KOBO ABE - CETURTAIS LEDUS LAIKMETS

(Ekrāns satumst un atkal iedegas. Baseins pamatskolas klases telpas lielumā. Ap trīs­desmit bērnu — zēnu un meiteņu ar gumijas pleznām pie kājām brīvi peld visos virzienos. Visparastākie japāņu bērniņi ar baismi ie­plestām nemirkšķinošām acīm, gariem ma­tiem, kas plīvo kā ūdenszāles, žaunu krokām kaklā un ļoti šauriem krūšukurvjiem. Dzir­dams nerimstošs troksnis, it kā sarūsējuša dzelzs gabala čīkstoņa. No griestiem nokarā­jas vesels metāla cauruļu mudžeklis. Virs ūdens peld koka gabali. Sienās sarežģītas formas veidojumi, izciļņi ar iedobumiem. Acīmredzot tie domāti rotaļām.)

— Dzirdat troksni? Viņi griež zobus. Zobu griešana — tā ir zemūdens cilvēku valoda. Balss saites ir atmirušas, zem ūdens tām arī nebūtu nekādas nozīmes. Zemūdens cilvēki lieto Morzes ābeci, viņi sazinās japāņu va­lodā, tā ka pārtulkot nav grūti. Šādai valodai ir tā priekšrocība, ka sarunāties var ar kāda priekšmeta palīdzību. Sarunāties iespējams arī slepeni, pieskaroties cits citam ar pirk­stiem, runāt var ēdot, ar pilnu muti, dauzot ar kāju pa grīdu. Ir radīta ļoti vienkārša ābece no burtiem, ko veido horizontālu un vertikālu līniju sakārtojums. Pašreiz jau as­

toņpadsmit mūsu līdzstrādnieku, visi bijušie telegrāfisti, prot zemūdens cilvēku valodu, bez tam strādā elektronu tulkošanas mašīna, tā ka mēs saviem audzēkņiem varam sniegt pietiekami labu izglītību. Pavērojiet, visi sa- ausījās. Droši vien ir dota pavēle no sakaru kabīnes.

(Kādu brīdi visi bērni nepakustēdamies raugās uz vienu pusi. Pēc tam, aizsteigda­mies cits citam priekšā, viņi metas pie krei­sās lūkas. Objektīvs viņiem seko. Parādās di­vas sievietes akvalangos. Viena nostājas pie lielas kastes, otra klaudzina ar diviem dēlī­šiem. Acīmredzot kaut ko skaidro. Bērni no­stājas ar seju pret sievietēm. Izņēmušas no kastes plāksnītes prāvas grāmatas lielumā, viņas izdala tās visiem pēc kārtas. Kāds bērns, tikko saņēmis melno plāksnīti, tūlīt nokož no tās gabalu.)

— Vakariņas.

(Sieviete ar dēlīšiem iesit bērnam, kas sācis ēst. Nošņirkstinājis zobus, viņš metas bēgt.)

— Tas ir sods par sliktu uzvedību. Pie mums audzina stingri. Ēst ir atļauts tikai savā istabā.

— Vai tas bērns … Vai viņš smējās?

— Hm … Viņiem jūtas izpaužas mazliet citādi. Vismaz tādā nozīmē, kā mēs to sapro­tam, viņš nesmējās. Līdz ar plaušām ir at­miruši diafragma, tā ka viņi nespēj smieties. Viņi arī neraud. Viņiem ir izzuduši arī asaru dziedzeri, tie nevarētu raudāt, pat ja gribētu.

— Varbūt viņi raud kaut kā citādi, bez asarām?

— Ja var ticēt Džeimsam, cilvēks neraud aiz skumjām, gluži otrādi, viņam ir skumji tādēļ, ka viņš raud. Iespējams, ka tie nepa­zīst skumjas, jo viņiem taču nav asaru dzie­dzeru.

(Garām objektīvam aizpeld meitenīte. Viņa izbrīnījusies atskatās. Maza, šaura sejiņa, lie­las, spožas acis. Griezīgi čirkstinādama, viņa apgriežas apkārt un aizpeld …)

— Kāda cietsirdība!

— Ko jūs teicāt?

— Tā taču ir traģēdija …

(Jamamoto kungs smejas.)

— Nē, tā nedrīkst. Jūs uztiepjat viņiem savu līdzjūtību uz analoģijas pamata. Labāk dosimies tālāk … Uz mācību paraugnodaļu sešgadīgiem un vecākiem bērniem . . .

(No ekrāna.)

— Varbūt piekritīsiet mazam pārtrauku­mam? .. .

— Jā, pareizi. Tas ir patālu. Viņiem jāpār­vieto televīzijas kamera uz zemūdeni. Pa to laiku, lūdzu, ieslēdziet gaismu …

Hipotēzē par ceturtā ledus laikmeta beigām

sei, būsiet par to jau dzirdējis, šorīt jums zvanīja pa telefonu. Tas ir padomju priekšlikums par sadarbību

Pārtraukuma laikā ziņo Tomojasu kungs — Es taču esmu tikai vienkāršs ierēdnis, tādēļ stāstīšu īsi, pāris vār­dos . .. Jūs, Kacumi-sen-

Klusā okeāna dzīļu vulkānu grēdu aktivizēša­nās procesu pētīšanā. Taisnību sakot, mēs ar Joriki- sana palīdzību jau agrāk izdarījām šos pētījumus. Protams, arī Padomju Savienībai ir visas šīs ziņas, bet tas ir politikas jautā­jums …

— Ja varētu mazliet īsāk, — palūdza Jo­riki.

— Jā, protams . . . Starp citu, es nemaz gari nemāku stāstīt, jo šajās lietās esmu īsts nepraša. Vulkānu grēdas Klusā okeāna dzi­ļumos patiešām aktivizējušās. Tas, jādomā, ir saistīts ar meteoroloģiskajām svārstībām bei­dzamajā laikā. Sevišķi ar to, ka ziemeļu pus­lodē vasaras periodā pastāv neparasti augsta temperatūra. Sākumā par šo parādību cēloni uzskatīja saules plankumus vai arī to, ka cil­vēki zemes virsū patērē aizvien vairāk ener­ģijas, kādēļ atmosfērā palielinājies ogļskābās gāzes daudzums, bet izrādījās, ka ar to vien nevar izskaidrot.

Tāpat jau bija zināms, ka jūru un okeānu līmenis celsies, jo kusīs ledāji un polu cepu­res, kas izveidojušās ceturtajā ledus laik­metā, taču pašreizējā līmeņa paaugstināšanās neatbilst aprēķiniem. Teiksim, zināja, ka pēc tūkstoš gadiem ledāji būs pilnīgi izkusuši un okeānu līmenis, tāpat kā pēc pagājušā, trešā ledus laikmeta … vispār okeānu līmenim būtu jākļūst par simt metriem augstākam, tā­dēļ daudzas valstis pamazām jau sākušas pārvietot pilsētas un uzņēmumus tālāk prom no krastiem — uz augstienēm un plakankal­nēm. Vienīgi mūsu valdība atstājusi šo jautā­jumu pašplūsmei un izliekas neko par to nezinām … droši vien tādēļ, ka mums nav tādu plakankaļņu.

Pēc pagājušā ģeofiziskā gada ir noskaid­rojies, ka ūdens okeānos pieplūdis vairāk, nekā izkusuši ledāji. Pēc mērījumiem iznāk, ka trīs reizes vairāk, saprotat? … Daži zi­nātnieki pat apgalvo, ka trīsarpus reižu vai­rāk . .. No otras puses, sauszemes grimšana nav izskaidrojama arī ar gruntsūdeņu izsīk­šanu. Tātad var būt tikai viens izskaidro­jums — kaut kur atkal un atkal rodas jūras ūdeņi. Citiem vārdiem sakot, ļoti aktīvi sā­kuši darboties zemūdens vulkāni. Kā izpētīts, vulkāniskās gāzes gandrīz pilnīgi sastāv no ūdens tvaikiem, uzskata pat, ka visa okeāna ūdens masa ir izveidojusies no vulkāniska­jām gāzēm. Es maz ko saprotu šajā jautā­jumā, bet tā laikam ir . ..

Spriežot pēc tā, cik spēji palielinās ūdens daudzums, tas nav kaut kāds vietējs izvir­dums … Es daudz ko nesajēdzu, taču liekas, ir sācies velns zina kas. Jaunākie uzskati ir, ka sauszeme ir zemes garozas iecirkņi, kas satur daudz radioaktīvo vielu, kuras zemes garozu sasildījušas, izkausējušas un izstiepu­šas. Tātad zem garozas atrodas milzums iz­kausētas lavas. Kad šī lava uzburbst un iz­laužas zemes virspusē, rodas vulkāns. Bet lavai tā nav izeja. Vēl vairāk — zemes garo­zas iecirkņi no lavas kļūst arvien biezāki un smagāki, tie spiež uz lavu, un lava galu galā sāk spraukties ārā tiem gar malām gluži kā ievārījums no saspiesta pīrāga. Tas, protams, notiek uz jūras un sauszemes robežām.

Uzskata, ka šādām parādībām jāatkārtojas ik pa piecdesmit vai deviņdesmit miljoniem gadu. Ir noskaidrots, ka uz Klusā okeāna un Āzijas kontinenta robežas notiek aizdomīga kustība. Tā saucamajā Klusā okeāna uguns aplī, zemestrīču joslā … Es nezinu, ko tas va­rētu nozīmēt. .. Iznāk, ka pašreizējā atmo­sfēras temperatūra un okeānu līmeņa celša­nās ir ne tikai ar ledus laikmetu saistītas parādības, bet vēstī milzu katastrofu, kāda notiek reizi piecdesmit miljonos gadu. Lūk, ko nozīmē hipotēze par ceturtā ledus laik­meta beigām …

Nezinām, kurš pirmais izteica šo domu, taču tā sāka izplatīties, un tad visas valstis atģidās un ātri pārtrauca ģeofiziskā gada pē­tījumus. Ja hipotēze ir pareiza, tad tuvākajā nākotnē izvirdīs simtiem reižu vairāk zem­ūdens vulkānu nekā tagad, okeānu un jūru līmenis celsies par trīsdesmit metriem gadā, tā ka pēc četrdesmit gadiem tas būs par tūk­stoš metriem augstāks. Pamēģiniet publicēt tādas ziņas, tad redzēsiet, kas notiks. Tūlīt sabruks valsts un sabiedriskā kārtība. Izņe­mot Padomju Savienību, visas pārējās valstis būs zem ūdens, noslīks Eiropa, nogrims