Čārlzs Dikenss - Pikvika kluba piezīmes

Tāds bija cilvēks, uz kuru misters Pikviks cieši noskatījās caur savām brillēm (ko bija laimīgā kārtā atkal atradis) un kuram viņš, kad draugi bija paguruši, sāka ar izmeklētiem izteicieniem izsacīt vissiltāko pateicību par nesen parādīto palīdzību.

- Tas nav nekas, - svešinieks teica, tūliņ viņu pārtraukdams, - diezgan runāts - ne vārda vairāk; brašs zēns tas vedējs - pamatīgi rīkojas ar saviem pieciem; bet, ja es bijis tas jūsu draugs zaļajos svārkos - velns lai parauj - iedauzītu viņam galvu - skaidrs kā diena - viens kaķa brēciens - pīrādziņu vīram arī - bez jokiem.

Šo sakarīgo runu pārtrauca Ročestras 4 kučieris, kas ienāca un paziņoja, ka «Komodors» 5 tūliņ došoties ceļā.

- «Komodors»! - svešinieks iesaucās, pielēkdams kājās. Mana kariete - par vietu samaksāts - ārpusē - samaksājiet jūs par groku - negribu mainīt piecnieku - sudrabnauda viltota - Bramedžemas pogas 6 - tas neder - nav noieta - vai ne? - Un viņš blēdīgi pakratīja galvu.

Tā nu sagadījās, ka arī misters Pikviks un viņa trīs biedri bija ieraudzījuši Ročestru par savu pirmo pieturas vietu, un, pavēstījuši savam jaunajam paziņam, ka ceļo uz to pašu pilsētu, viņi nolēma ieņemt sēdekļus karietes aizmugurē, kur visi varēja sēdēt kopā.

- Augšup! - svešinieks teica, palīdzēdams misteram Pikvikam tikt uz jumta tik strauji, ka šī džentlmeņa cieņa no tā diezgan stipri cieta.

- Bagāža, ser? - kučieris apjautājās.

- Kam - man? Šis papīra sainītis, tas ir viss, - pārējā bagāža iet pa ūdens ceļu - aiznaglotas kastes - lielas kā mājas - smagas, smagas, sasodīti smagas, - svešinieks attrauca, iespiezdams pēc iespējas dziļāk kabatā brūno papīra sainīti, kas radīja stipras aizdomas, ka tā saturs ir viens krekls un viens kabatas lakatiņš.

- Galvas, galvas - piesargiet galvas! - runīgais svešinieks iekliedzās, kad viņi pabrauca zem zemās arkas, kas tajās dienās kalpoja par pasta sētas vārtiem. - Briesmīga vieta - ļoti bīstami - šajās dienās - pieci bērni - māte - gara lēdija, ēda sendvičus - aizmirsa arku - kraks - bērni paskatās apkārt - mātei galva nost - sendvičs rokā - nav mutes, kur iebāzt - ģimenes galvai galva nost - šausmīgi, šausmīgi!

Skatāties uz Vaitholu 7 , ser? - jauka vieta - mazs lodziņš - tur ar kādam nocēla galvu, vai ne, ser? - tas arī pietiekoši neuzmanījās - vai ne, ser, ko?

- Es domāju par to, - misters Pikviks ieteicās, - cik dīvaini grozīgi ir cilvēku likteņi.

- Ā! Es saprotu - šodien pa pils durvīm iekšā, rīt pa logu ārā. Filozofs, ser?

- Cilvēku raksturu novērotājs, ser, - misters Pikviks atsacīja.

- Ā, es tāpat. Kā lielākā daļa cilvēku, kam maz darba un vēl mazāk ienākumu.

Dzejnieks, ser?

- Manam draugam misteram Snodgrasam ir stipras poētiskas tieksmes, - misters Pikviks atbildēja.

- Man arī, - svešinieks teica. - Episka poēma - desmittūkstoš rindas - Jūlija revolūcija - sacerēta notikuma vieta - Marss dienā, Apolons naktī - dārd lauka lielgabals, un skan lira.

- Vai jūs bijāt šī slavenā notikuma aculiecinieks, ser? - misters Snodgrass apvaicājās.

- Aculiecinieks! Domāju gan. 8 - Izšāvu musketi - prātā iešāvās ideja - ieskrēju vīnūzī - uzrakstīju - atkal atpakaļ - bliukš, blaukš - jauna ideja - atkal krodziņā - tinti un spalvu - atkal atpakaļ - cērt un dur - slavens laiks, ser. Sportists, ser? - Viņš negaidot pievērsās misteram Vinklam.

- Mazliet, ser, - šis džentlmenis atbildēja.

- Lieliska nodarbošanās, ser - lieliska nodarbošanās. Suņi, ser?

- Patlaban gan ne, - misters Vinkls teica.

- Ā! Jums vajag turēt suņus - lieliski dzīvnieki - gudri radījumi - kādreiz man pašam bija suns - pointers - pārsteidzošs instinkts - kādu dienu medībās - iegāju iežogojumā - uzsvilpu - suns apstājās - atkal uzsvilpu - Ponto! - nenāk, stāv kā miets - saucu viņu - Ponto, Ponto! - nekustas - suns stāv kā pienaglots - skatās uz kādu uzrakstu - paskatījos un redzēju: «Medību uzraugam pavēlēts nošaut visus suņus, kas iegājuši šai iežogojumā» - negāja garām - brīnišķīgs suns - vērtīgs suns - ļoti.

- Tas ir vienreizējs gadījums, - misters Pikviks sacīja. - Vai jūs atļausit man to pierakstīt? 9

- Protams, ser, protams, - vēl kaut simt nostāstu par šo dzīvnieku. - Skaista meitene, ser. - (Misteram Tresijam Tapmenam, kas bija veltījis dažus antipikvikiskus skatienus kādai jaunai lēdijai ceļmalā.)

- Ļoti, - misters Tapmens atzina.

- Angļu meitenes nav tik skaistas kā spānietes - cēlas sievietes - mati kā piķis - melnas acis - piemīlīgas formas - jaukas sievietes - skaistas.

- Jūs esat bijis Spānijā, ser? - misters Tapmens jautāja.

- Dzīvoju tur - veselu mūžību.

- Daudz uzvaru, ser? - misters Tapmens apvaicājās.

- Uzvaru? Tūkstošiem. Dons Bolaro Ficgigs - grands - vienīgā meita - donna Kristīna - brīnišķīga sieviete - mīlēja mani līdz ārprātam - greizsirdīgs tēvs - cēlsirdīga meita - patīkams anglis - donna Kristīna izmisumā - zilskābe - manā ceļa somā kuņģa pumpis - izdarīja operāciju - vecais Bolaro aizgrābts - piekrīt, ka savienojamies - sadotas rokas un asaru plūdi - romantisks notikums - ļoti.

- Vai šī lēdija tagad ir Anglijā, ser? - taujāja misters Tapmens, uz kuru meitenes pievilcīgo īpašību apraksts bija atstājis spēcīgu iespaidu.

- Mirusi, ser, - mirusi, - svešinieks atteica, pielikdams pie labās acs kāda ļoti veca batista kabatas lakatiņa niecīgās atliekas. - Pēc kuņģa skalošanas vairs neatlaba - vājš organisms - krita par upuri.

- Un viņas tēvs? - poētiskais Snodgrass jautāja.

- Bēdas un sirdēsti, - svešinieks atbildēja. - Pēkšņi pazuda - valodas visā pilsētā - meklēja visur - bez panākumiem - pēkšņi apstājās darboties fontāns uz galvenā laukuma - pagāja nedēļas - vēl arvien nestrādā - pieņēma strādniekus, kas iztīra - izsūknēja ūdeni - atrada sievastēvu ar galvu uz leju iesprūdušu galvenajā caurulē, ar pilnīgu grēku nožēlas rakstu labās kājas zābakā - izvilka viņu, un fontāns saka darboties tikpat labi kā agrāk.

- Vai jūs atļausit man pierakstīt šo romantisko notikumu, ser? - misters Snodgrass ieteicās dziļi saviļņots.

- Protams, ser, protams, - vēl piecdesmit tādu pašu, ja gribat dzirdēt - neparasta mana dzīve - diezgan interesanta biogrāfija - nav nekā ārkārtīga, bet tomēr neparasta.

Tādā pašā garā, zirgu apmaiņas laikā iedzerdams pa glāzei alus iesprausta teikuma vietā, svešinieks turpināja, kamēr viņi sasniedza Ročestras tiltu, un tai laikā mistera Pikvika un mistera Snodgrasa piezīmju grāmatiņas bija pilnīgi pierakstītas ar izmeklētām vietām no viņa piedzīvojumiem.

- Majestātiskas drupas! - misters Ogastess Snodgrass izsaucās ar visu viņam raksturīgo poētisko dedzību, kad viņi ieraudzīja skaisto, veco pili.

- Kāds darba lauks vēsturniekam! - bija vārdi, kas nāca no mistera Pikvika mutes, kad viņš pielika tālskati pie acs.

- Ā! skaista vieta, - svešinieks attrauca, - slavena celtne - draudīgas sienas - brūkošas arkas - tumši nostūri - drūpošas kāpnes. - Arī vecā katedrāle - pazemes smaka - svētceļnieku kājas nodeldējušas vecos kāpienus - mazas sakšu durvis 10 - biktskrēsli, kas līdzīgi teātru kasieru būdām - dīvaini cilvēki šie mūki. Pāvesti un lordi mantziņi, un visāda veida večuki ar resnām, sarkanām sejām un ielauztiem deguniem, tie katru dienu taisīja tračus - ādas kamzoļi - šautenes ar degli - sarkofags - jauka vieta - vecas leģendas - dīvaini nostāsti, lieliski.