MAIKLS KRAITONS - ANDROMĒDAS CELMS

— Tie ir armijā dresēti sargsuņi, — sacīja dežu­rants. — Izselekcionēti sirdīgākie ņo sirdīgākajiem. Vedot viņus pastaigā, jāuzvelk aizsargtērps un biezi cimdi. Balss saites viņiem izgrieztas, tāpēc jūs viņus nedzirdat. Mēmi un nikni.

— Vai jūs kādreiz esat viņus … hm … izmanto­juši, — Hols vaicāja.

— Nē, — dežurants atbildēja. — Par laimi, nav bi­jis vajadzības.

Viņi atradās mazā istabiņā ar skapīšiem. Uz viena no tiem Hols ieraudzīja savu uzvārdu.

— Te mēs pārģērbsimies, — sacīja Līvits. Viņš pa­māja ar galvu uz kaktu, kur stāvēja drēbju uzkara­mais ar vienādiem, sārtiem ģērbiem. — Tos uzvelk pēc tam, kad novilkts viss, kas bijis mugurā.

Hols ātri noģērbās. Izrādījās, ka sārtie apģērba ga­bali ir vaļīgi pieguļoši kombinezoni, kas sānos aiz­taisāmi ar rāvējslēdzēju. Pārģērbušies viņi devās lejup pa slēgtu eju.

Pēkšņi atskanēja skaļš zvans, un viņu deguna priekšā aizcirtās restes. Virs galvām sāka zibsnīt balta spuldze. Hols bija apjucis, un tikai pēc vairā­kām dienām viņš atcerējās, ka Līvits bija no šīs zib­snījošās gaismas steidzīgi novērsies.

— Kaut kas nav kārtībā, — teica Līvits. — Vai jūs no sevis noņēmāt visu?

— Jā.

— Gredzenus, pulksteni, visu, visu?

Hols paskatījās uz savām rokām. Pie viņa bija pa­licis pulkstenis.

— Ejiet atpakaļ, — Līvits sacīja. — Nolieciet to savā skapītī.

Hols paklausīja. Kad viņš atgriezās un viņi turpi­nāja savu ceļu, restes vairs ciet nevērās un zvans neatskanēja.

— Vai arī tā ir automātika? — Hols jautāja.

— Jā. Reaģē uz ikvienu nepiederīgu priekšmetu. Ierīkodami šo sistēmu, mēs gan bijām mazliet noba­žījušies, jo zinājām, ka tā reaģē uz stikla acīm, sirds stimulatoriem, liekajiem zobiem — vispār uz jebku­rām protēzēm. Bet, par laimi, nevienam bāzē tādu nav.

— Un plombas?

— Sistēma ir programmēta tā, lai uz tām nereaģētu.

— Kā tā darbojas?

— Kaut kā ar kapacitatīvajām pretestībām. Kā īsti, man nav gluži skaidrs.

Viņu priekšā iedegās tablo:

JŪS IEEJAT PIRMAJĀ LĪMENI DODIETIES TIEŠI UZ IMUNIZĀCIJAS KONTROLI

Hols pamanīja, ka visas sienas ir sarkanas, un ieru­nājās par to Līvitam.

— Jā, — Līvits teica. — Katrs līmenis ir citādā krāsā: pirmais ir sarkans, otrais — dzeltens, trešais — balts, ceturtais — zaļš, piektais — zils.

— Vai šai izvēlei ir kāds īpašs iemesls?

— Šķiet, ka pirms dažiem gadiem Jūras kara flote sarīkoja vairākus pētījumus par apkārtnes krāsas psiholoģisko iedarbību. Sie pētījumi izmantoti arī te.

Viņi apstājās pie imunizācijas kabineta. Atslīdēja malā durvis, atsegdamas trīs stiklotas kabīnes. Līvits sacīja:

— Apsēdieties vienā no tām.

— Laikam jau arī te ir automātika?

— Protams.

Hols iegāja kabīnē tin aizvēra aiz sevis durvis. Ka­bīnē bija kušete un daudz sarežģītu aparātu. Pretī kušetei bija televīzijas ekrāns, uz kura spīdēja vairāki punkti.

— Sēstieties, — atskanēja vienaldzīga, metāliska balss. — Sēstieties. Sēstieties.

Hols apsēdās uz kušetes.

— Vērojiet ekrānu. Apgulstieties, iekārtojoties tā, lai visi punkti izdzistu.

Hols paskatījās uz ekrānu. Tagad viņš ievēroja, ka punkti ir izvietoti atbilstoši cilvēka ķermeņa apvei-

r\am

Viņš pagrozījās pa kušeti, un punkti cits pec cita pazuda.

— Ļoti labi, — balss turpināja. — Varam turpināt. Pasakiet savu vārdu ierakstei. Vispirms uzvārdu, pēc tam priekšvārdu.

— Marks Hols.

— Pasakiet savu vārdu ierakstei. Vispirms uz­vārdu, pēc tam priekšvārdu.

Vienlaikus uz ekrāna parādījās vārdi:

OBJEKTS DEVIS NEATŠIFRĒJAMU ATBILDI

— Hols, Marks.

— Paldies jums par sadarbību, — balss sacīja. — Lūdzu, nodeklamējiet «Viena maza turku pupa».

— Ko jūs muļķojaties, — Hols atcirta.

Sekoja pauze, kuras laikā bija dzirdama tikai viegla releju un elektrisko ķēžu knikšķēšana. Pēc tam uz ekrāna atkal parādījās vārdi:

OBJEKTS DEVIS NEATŠIFRĒJAMU ATBILDI

— Lūdzu, nodeklamējiet «Viena maza turku pupa». Juzdamies kā pēdējais muļķis, Hols noskaitīja: «Viena maza turku pupa ceļoja uz Āfriku. Āfrika

bij aizslēgta, atslēga bij nolauzta.» Atkal pauze. Pēc tam balss:

— Paldies jums par sadarbību. Uz ekrāna iedegās:

ANALIZATORS APSTIPRINA IDENTISKUMU HOLS, MARKS

— Lūdzu klausīties uzmanīgi, — sacīja mehāniskā balss. — Uz turpmākajiem jautājumiem jūs atbildēsit ar «jā» vai «nē». Citādas atbildes nedodiet. Vai pēdē­jos divpadsmit mēnešos jūs esat potēts pret bakām?

— Jā.

— Pret difteriju?

— Jā.

— Pret vedertīfu un A un B paratīfu?

— Jā.

— Pret tetanusu?

— Jā.

— Pret dzelteno drudzi?

— Jā, jā, jā. Bija visas potes.

— Lūdzu atbildiet tikai uz jautājumu. Nekārtīgi objekti lieki tērē dārgo mašīnlaiku. '

— Jā, — Hols padevīgi atkārtoja. Iesaistījies grupā «Meža ugunsgrēks», viņš bija imunizēts pret visu, ko vien varēja iedomāties, pat pret mēri un ho­leru, un ik pa sešiem mēnešiem imunitāte bija jāat­jauno, bez tam viņam bija injicēts gammaglobulīns pret vīrusslimībām.

— Vai jūs kādreiz esat slimojis ar tuberkulozi vai citu mikobakteriālu slimību, un vai jums ir bijusi po­zitīva ādas raudze uz tuberkulīnu?

— Nē.

— Vai jūs kādreiz esat slimojis ar sifilisu vai citu spirohetālu slimību-, un vai jums ir bijusi pozitīva seroloģiskā raudze uz sifilisu?

— Nē.

— Vai pēdējā gada laikā jums ir bijusi kāda sli­mība, kuru izraisījušas grampozitīvās baktērijas, pie­mēram, streptokoki, stafilokoki vai pneimokoki?

— Nē.

— Kāda slimība, kuru izraisījušas gramnegatīvas sīkbūtnes, piemēram, gonokoki, meningokoki, proteji, pseidomonas, salmonellas vai šigellas?

— Nē.

— Vai tuvākā vai tālākā pagātnē jums ir bijušas sēnīšslimības, ieskaitot blastomikozi, histoplazmozi un kokcidiomikozi, un vai jums ir bijusi pozitīva ādas raudze uz kādu no sēnīšslimībām?

— Nē.

— Vai nesen pagatnē jums ir bijusi kada virus- slimība, ieskaitot poliomielītu, hepatītu, mononukleozi, cūciņu, masalas, vējbakas, ēdi?

— Nē.

— Vai jums ir karpas?

— Nē.

— Vai jums ir kāda zināma alerģija?

— Jā. Pret ambrozijas putekšņiem.

Uz ekrāna parādījās vārdi:

EMBROZIJAS KUTERSŅI

Un mirkli vēlāk:

NEATŠIFRĒJAMA ATBILDE

— Lūdzu atbildi lēnām atkārtot mūsu atmiņas blokiem.

Hols ļoti skaidri norunāja:

— Pret ambrozijas ziedputekšņiem.

Uz ekrāna iedegās:

AMBROZIJAS ZIEDPUTEKSŅI ATSIFRĒTS

— Vai jums ir alerģija pret albumīniem?

— Nē.

— Aptauja beigusies. Lūdzu izģērbties un atkal at­gulties uz kušetes, iekārtojoties tā, lai visi punkti iz- dzistu.

Hols to izpildīja. Mirkli vēlāk virs viņa parādījās strēle, kuras galā bija piestiprināta ultravioleto staru lampa un tai blakus kaut kāda notaustīšanas acs. Lampa nolaidās pavisam tuvu pie viņa ķermeņa. Uz ekrāna bija izvērstā veidā redzami ķermeņa notaustī­šanas datu mašīnapstrādes rezultāti. Sāka ar kājām.

— Izmeklējam attiecībā uz sēnītēm, — balss pazi­ņoja.

Pēc dažām minūtēm Holam lika apgriezties uz vē­dera, un tika atkārtota tā pati procedūra. Pēc tam

viņam lika pagriezties atpakaļ uz muguras, iekārto­joties tā, lai izdzistu punkti uz ekrāna.