Staņislavs Lems - PETAURA medības

Здесь есть возможность читать онлайн «Staņislavs Lems - PETAURA medības» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1966, Издательство: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

PETAURA medības: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «PETAURA medības»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

PETAURA medības
Staņislavs Lems
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀ 1966
Pārbaudījums………………………………………….. 11
Nosacītais reflekss………………………………………… 60
Patruļa …………………………………………………….. 16G
«Albatross»………………………………………………… 202
Terminuss…………………………………………………. 225
Petaura medības . •………………………………………. 291 A(Poļu)
OXOTA HA CЭTABPA No poļu valodas tulkojusi IRĒNA JUHŅEVIČA Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un Izdevumu padomes 1966. g. 16. Jūnija lēmumu 7—3—4
RAKSTNIEKS, ZINĀTNIEKS, FILOZOFS
Neliela auguma cilvēks vasarīgā kreklā ar vaļēju apkakli stāv pie grāmatplaukta. Aiz lielām brillēm gaišā plastmasas ietvarā dzirkstī gudras, jautras acis. Lūpās iegūlis viegls, mazliet ironisks smaids. Rokās viņam atvērta grāmata, bet aiz muguras uz vien­kārša plaukta stāv desmitiem citu grāmatu. Tās iespiestas ar dažādiem burtiem, dažādās valodās, bet uz visām muguriņām viens un tas pats vārds: Staņislavs Lems.
Tāds vienā no pēdējām fotogrāfijām re­dzams pazīstamais poļu rakstnieks, zinātniski fantastisko romānu un stāstu autors, kura darbi tulkoti daudzu pasaules tautu valodās. Viņa darbu plašā popularitāte ir labi sapro­tama. Staņislavs Lems raksta par to, kas
mūsu laikmetā saviļņo visus domājošos cil­vēkus — par kosmosa dzīļu noslēpumiem, par zinātnes progresa milzīgajām iespējām un šī progresa pretrunīgo lomu mūsdienu sa­biedrībā. Lems ir zinātniski fantastiskā žanra meistars. Aizraudams ar nākotnes tehnikas brīnumu aprakstiem, valdzinādams ar dros­mīgu un neizsmeļamu «zvaigžņu» fantāziju un izvadīdams lasītāju caur neskaitāmiem satraucošiem piedzīvojumiem, viņš nekad neizvirza par pašmērķi ne tehniku, ne fantā­ziju, ne piedzīvojumus. Galvenais rakstnie­kam ir cilvēks, tā triumfējošais prāts.
Staņislavs Lems pieder pie vidējās pa­audzes rakstniekiem — dzimis 1921. gadā. Lems ir ārsts, taču viņa interešu loks ir ār­kārtīgi plašs. Viņu interesē absolūti viss: filozofija, kibernētika, astronomija, bioloģija, fizika, ķīmija, astronautika. Viņa pirmais zi­nātniski fantastiskais romāns «Astronauti» iznāk 1950. gadā. Tam seko utopiskais ro­māns «Magelāna mākonis», kas pārtulkots un izdots arī latviešu valodā, stāstu krājumi «Sezams», «Iebrukums no Aldebarana», «Ēdene». 1961. gadā klajā nāk veseli trīs ro­māni — problemātikas un stila ziņā visai atšķirīgi darbi — «Solaris», «Atgriešanās no zvaigznēm» un «Vannā atrastā dienasgrā­mata», kā arī stāstu krājums «Robotu grā­mata». 1965. gadā iznāk stāstu krājums «Me­dības» un pasaku cikls «Kiberiada». Bez tam rakstnieks darbojas arī kritikas laukā un raksta visai interesantus filozofiskos darbus.
Gandrīz visi Staņislava Lema ievērojamākie darbi tulkoti krievu valodā, viņa stāsti pie mums parādās žurnālos un laikrakstos.
Vielu saviem daiļdarbiem Staņislavs Lems smeļ fantastiski straujajā zinātnes attīstībā, taču ne visos viņa romānos, stāstos un no­velēs sižets balstās uz stingri zinātniska pa­mata. Visbiežāk sižets ir tīra izdoma, dros­mīgs pieņēmums, kas ļauj rakstniekam pa­rādīt savus varoņus neparastos apstākļos — tālā nākotnē, uz citām planētām vai arī pasaulē, kas izmainījusi savas ierastās pro­porcijas. Šāds paņēmiens zinātniskajā fantas­tikā ir pilnīgi likumsakarīgs. Jebkurš fantasts, cenšoties ielūkoties nākotnē, vienmēr apiet kaut kādas starpstadijas, izmanto dažreiz ne tikai stingri zinātniskus, bet arī pavisam nezinātniskus pieļāvumus, lai aizsteigtos priekšā savu laikabiedru domām un ierau­dzītu nākotni tādu, kādu viņš to vēlas vai arī baidās redzēt.
Lema noveles un stāsti parasti ir varoņ­darba romantikas caurstrāvoti, dzirkstoša hu­mora pilni. Tie vienmēr lasāmi ar kāpinātu interesi un aizrautību. Taču šos darbus nevar saukt par izklaidējošu lasāmvielu: rakst­nieks allaž tā vai citādi ieved lasītāju sa­režģītu zinātnes, filozofijas un morāles prob­lēmu lokā. Viņa grāmatas māca dziļāk domāt, liek lasītājam apsvērt, cik sarežģīta ir dabas un cilvēces attīstības vēsture.
Lema grāmatas lasītāju saista arī no cita viedokļa: viņa varoņi ir cilvēki, kuriem piemit. dažādas aizraušanas, vājības un kļū­das, tie ir ļoti cilvēciski, tāpēc lasītājam tuvi un saprotami. Lema nākotnes cilvēkiem rakstu­rīga saasināta emocionālā uztvere. Tādējādi rakstnieks polemizē ar mūsdienu Rietumu fantastiku, kuras nākotnes cilvēki lielākoties attēloti kā bezsirdīgas, nejūtīgas bioloģiskas mašīnas, kurām prāts nomācis jūtas. Te gan jāpiebilst, ka arī Lema daiļrades ceļš nav bijis taisns un gluds. Rakstnieks kādu laiku atradies Rietumu fantastikas ietekmē, taču pēc tam viņš nikni sacēlies pret to un sācis uzbrukumu, bruņojies ar nākotnes sapņiem un pareizu sabiedrības attīstības likumu iz­pratni. Literatūras kritiķi Lemu bieži vien raksturo kā rakstnieku, kas atrodas starp pe­simisma piesātināto mūsdienu Rietumu fan­tastiku un padomju zinātniski fantastiskās literatūras nākotni apliecinošajām tenden­cēm.
Staņislavu Lemu kā savdabīgu, ar smalku humoru apveltītu fantastu, dziļu filozofu un meistarisku savu varoņu raksturu veidotāju iepazīstam arī krājumā «Petaura medības», kurā apkopoti seši stāsti par zvaigžņu navi­gatoru Pirkšu. Pirmie šā cikla stāsti sarak­stīti pirms septiņiem gadiem (tie ietilpst krā­jumā «Iebrukums no Aldebarana»), bet pē­dējais — «Petaura medības» — pabeigts 1964. gada decembrī. Šo stāstu ciklu var uz­skatīt par unikālu parādību pasaules zināt­niski fantastiskajā literatūrā. Lems šeit pilnīgi izvairījies no kādas zinātniski fantastiskās literatūras nelaimes, no šabloniskiem, shema­tiskiem varoņiem, kuri lasītāju tikai izvada pa kosmosu.
Stāstā «Pārbaudījums» parādīta kāda epi­zode no kosmosa ikdienas — kursanta izmē­ģinājuma lidojums. Ārkārtīgi reāli un taus­tāmi rakstnieks attēlo situāciju lidojuma laikā. Reālistiski ir pilota Pirksa pārdzīvo­jumi un rīcība. Bīstamās situācijās sviedri uz pieres izspiežas ne tikai varonim, bet arī lasītājam. Beidzot, kad, liekas, varēs brīvi atelpot, izrādās, ka tas viss bijis māns, misti­fikācija, augsti organizēta kosmiskā lidojuma imitācija. Raķete nav izkustējusies no vie­tas, pilots un lasītājs pārdzīvojuši veltīgi. Taču pārbaudījumu pilots ir izturējis.
Bet stāstā «Albatross» lasītājs sastapsies ar to pašu pilotu, kas nu jau ir daudzos lido­jumos norūdījies zvaigžņu navigators. Taču šoreiz viņš ceļo kā parasts pasažieris uz lie­liska kosmiskā lainera, kurš saviem klien­tiem nodrošina vislielāko komfortu. Gluži tāpat kā parastajā amerikāņu fantastiskajā literatūrā, Lems šajā darbā notēlo kapitālis­tiskajai pasaulei tipiskas attiecības un situā­cijas. Taču Lems to dara tāpēc, lai atmaskotu kapitālistisko sabiedrību. Dīko pārsmalcināto ceļotāju labklājībai tiek nostādīta pretī kāda cita kosmosa kuģa bojā ejas traģēdija, par kuras aculiecinieku kļūst pilots Pirkss.
Pirksa raksturs ir ne vien daudzšķautņains, bet arī atklāts attīstības un veidošanās pro­cesā, kas zinātniski fantastiskajā literatūrā ir visai reta parādība. Krājuma beidzamajos stāstos «Terminuss» un «Petaura medības» Pirkss parādās kā pilnīgi nobriedis cilvēks, īsts «kosmosa vilks», kurš tāpat kā agrāk rī­kojas strauji un enerģiski, taču prot ari apvaldīt sevi. Vienīgi cilvēks ar ļoti nosvērtu psihi var pārdzīvot šais stāstos tēlotās sa­dursmes ar robotiem, kuras slēpj sevī dziļu cilvēcisku traģēdiju. Pirkss saskata parādību dziļāko jēgu un izdara filozofisku secinā­jumu, ka cilvēkiem, kuri radījuši mašīnas, arī jāuzņemas pilnīga atbildība par tām.
Šā cikla stāstos lasītājs pārliecināsies par Lema spēju attēlot nereālo pasauli ar nepa­rastu tiešamības spēku. Rakstnieks prot pa­darīt taustāmu ikvienu detaļu, ikvienu viņa varoņiem nepieciešamo rekvizītu. Mēness ainavu apraksti, patruļlidojums kosmosā, vecās raķetes attēlojums, divkauja uz Mē­ness — viss kļuvis apbrīnojami ticams. Un paldies par to jāsaka meistarībai, kas darītu godu jebkuram lielam reālistiskās vārda mākslas meistaram.
Visā savā daiļradē Staņislavs Lems ir ne­nogurstošs eksperimentators. Bieži vien viņa noveles ietver kādu hipotēzi vai teorētisku vispārinājumu. Šai ziņā rakstnieks paceļas līdz filozofa un zinātnieka līmenim. Lema stāsti liek domāt ne vien par zinātnes turp­mākajiem ceļiem, bet arī par šodienas un rītdienas cilvēku likteņiem un mērķiem.
Tulkotāja

PETAURA medības — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «PETAURA medības», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Terminus! — Pirkss uzsauca robotam, it kā uzrunātu kurlo. — Ej savā vietā!

— Klausos. Ter-minuss.

Automāts kā vēzis sāka čāpot atpakaļ uz atvērtās patvertnes pusi un šņirkstēdams spraukties iekšā. Pirkss atskatījās, meklē­dams kaķi, bet tā nekur nebija. Tad viņš atgriezās augšā, aizvēra aiz sevis hermētiskās durvis un uzbrauca ar liftu ce­turtajā klājā, navigatora kabīnē.

Plata un zema, ar nomelnējušiem ozola paneļiem un baļķu griestiem tā atgādināja kuģa kajīti. Šeit bija kuģa iluminatori apaļos misiņa ietvaros, caur stikliem lauzās iekšā dienas gaisma. Tāda bija mode pirms gadiem četrdesmit, pat plastmasas sienu apšuvums imitēja koka paneļus. Pirkss atvēra ilumina­toru un tikko neapdauzīja pieri pret bezlogu sienu. Dienas gaismas ilūziju radīja apslēp­tās spuldzes. Viņš aizcirta logu un pagriezās. No galdiem nokarājās debess kartes, bāli zilas kā jūras ģeogrāfijas atlantos, pa kak­tiem mētājās izlietoti, ar kursa līknēm izrai­bināti pauspapīra ruļļi, rasējamais dēlis zem punkt veida reflektora bija sadurstīts ar cirkuli, kaktā stāvēja rakstāmgalds, tā priekšā — pie grīdas pieskrūvēts ozola krēsls, zem sēdekļa tam bija lodveida šarnīrs, kas deva iespēju nostādīt to jebkurā plaknē. Gar malām stiepās paneļos iedarināti, izkal­tuši bibliotēkas skapji.

īsts Noasa šķirsts.

Varbūt tādēļ aģents pēc līguma parakstī­šanas sacīja: «Jūs saņemat vēsturisku kuģi.»

Vecs vēl nenozīmē vēsturisks!

Pirkss sāka citu pēc citas izvilkt rakstām­galda atvilktnes un beidzot atrada kuģa žur­nālu — lielu, līdz spīdumam noberztā ādas iesējumā ar apsūbējušiem metāla kalumiem. Pirkss aizvien vēl stāvēja, it kā nevarēdams izšķirties — apsēsties šai milzīgajā izsēdētajā krēslā vai ne. Viņš atvēra žurnālu. Pirmajā lappusē bija izmēģinājuma reisa datums un kuģu būvētavas tehniskā akta fotogramma. Pirkss pamirkšķināja acis; toreiz viņa vēl nebija pasaulē. Viņš uzmeklēja pēdējo ierakstu — pašreiz tas bija vissvarīgākais. Viss saskanēja ar aģenta sniegtajām ziņām: kuģī veselu nedēļu iekrautas mašīnas un visādi sīkumi Marsam. Starts, kas bija pare­dzēts divdesmit astotajā, atlikts, jau trīs die­nas tiek aprēķināta soda nauda par dīkstāvi.

Luk, kāpēc viņi ta steidzas — uzrēķini Zemes ostā var izputināt pat miljonāru…

Pirkss lēnām šķīra lapas, nemaz nelasī­dams izbalējušos ierakstus, uztvēra tikai at­sevišķus stereotipus izteicienus, kursa datus, aprēķinu rezultātus — ne pie kā nepaka- vējās, it kā meklētu žurnālā pavisam ko citu. Starp daudzajām lappusēm acīs iekrita tikai viens ieraksts, pašā augšā:

«Kuģis nosūtīts uz Ampersharta kuģu bū­vētavām I kategorijas remontam.»

Datums, bija ierakstīts pirms trim gadiem.

«Interesanti, ko gan viņi uzlabojuši?» Pirk­sam nepiemita pārmērīga ziņkārība, tomēr viņš pārskatīja visu darbu aprakstus un brī­nījās arvien vairāk: nomainītas priekšgala bruņas, sešpadsmit klāju sekcijas, reaktora špantu nostiprinājumi, hermētiskās starp­sienas …

Jaunas starpsienas un španti?

Tiesa, aģents kaut ko stāstīja par kādu senu avāriju. Bet tā nebija parasta avārija — drīzāk katastrofa.

Pirkss pašķīra dažas lapas atpakaļ, lai kaut ko uzzinātu no ierakstiem pirms re­monta. Vispirms viņš atrada norīkojuma ostu. Marss. Krava — sīkas preces. Komanda: pirmais virsnieks — inženieris Prāts, otrais — Vains, piloti Poters un Nolans, mehāniķis Simons …

Bet komandieris?

Vēl lappuse — un Pirkss nodrebēja.

Kuģa pieņemšanas datums — pirms deviņ­padsmit gadiem. Un paraksts:

«Pirmais navigators — Momsens.»

Momsens!

Pirksam kļuva karsti.

Vai tiešām Momsens? Tas taču nav tas Momsens! Tas … taču … taču… tas bija cits kuģis!

Bet datumi saskanēja: kopš tā laika pagā­juši deviņpadsmit gadi. Acumirkli. Tikai lēnām. Lēnām.

Pirkss atkal paņēma kuģa žurnālu. Plašs, noteikts rokraksts. Izdzisusi tinte. Pirmā lido­juma diena. Otrā, trešā. Neliela reaktora sūce: 6,4 rentgeni stundā. Uzliktas plombas. Kursa aprēķini. Orientēšanās pēc zvaigznēm.

Tālāk, tālāk!

Pirkss nelasīja — viņa skatiens ātri skrēja pa rindām.

Atradu!

Datums, ko viņš, vēl puika būdams, bija ielāgojis skolā, un zem tā:

«Pulksten 16.40 pēc kuģa laika saņemts Deimosa brīdinājums par meteorītu bries­mām, par Leonīdu mākoni, kas tuvojas no Jupitera perturbācijas un virzās pretī kuģim ar 40 kilometru ātrumu sekundē caur mūsu sektoru. Meteorītbrīdinājuma saņemšana ir apstiprināta. Izziņota trauksme. Pastāvot ne­pārtrauktai reaktora sūcei 0,42 rentgeni stundā, sākts apiešanas manevrs ar pilnu vilkmi un iziešanu uz Oriona deltu.»

Zemāk, bet jaunā rindā:

«Pulksten 16.51 pēc kuģa laika pa …»

Vairāk lappusē nekā nebija.

Nekādu zīmju, ķeburu, traipu, nekā, izņe­mot nevajadzīgi uz leju pagarinātu, pēc ka­ligrāfijas likumiem nenoapalotu pēdējā burta «a» vertikālo līniju. Tās mazliet drebelīgajā, dažus milimetrus garajā turpinājumā, ar ko aprāvās kārtējais ieraksts, noslīdot no rindas uz lapas balto līdzenumu, bija viss: trāpī­jumu grāvieni, gaudojoša gaisa noplūde, cilvēku kliedzieni, kad sprāgst pušu acu āboli un rīkles …

Bet to kuģi taču sauca savādāk. Savādāk! Kā? .

Tas bija gluži kā sapnī: Pirkss nekādi ne­varēja atcerēties šo nosaukumu, tikpat pa­zīstamu kā Kolumba kuģa nosaukums!

Ak dievs, kā gan sauca šo kuģi, pēdējo Momsena kuģi?!

Pirkss metās uz bibliotēku. Biezais Loida reģistra sējums gadījās tieši pie rokas. No­saukums, šķiet, sākās ar «K». «Kosmonauts»? Nē. «Kondors»? Nē. Kaut kas garāks — kaut kāda drāma, varonis vai bruņinieks …

Viņš nosvieda sējumu uz rakstāmgalda un, piemiedzis acis, sāka uzmanīgi pētīt sie­nas. Starp bibliotēku un skapi ar kartēm uz paneļa karājās aparāti: higrometrs, izstaro- juma indikators, aparāts ogļskābās gāzes daudzuma noteikšanai…

Pirkss pēc kārtas apgrieza aparātus. Ne­kādu uzrakstu. Starp citu, tie izskatījās jauni.

Tur, kaktā!

Pieskrūvēts pie ozola plāksnes, spīdēja radiogrāfa tablo. Tādus vairs neražo: disku ietvēra jocīgi, no misiņa izlieti rotājumi. .. Pirkss ātri izgrieza skrūves, uzmanīgi izvilka tās ar pirkstu galiem, parāva ietvaru — tas palika viņam rokā — un apgrieza metāla kārbiņu otrādi. Otrā pusē, uz zeltainā misiņa, bija iegravēts tikai viens vārds: «K o r i o - 1 a n s».

Tas bija tas pats kuģis.

Pirkss pārskatīja kabīni. Tātad šeit, šajā krēslā, toreiz, tai pēdējā mirklī, bija sēdējis Momsens?

Pirkss atvēra Loida reģistru uz burtu «K». ««Korsārs» … «Koriolans» … Kompānijas… kuģis … 19 tūkstošu tonnu miera stāvokļa masas … izlaists no kuģu būvētavas … gadā … urāna-ūdens reaktors, sistēma … dzesināšana … vilkme . .. maksimālais dar­bības rādiuss . .. norīkots līnijā Zeme — Marss, pazudis pēc sadursmes ar Leonīdu plūsmu, pēc sešpadsmit gadiem patruļlidma- šīna to atrod orbītas afēlijā . .. pēc pirmās kategorijas remonta, kas izdarīts Ampers- hartā, Dienvidu kompānija norīko uz līnijas Zeme — Marss … krava — sīkas preces . .. apdrošināšanas tarifs …» Nē, tas nav tas … Atradu!

«. .. ar nosaukumu «Zilā zvaigzne».»

Pirkss pievēra acis. Cik šeit kluss! Mainī­

juši nosaukumu. Droši vien, lai būtu vieglāk savervēt komandu. Tad, lūk, kādēļ aģents …

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «PETAURA medības»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «PETAURA medības» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «PETAURA medības»

Обсуждение, отзывы о книге «PETAURA medības» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x