Aizeks Azimovs - Es robots

Здесь есть возможность читать онлайн «Aizeks Azimovs - Es robots» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: rīga, Год выпуска: 1970, Издательство: zinātne, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Es robots: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Es robots»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ES ROBOTS
AIZEKS AZIMOVS
A(Amer) Ai 487
No angļu valodas tulkojušas R. Koka un Ņ. Ķrilova.
Māksliniece V. Hirša.
DAŽI VĀRDI PAR AIZEKU AZIMOVU
«Vēsture sasniegusi robežlīniju, kad cilvēce vairs nedrīkst naidoties. Visiem cilvēkiem uz Zemes jābūt draugiem. Es vienmēr esmu cen­ties to uzsvērt savos darbos.»
Tie ir Aizeka Azimova — ievērojamā ame­rikāņu fantasta un zinātnieka — vārdi. Pēc viņa domām, zinātniskā fantastika ir viens no posmiem, kas palīdz apvienot cilvēci. Tā ri­sina problēmas, kas ir svarīgas visiem planē­tas iedzīvotājiem.
Šim žanram A. Azimovs — Harvarda uni­versitātes bioķīmijas profesors — veltījis div­desmit sava mūža gadu. Viņa devums ir vai­rāki desmiti romānu un stāstu. To pamatā ir piedzīvojumu tematika, fantastiskais ele­ments. Taču galvenais viņa daiļrades virziens ir cits: Azimovu visvairāk interesē socioloģi­jas problēmas, cilvēces nākotnes likteņi. Kā viņš iztēlojas nākotni?
«Cilvēkam, kas radis skatīt pasauli no amerikāņu redzes viedokļa, — izteicies reiz Azimovs, — optimistisks mūsdienu sabiedrī­bas skatījums ir nepieņemams. Es izmantoju fantastiku, lai kritizētu sabiedrību.» Azimova lielums atklājas viņa nozīmīgākajos, sociolo­ģijas problēmām veltītajos darbos. To vidū ir stāstu cikli «Es, robots», «Zvaigznes kā pu­tekļi», «Uz Zemes trūkst vietas», kā arī gran­diozā utopija — rakstnieka vērtīgākais darbs — «Mūžības beigas». Groteskā un pa­radoksālā formā lielais fantasts te paver mūsdienu kapitālistiskās pasaules drūmo ainu, risina modernās cilvēces morālās un filozofis­kās problēmas. Šī viela nedod pamatu opti­mistiski raudzīties cilvēces nākotnē, jo viss liecina par to, ka zinātnes milzīgie sasnie­gumi var novest pie cilvēces iznīcināšanas.
Tāpēc Aizeks Azimovs bija tik ļoti izbrīnī­jies par padomju fantastu sociālo optimismu. «… Padomju fantastika pieļauj, ka zinātnes progress agri vai vēlu radīs varenu cilvēces uzplaukumu. Pie mums tā domāja pirms ga­diem piecdesmit. Arī es agrāk biju tāds pats optimists …»
Taču arī šodien Azimovs ilgojas pēc optimis­ma. Rakstnieks pats atzīstas: ja viņš dzīvotu Padomju Savienībā, tad arī laikam rakstītu tādus pašus darbus kā padomju fantasti.
Interesanti atzīmēt, ka Aizeks Azimovs, kas savos fantastiskajos darbos risinājis ļoti plašu jautājumu loku, skardams gan kosmiskos li­dojumus, gan ar robotiem saistītas problē­mas, gan audzināšanas, apmācības un vēl daudzus citus jautājumus, pēdējos gados pie­vērsies galvenokārt populārzinātniskajai lite­ratūrai.
Kā to izskaidrot? Pats rakstnieks sniedz šādu paskaidrojumu: pēc pirmā mākslīgā Ze­mes pavadoņa palaišanas viņam kļuvis kauns, ka savās grāmatās viņš nav parādījis mūs­dienu zinātnes un tehnikas apbrīnojamos sa­sniegumus. Azimovs arī izsakās, ka viņš ne­protot aprakstīt jūtas un pārdzīvojumus, tā­pēc daiļliteratūras darbi viņam nepadodoties.
Te nu jāsaka, ka Aizeks Azimovs nepama­toti sevi noniecina. Jo, būdams ļoti erudīts un dziļš rakstnieks — īsts zinātniskās fantasti­kas klasiķis — viņš ierindojies piecu labāko amerikāņu fantastu skaitā. Tomēr jāuzsver, ka arī viņa populārzinātniskās grāmatas uz­rakstītas tikpat spoži, ar tādu pašu žilbinošu fantāzijas lidojumu un plašu vērienīgumu kā viņa fantastiskie darbi.
Tā kā latviešu lasītāju mēs iepazīstinām ar A. Azimova zinātniskās fantastikas darbu krājumu, noslēgumā gribētos vēl dažos vār­dos raksturot viņa paša domas par minētā žanra un tā rakstnieku galveno sūtību. Tās viņš izklāstījis priekšvārdā japāņu lasītājiem:
«Es nebeidzu cerēt, ka cilvēku sadarbība turpināsies Mēness iekarošanas lielajā darbā. Bet, ja ļaudis nesadarbosies, iekarojot Mē­nesi, tad līdz Marsa izpētīšanas brīdim cil­vēce būs smēlusies pietiekami veselā saprāta, lai apzinātos, ka tas ir visu kopīgs uzdevums.
Rakstnieki fantasti pareģo, ka šī diena pie­nāks, un viņi tādēļ raksta, lai tā drīzāk pie­nāktu. Rakstnieks fantasts, fantastikas lasī­tājs un pati fantastika kalpo cilvēcei.»
Ņ. Ķrilova

Es robots — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Es robots», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Erbijs piepeši nomierinājās un klusi, gan­drīz pilnīgi bez metāliskās pieskaņas balsī nomurmināja:

— Nu, protams, es to zinu, doktore Ķel­vina. Jūs vienmēr par to domājat," kā gan es to varu nezināt?

Viņas seja sastinga:

— Vai tu jau esi… kādam stāstījis?

— Protams, ka ne! — viņš iesaucās nevil­totā izbrīnā. — Neviens man nav jautājis.

— Nu tad, — viņa izmeta, — tu droši vien domā, ka esmu mulķe.

— Nē! Tās ir normālas jūtas.

-- Varbūt tāpēc tās ir tik muļķīgas. — Vi­ņas balsī bija saklausāmas vienīgi skumjas. Zem zinātņu doktores maskas pavīdēja sie­viete. — Es neesmu, kā mēdz teikt… pievil­cīga …

— Ja jūs runājat par tīri fizisko pievilcību, tad man jāatzīstas, ka nevaru par to spriest. Taču es skaidri zinu, ka pievilcība izpaužas arī citādi.

— … nedz jauna. — Doktore Ķelvina it kā nemaz nedzirdēja robota vārdus.

— Jums vēl nav četrdesmit. — Erbija balsī bija iezagusies nemierpilna neatlaidība.

— Trīsdesmit astoņi, ja skaita gadus, un turpat sešdesmit, ja ņem vērā manu emocio­nālo dzīves uztveri. Kā nekā_ esmu psiho­logs! — Aizelsusies viņa ar rūgtumu turpi­nāja: — Un viņam ir tikai trīsdesmit pieci, bet, spriežot pēc izskata un izturēšanās, — vēl mazāk. Vai tu domā, ka viņš jebkad sa­skata manī kaut ko … citu neka es esmu?

— Jūs maldāties! — Erbija tērauda dūre žvadzēdama atsitās pret galda plastmasas virsmu. — Uzklausiet mani…

Bet Sjūzena Ķelvina kaismīgi uzbruka ro­botam, un viņas acīs iekvēlojās apslēptas sāpes.

— Ko vēl ne? Ko tu par to zini, tu… tu mašīna! Es tev esmu tikai subjekts, tāds in­teresants kukainītis ar īpatnējām domām, ku­rās tu lasi kā grāmatā. Lielisks cerību grausts, vai ne? Gandrīz kā romānos.

Viņas balss, kurā skanēja apspiestas elsas, pamazām pierima.

No šī izvirduma robots sarāvās gluži ma­ziņš. Viņš lūdzoši šūpoja galvu.

— Uzklausiet mani, lūdzu! Es varētu jums palīdzēt, ja jūs Jautu.

— Kā? — Viņas lūpas savilkās greizā smīnā. — Ar labiem padomiem?

— Nebūt nē. Es taču zinu arī, ko domā citi cilvēki, piemēram, Miltons Ešs.

Sjūzena Ķelvina ilgi klusēja, tad nolaida acis.

— Es negribu zināt, ko viņš domā, — viņa izdvesa. — Ciet klusu.

— Man šķiet, jūs gribētu gan zināt, ko viņš domā.

Galvu nepacēlusi, viņa sāka straujāk elpot.

— Tu runā niekus, — viņa čukstēja.

— Kāpēc lai es to darītu? Es gribu palī­dzēt. Miltona Eša domas par jums … — viņš uz brīdi apklusa.

Robotu psiholoģijas doktore pacēla galvu:

— Nu?

— Viņš jus mīl, — robots mierīgi sacīja.

Veselu minūti doktore Ķelvina klusēja. Viņa

stingi vērās robotā, tad iesaucās:

— Tu maldies! Citādi nevar būt. Kādē] lai viņš to darītu?

— Bet tas tā ir. To nevar noslēpt, vismaz no manis ne.

— Es taču esmu tik … tik, — viņa stomī­jās un beidzot apklusa.

— Viņš cilvēku nevērtē pēc ārienes, viņš citos apbrīno prātu. Miltons Ešs nav tas cil­vēks, kas precēs sievieti skaistu matu vai acu dēļ.

Sjūzena Ķelvina saka ātri mirkšķināt acis un vilcinājās ar atbildi. Kad viņa sāka runāt, viņas balss tomēr drebēja.

— Bet viņš nekad nav izrādījis …

— Vai jūs jebkad esat devusi viņam tādu iespēju?

— Kā es to varēju darīt? Man nebūtu nā­cis ne prātā, ka …

— Nu redziet nu!

Psiholoģe brīdi kavējās pārdomās, tad pie­peši pacēla galvu.

_ — Pirms pusgada viņu šeit rūpnīcā apmek- leja kāda meitene. Viņa bija glīta, šķiet —

gaišmataina un slaida. Un, protams, varēja tik tikko pateikt, cik ir divreiz divi. Viņš visu dienu līda vai no ādas laukā, mēģinādams vi­ņai ieskaidrot, kā tiek samontēts robots. — Sjūzena kļuva atkal asa. — Un tomēr viņa nekā nesaprata! Kas tā bija?

— Es zinu, par ko jūs runājat, — Erbijs bez vilcināšanās atbildēja. — Tā ir Miltona māsīca, un viņam nav nekādu romantisku jūtu pret to, ticiet man.

Sjūzena Ķelvina ar gandrīz meitenīgu straujumu pielēca kājās.

— Vai tas nav dīvaini? Tieši tā es dažbrīd to pati sev iztēlojos, lai gan nekad īsti tam negribēju ticēt. Tātad tā ir taisnība!

Viņa pieskrēja pie Erbija un abām rokām satvēra tā auksto, smago ķetnu.

— Paldies, Erbij, — viņa kaismīgi čukstēja mazliet piesmakušā balsī. — Nestāsti to ne­vienam. Lai tas paliek mūsu noslēpums. Un vēlreiz paldies.

To pateikusi un vēlreiz paspiedusi Erbija nekustīgos metāla pirkstus, viņa aizgāja.

Erbijs pievērsās atkal savam romānam, un nebija neviena, kas varētu lasīt viņa domas.

Miltons Ešs lēni un ar labpatiku izstaipījās, ka kauli vien nokrakšķēja, un tad nikni uz­lūkoja fizikas doktoru Pīteru Bogertu.

— Paklausieties, — viņš sacīja, — es no­darbojos ar šo problēmu jau veselu nedēļu, dienu un nakti. Cik ilgi man te vēl būs

jānoņemas? Man liekas, jūs sacījāt, ka atrisi­nājums meklējams pozitronu bombardēšanā D vakuumtelpā.

Bogerts paslepus nožāvājās un ar interesi aplūkoja savas baltās rokas.

— Tā tas ir. Esmu tam jau uz pēdām.

— Es zinu, ko nozīmē šie vārdi, ja tos saka matemātiķis. Cik tuvu mērķim jūs esat?

— Tas atkarīgs …

— No kā? — Ešs atkrita krēslā un izstiepa garās kājas.

— No Leninga. Vecais zēns man nepie­krīt, — Bogerts nopūtās. — Viņš mazliet at­paliek no laika gara, tā ir viņa nelaime. Vi­ņam matricu mehānika ir viss, bet šī mūsu problēma ir jārisina ar spēcīgākiem mate­mātikas līdzekļiem. Lenings ir briesmīgi ietiepīgs.

— Kādēļ mēs nevarētu pajautāt pašam Er- bijam un tādējādi visu atrisināt? — Ešs sa­miegojies nomurmināja.

— Pajautāt robotam? — Bogerts sarāva uz­acis uz augšu.

— Kāpēc gan ne? Vai tad vecā jums to ne­teica?

— Ķelvina?

— Jā gan! Sjūzija pati. Šis robots ir ma­temātikas brīnums. Viņš zina itin visu par visiem un vēl mazliet vairāk. Viņš galvā iz­dara trīskārtēju integrēšanu, un tensoru ana­līze viņam ir tīrais nieks.

Matemātiķis skeptiski palūkojās uz Ešu.

— Vai jūs nopietni runājat?

— Palīdziet man! Nelaime tā, ka šis stul­benis taču necieš matemātiku.

Viņam labāk patīk lasīt salkanus romānus. Goda vārds! Jums vajadzētu redzēt, ar kā­diem draņķiem Sjūzija viņu cienā: «Purpur­sārtā kaisle» un «Mīla kosmosā».

— Doktore Ķelvina- mums par to nav mi­nējusi ne vārda.

— Nu, viņa nav vēl beigusi robota pētī­šanu. Jūs taču Sjūziju pazīstat. Pirms viņa atklāj citiem savu lielo noslēpumu, viņa grib, lai pašai viss būtu pilnīgi skaidrs.

— Bet jums viņa to stāstīja.

— Mēs abi šo to pārrunājām. Pēdējā laikā esmu bijis daudz ar viņu kopā. — Ešs plati iepleta acis un sarauca pieri. — Paklausie­ties, Bogij, vai jūs pēdējā laikā neesat ievē­rojis kaut ko dīvainu šīs lēdijas uzvedībā?

Bogerta seja savilkās gluži necienīgā smīnā.

— Vai jūs gribējāt teikt, ka viņa sākusi lietot lūpu zīmuli?

— Pie velna, to es zinu. Viņa krāso vai­gus, pūderējas, ēno acis. Viņa izskatās baigi. Bet tas nav galvenais. Es nevaru īsti pateikt. Viņa tā runā … it kā būtu par kaut ko lai­mīga.

Ešs brīdi padomāja, tad paraustīja plecus.

Viņa sarunas biedrs atļāvās uzmest tam šķelmīgu skatienu, kas zinātniekam, kam jau pāri piecdesmitiem, izdevās tīri labi.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Es robots»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Es robots» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Es robots»

Обсуждение, отзывы о книге «Es robots» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x