Aizeks Azimovs - Dēmonu dzīres

Tāpēc ir izteikts priekšlikums, ka reaktoram jābūt cilindrveida, ar caurumotām sienām, lai nodrošinātu degšanas rezultātā radušos gāzu izplūdi. Iekšējais cilindrs ir koncentrisks, arī ar caurumotām sienām, un kalpo skābekļa padevei; barojošie elementi no­vietoti starp abiem cilindriem. Nepieciešamība noslēgt cilindrus ar gala plāksnēm rada grūtu, bet atrisināmu matemātisku problēmu.

Barojošie elementi. Šķiet, tos izgatavot būs vieg­lāk nekā kodolreaktoru gadījumā. Apvalks tiem nav vajadzīgs, pat nav vēlams, jo tas apgrūtinātu skā­bekļa piekļūšanu degvielai. Tika plānoti dažādu tipu režģi, un visvienkāršākais to veids — blīvi cita citai blakus novietotas lodes—, šķiet, ir pilnīgi apmieri­nošs. Pašlaik tiek izdarīti aprēķini, lai noteiktu šo ložu optimālo lielumu un nepieciešamās pielai­des. Akmeņogles ir mīkstas un viegli apstrādā­jamas, tāpēc ložu izgatavošana neradīs nopietnas grūtības.

Oksidēta js. Protams, ideāli butu izmantot tīru skā­bekli, bet tas ir dārgs, tāpēc galvenokārt iesaka izmantot gaisu. Tomēr jāievēro, ka gaiss satur 78% slāpekļa. Ja pat daļa no tā izreaģēs ar oglēs esošo oglekli, veidojot ļoti indīgo gāzi ciānu, tas radīs no­pietnas briesmas dzīvībai (sk. tālāk).

Vadība un kontrole. Lai reakcija sāktos, vajadzīga diezgan augsta temperatūra — aptuveni 988° pēc Fārenheita. To visērtāk sasniegt, starp iekšējo un ārējo cilindru laižot elektrisko strāvu (gala plāk­snēm jābūt izgatavotām no izolējošas keramikas). Strāvas stiprumam jābūt vairākiem tūkstošiem am­pēru, spriegumam — apmēram 30 voltiem. Nepiecie­šamā lielā akumulatora baterija padarīs iekārtu dārgāku.

Kad reakcija ir sākusies, tās gaitu var vadīt, re­gulējot skābekļa pieplūdi; tas ir gandrīz tikpat vien­kārši kā vadīt parasto kodolreakciju ar regulējo­šajiem stieņiem.

Korozija. Reaktora sienām jābūt izturīgām pret temperatūru, kas augstāka par 1000° pēc Fārenheita, atmosfērā, kas satur skābekli, slāpekli, oglekļa mon- oksīdu un dioksīdu, kā arī nedaudz sēra dioksīda un citu piemaisījumu, no kuriem daži vēl nav zi­nāmi. Šādus bargus apstākļus var izturēt tikai nedau­dzi metāli vai speciāla keramika. Ļoti piemērots būtu ar plānu niķeļa kārtiņu klāts niobijs, bet droši vien nāksies lietot tīru niķeli. Keramikas aizvieto­šanai, šķiet, vispiemērotākie ir torija sakausējumi.

Drošības tehnika. Veselību apdraud galvenokārt izplūstošās gāzes. Tās satur ne vien oglekļa monok- sīdu un sēra dioksīdu (tie abi ir ļoti indīgi), bet ari daudzus kancerogēnus savienojumus — fenantrēnu un citus. Izlaist šos savienojumus gaisā nedrīkst — tādā gadījumā ap reaktoru izveidotos bīstama zona vairāku jūdžu rādiusā.

Šie gāzveida pārpalikumi jāsavāc attiecīgos kon­teineros, kur tie jāuzglabā līdz to detoksifikācijai. Šīs gāzes var arī sajaukt ar ūdeņradi un iepildīt lielos balonos, kurus pēc tam nogādā atmosfēras augšējos slāņos.

Pāri palikušās cietās vielas jāaizvada ar biežiem intervāliem (piemēram, ik dienas); veselībai drau­došās briesmas var samazināt, lietojot parastu tāl­vadības iekārtu. Pēc tam šos pārpalikumus varētu nogremdēt jūrā.

Pastāv iespēja — kaut arī tā varētu likties nere­āla —, ka varētu zust kontrole pār skābekļa piegā­des sistēmu. Tā rezultātā izkustu viss reaktors un atbrīvotos milzīgi daudzumi indīgu gāzu. Tas ir iespaidīgs arguments pret akmeņogļu reaktoriem par labu atomreaktoriem, kuru pilnīgā drošība pie­rādījusies vairāku tūkstošu gadu laikā. Iespējams, paies gadu desmiti, līdz tiks izveidota kontroles sis­tēma, uz kuru varēs pietiekami droši paļauties.

Freds Hoils ir visā pasaulē pazīstams angļu astronoms, astrofiziķis, matemātiķis, daudzu izcilu darbu autors visdažādāka­jās astrofizikas nozarēs, Kara­liskās biedrības loceklis. Sevišķi lieli ir viņa nopelni kosmogo­nijā — zinātnē par planētu, zvaigžņu un galaktikas izcelša­nos un attīstību.

Freda Hoila spalvai pieder arī vairākas zinātniski fantastis­kas grāmatas, no kurām vispo- pulārāki kļuvuši romāni «Mel­nais mākonis» un «Andromēda» (pēdējais uzrakstīts sadarbībā ar Dž. Eljotu). Šajā krājumā ietverti fragmenti no romāna «Andromēdas izlaušanās», kas ir mūsu lasītājam labi pazīs­tamā romāna «Andromēda» tur- pinā jums.

Kāda Anglijas observatorija uztver radiosignālus no objekta Andromēdas zvaigznājā. Pēc to atšifrēšanas izrādās, ka raidīta su- perjaudīgas skaitļojamās mašīnas programma. Skaitļojamo mašīnu būvē Tornesas raķešu bāzē ziemeļrietumu Skotijā. Mašīnas būvi izspiego puslegāls starptautisks koncerns «Intel». Šī koncerna aģentam, bijušajam esesietim Kaufmanim, ar šantažu un uzpirk­šanu izdodas iegūt programmas kopiju. Jaunajam zinātniekam Džonam Flemingam, kas vada skaitļojamās mašīnas būvi, ar laiku 'rodas aizdomas, ka kādas saprātīgas būtnes no Andromēdas ga­laktikas ar skaitļojamās mašīnas palīdzību grib pakļaut sev Zemi. Viņš par to pilnīgi pārliecinās, kad bioķīmijas profesore Madlēna Doneja pēc mašīnas izsniegtajām formulām rada mākslīgu cil­vēku — meiteni, kuru nosauc par Andromēdu (Andrē) un kurai jākļūst it kā par saiti starp mašīnu un apkārtējo pasauli. Taču Fleminga ietekmē viņa pamazām «humanizējas», kļūst arī garīgi līdzīga cilvēkiem. Flemings nodrošina sev augsta Zinātnes mini­strijas ierēdņa Osborna atbalstu un ar Andrē palīdzību iznīcina skaitļojamo mašīnu. Viņi abi ar Andrē bēg no Tornesas. Tālākā darbība notiek izdomātā valstī — Azaranā, nelielā arābu zemē, kuras naftas krājumi izsīkuši. Tādējādi valstī rodas ekonomiskas grūtības un tā kļūst atkarīga no koncerna «Intel». Netālu no Aza- ranas galvaspilsētas koncerns būvē jaunu skaitļojamo mašīnu. Šo darbu vada jaunš amerikāņu zinātnieks Jens Nīlsons, pazīstama meteorologa dēls, kopā ar jauno arābu zinātnieku Abu Zeķi. Iz­pratis koncerna īstos nodomus, Nilsons aizbēg no Azaranas. Kauf- maņa aģenti sameklē jauno Nīlsonu Cīrihē un nogalina viņu tēva un Osborna acu priekšā. Kaufmanis nolemj novākt arī Osbornu kā nevēlamu liecinieku, taču tikai ievaino viņu. Šī pasākuma laikā Kaufmanis sagadīšanās pēc atklāj Fleminga un Andrē slēptuvi un ar varu aizved viņus uz Azaranu. Tur viņi sastopas ar Madlēnu Doneju, kas atbraukusi darbā uz Azaranu pēc tās valdības lū­guma, lai vaditu pasākumus augsnes auglīguma palielināšanai, taču arī kļuvusi par «Intel» gūstekni. Tūlīt pēc Andrē ierašanās kon­cerna uzbūvētā skaitļojamā mašīna sāk darboties. Taču meitene saslimst ar nedziedināmu slimību — lēnu muskuļu atrofiju. Kon­cerna galvenā pārstāve Azaranā francūziete Gambula gatavo po­litisku apvērsumu — varai jāpāriet viņas mīļākā un sabiedrotā Saļima rokās. Taču, kad Andrē iepazīstina viņu ar «plānu», kuru mašīnas programmā iekļāvušas saprātīgās būtnes no tālās planē­tas, Gambula maina savus nodomus.

. . . Kafija vārījās. Doneja ielēja to divās tasēs un vienu pasniedza Flemingam.

— Man vēl nekad nav bijusi tāda sajūta kā ta­gad — šķiet, visa pasaule gatavojas sabrukt.

Flemings īsi iesmējās.

— Zināt, es jūtos gluži tāpat, pie tam tagad esmu pārliecinājies, ka bija velti lūgt palīdzību Osbor- nam, tāpat kā nebija nekādas jēgas iznīcināt skait­ļotāju.

Viņš sparīgi apmaisīja kafiju, izšļakstinot to uz apakštasītes.