MAIKLS KRAITONS - ANDROMĒDAS CELMS

Tests tika dots stratēģiskās aviācijas lidotājiem un nelidojošajam personālam, pretgaisa aizsardzības štāba virsniekiem un citām personām, kuru dienesta pienākumi ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu vai pat­stāvīgu rīcību. Katrā no desmit scenārijiem, ko bija izstrādājis Hudzona institūts, pārbaudāmajiem bija jāizlemj «jā» vai «nē». Tajos visos bija runa par preti­nieka objektu iznīcināšanu ar kodoltermiskajiem vai ķīmiski bioloģiskajiem līdzekļiem.

Dati pār 7420 personām tika apstrādāti pēc H]H 2 programmas multifaktoriālajai dispersijas analīzei, vēlāk— pēc programmas «Anovar» un, visbeidzot, iz­sijāti pēc programmas «Klasifikācija», kuras būtību Nacionālā veselības aizsardzības institūta biostatis- tikas nodaļa raksturo šādi:

Šīs programmas mērķis ir noteikt, cik efektīvi uz objektīvu skaitlisko vērtējumu pamata atsevišķas personas var sadalīt pa skaidri nošķirtām grupām.

Programma ļauj noteikt grupu robežas un atsevišķu personu klasificēšanas drošuma varbūtību kā no­teiktu datu funkcijas.

ESM izejā programma dod: vidējos vērtējumus pa grupām, drošas nošķiršanas robežas un vērtējumus par atsevišķiem pārbaudāmajiem.

K. G. Borgrands, zinātņu doktors Nacionālais veselības aizsardzības institūts

Pēc dažiem testa parametriem varēja secināt, ka precētas personas rīkojas citādi nekā neprecētas. Hu- dzona institūts sagatavoja «teorētiski pareizus» lēmu­mus, kurus pēc šo scenāriju datiem bija pieņēmusi ESM. Salīdzinot dažādu personu grupu vidējotās at­bildes ar «teorētiski pareizajiem» lēmumiem, var atrast rīcībspējas indeksu, t. i., pareizu lēmumu pie­ņemšanas varbūtību.

Grupa Rīcībspējas indekss

Precēti vīrieši 0,343

Precētas sievietes 0,399

Neprecētas sievietes 0,402

Neprecēti vīrieši 0,824

No šiem datiem izriet, ka neprecēti vīrieši pareizu lē­mumu pieņem četras reizes no piecām, turpretim pre­cēti vīrieši — tikai vienu reizi no trim. Pēc tam ne­precēto vīriešu grupu sadalīja apakšgrupās, meklējot iespējami precīzāku klasifikāciju.

Apakšgrupa Rīcībspējas indekss

Neprecēti vīrieši kopumā 0,824 Militārpersonas

virsnieki 0,655

apakšvirsnieki 0,624 Inženiertehniskie darbinieki

inženieri 0,877 nelidojošais personāls 0,901 Apkalpojošais personāls (remont- brigādes un komunālie pakal­pojumi) 0,758 Zinātnes darbinieki 0,946

No šiem rezultātiem nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par dažādu kategoriju personu relatīva­jām spējām pieņemt lēmumus. Iznāk, ka sētnieki ir la­bāki izlēmēji nekā ģenerāļi, taču patiesībā viss ir sa­režģītāk. MAŠĪNAS IZDOTAJOS VĒRTĒJUMOS IR NIVELĒTAS ATŠĶIRĪBAS GAN STARP ATSEVIŠ­ĶIEM TESTIEM, GAN ARĪ STARP ATSEVIŠĶIEM INDIVĪDIEM. DATUS INTERPRETĒJOT, TAS JĀ­PATUR PRĀTĀ. Citādi ir iespejami pavisam kļūdaini un bīstami secinājumi.

Pēc Atomenerģijas komisijas pieprasījuma pašlik­vidācijas kodolierīces iebūvēšanas periodā ar testu pēc augšminētās metodikas tika pārbaudīta bāzes «Meža ugunsgrēks» vadība, kā arī viss pārējais perso­nāls, kas saistīts ar šo programmu. Rezultāti atrodami lietā «Meža ugunsgrēks»: tests «Klasifikācija», «Per­sonāls» (sk. Nr. 77-14-0023). Dati par vadošo grupu (speciāls tests):

Uzvārds

Rīcībspējas indekss

Bārtons

Reinoldss

Ķērks

Stouns

Hols

0,543 0,601 0,614 0,687 0,899

Speciālā testa rezultāti apstiprina lēmējbalss hi­potēzi, ka galīgos lēmumus par kodoltermisko vai ķīmiski bioloģisko ieroču lietošanu vajadzētu pieņemt neprecētiem vīriešiem.

— Tīrās blēņas, — teica Hols, pabeidzis lasīt.

— Un tomēr tikai tā mums izdevās panākt, ka kon­troli pār šo ieroci valdība atdod mums pašiem, — sa­cīja Stouns.

— Vai tiešām jūs cerat, ka es bāzīšu iekšā savu at­slēgu un spridzināšu visu to būšanu gaisā?

— Baidos, ka jūs neesat mani sapratis. Detonators ir automātisks. Ja šie organismi izlauzīsies un infi­cēs visu piekto līmeni, pēc trim minūtēm notiks sprā­dziens, ja vien jūs neiebāzīsit savu atslēgu un to ne­atsauksit.

— O, — rāmā balsī noteica Hols.

Kaut kur tepat šajā līmenī atskanēja zvans. Stouns pameta acis uz sienas pulksteni. Bija jau vēls. Viņš sāka instruktāžu. Runāja ātri, soļodams šurp un turp pa istabu un nepārtraukti žestikulēdams.

— Kā jums zināms, mēs atrodamies apakšzemes piecstāvu būves pirmajā, augšējā līmenī. Lai nokāptu viszemākajā līmenī, izejot visas sterilizācijas un dez­infekcijas procedūras, pēc priekšraksta būs vajadzī­gas gandrīz divdesmit četras stundas. Tāpēc mums jā­sāk nekavējoties. Pavadonis «Smeltnis» jau ir ceļā.

Viņš nospieda pogu uz galda malā iebūvētas pults. Iedegās televīzijas ekrāns, un viņi ieraudzīja konus- veidīgo pavadoni, kas, ielikts plastikāta maisā, slīdēja lejup. To saudzīgi pieturēja mehāniskās rokas.

— Sīs apaļās būves vidusšahtā ir lifti un komuni­kācijas— caurules, kabeļi un tamlīdzīgas lietas. Tur jūs tagad redzat arī pavadoni. Bet jau pēc brīža to ievietos maksimāli sterilizētā kamerā apakšējā līmenī.

Turpinājumā Stouns pastāstīja, ka no Pīdmontas viņš pārvedis vēl divas negaidīti vērtīgas trofejas. Viņš nospieda pogu, un uz ekrāna kadru ar pavadoni nomainīja kadrs, kurā bija redzams Pīters Džeksons. Večuks gulēja uz nestuvēm, un no augšas uz viņu stiepās divas caurulītes, kuru gali izbeidzās katrs pie savas rokas vēnas.

— Sis vīrs pēc vakardienas bija palicis dzīvs. Kad pilsētiņu pārlidoja lidmašīnas, viņš klīda apkārt, un arī šorīt viņš vēl bija dzīvs.

— Kāds ir viņa stāvoklis tagad?

— Neskaidrs. Viņš ir bez samaņas un rīta pusē vēma asinis. Esam sākuši laist viņam vēnās glikozi, lai pa to laiku, kamēr paši nokļūsim lejā, viņa orga­nisms saņemtu kaut cik enerģijas un šķidruma.

Stouns noknikšķināja pogu vēlreiz, un uz ekrāna parādījās zīdainis. Viņš bija piesiets pie gultiņas un kliedza pilnā rīklē. Deniņu vēnai bija pievienots balo­niņš ar barojošu šķīdumu.

— Arī šis mazulis pēc vakardienas bija palicis dzīvs. Paņēmām arī viņu līdzi. Atstāt nedrīkstējām, jo acīm redzami bija jāpieprasa direktīva 7-12. Šobrīd

pilsētiņa jau ir iznīcināta ar kodolsprādzienu. Bez tam viņi abi ar Džeksonu ir vienīgās dzīvās liecības, kas var palīdzēt mums rast skaidrību šajā ķēpā.

Pēc tam Stouns ar Bārtonu informēja abus pārējos, ko viņi redzējuši un uzzinājuši Pīdmontā. Viņi pastās­tīja par cilvēkiem, kuri bija nomiruši momentāni, par savādajām pašnāvībām, par neasiņošanu un par ar­tērijām, kurās asinis bija pilnīgi sarecējušas.

Hols klausījās pārsteigts. Līvits sēdēja, galvu šū­podams.

Kad stāstāmais bija galā, Stouns vaicāja:

— Vai jautājumi ir?

— Jautājumi nekur nepaliks, — atteica Līvits.

— Nu tad sākam, — Stouns sacīja.

Viņi sāka ar durvīm, uz kurām ar vienkāršiem bal­tiem burtiem bija uzrakstīts: «UZ II LĪMENI». Uz­raksts Holam likās tāds nevainīgs, atklāts, tīri vai pasaulīgs. Viņš bija gaidījis ko vairāk — vismaz bargu sargkareivi ar automātu, vismaz sargu, kas pārbauda caurlaides. Nekā tāda nebija, un Hols ievē­roja, ka nevienam nav ne caurlaides, ne nozīmītes, ne personas apliecības. Hols par to ieminējās Stou- nam.