi noskaidrota.

[10] Trirčma — liels airu kuģis ar buram; airi bija izvietoti trīs stāvos.

10 — 2574

[11] interpols — starptautiskā kriminālpolicijā.

[12] kurare — inde, ko iegūst no dažu Dienvidame­rikas auga Strychnos ģinšu jaunajiem dzinumiem. In­diāņi lieto bultu saindēšanai.

[13] pseidopodijas — neīstas kājiņās, amēbas «ķer­meņa» bezveida izaugumi.

[14] 1964. gadā padomju Savienības zvejas flotiles At­lantijas, Zieme]u Ledus un Klusajā okeānā ieguva ap 50 miljonu centneru zivju.

[15] es darīju, ko varēju, kas var, lai izdara labāk. (Latiņu vai.)

[16] lavu — liels vulkāns Javas centralajā daļa. Aug­stums — 3265 metri virs juras līmeņa.