Zigurds Dreimanis - Es-no viņpasaules

Ka pastiprinošu apstakli visiem tiesājamiem kolēģija atzīst to, ka noziegumam bijušas smagas sekas.

Nosakot sodu tiesājamam Šķērim, tiesas kolēģija ņem vēra, ka viņš strādājis LPSR Iekšlietu ministrijas sistēma no 1959. gada, raksturots pozitīvi.

Nosakot sodu tiesajamam Misseram, tiesas kolēģija ņem vērā, ka viņš strādājis

LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1966. gada, raksturots pozitīvi, viņa apgadibā ir nepilngadīga meita un darba nespējīga māte.

Pie soda noteikšanas Staram, tiesas kolēģija atzīme, ka viņš vaļsirdīgi atzinies nozieguma izdarīšana un to nožēlojis, ka LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmā viņš strādājis no 1975. gada, raksturots pozitīvi, ir sportists, viņa apgadibā ir divi nepilngadīgi bērni.

Nosakot sodu Piļkam, tiesas kolēģija ņem vēra, ka viņš no 1978. gada strādājis Stučkas rajona iekšlietu daļa, raksturots pozitīvi, viņa apgādība ir divi nepilngadīgi bērni.

Nosakot sodu Martinovam, tiesas kolēģija ņem vērā, ka viņš no 1967. gada strādājis IeM sistēma, no 1972. gada Stučkas iekšlietu daļā, raksturots pozitīvi, viņa apgadiba ir trīs nepilngadīgi bērni.

Nosakot sodu Vasiļjevam, tiesas kolēģija ņem vērā, ka viņš no 1970. gada strādājis Stučkas rajona iekšlietu daļa, raksturots pozitīvi, viņa apgadiba ir nepilngadīgs bērns. Ņemot vēra Vasiļjeva pielietotas vardarbības raksturu un pakapi, kolēģija atrod par iespējamu piemērot Vasiļjevam LPSR KK 43.'1 p. nosacījumus. (Soda izpildes atlikšana. - Red.)

Pie soda noteikšanas Liņgim, tiesas kolēģija ņem vērā, ka viņš strādājis LPSR prokuratūras orgānos no 1970. gada. No 1975. gada janvāra Liņģis bijis Stučkas rajona prokurors, raksturots pozitīvi. Ņemot vērā Liņģa izdarīta nozieguma vainas formu, lietas konkrētos apstakļus, kā arī viņa darbavietas kolektīva organizācijās (kādas? - Red.) lugumu, kolēģija atzīst, ka Liņgim nosakams LPSR KK 163. panta sankcija paredzetais soda veids - labošanas darbi bez brīvības atņemšanas.

(Piebildīsim, ka valsts apsūdzības uzturētājs V. Batarags Liņgim prasīja 7 gadus stingraja režīma… - Red.)

Pamatojoties uz teikto, (..) nosprieda:

Šķēri Jani (..) sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem pastiprinata režīma labošanas darbu kolonijā.

Misseru Modri (..) uz 6 gadiem pastiprinata režīma LDK.

Staru Andreju (..) uz 5 gadiem pastiprinata režīma LDK.

Piļku Rihardu (..) uz 4 gadiem 6 mēnešiem pastiprinata režīma LDK.

Vasiļjevu Vasiliju (..) atliekot soda izpildi ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem.

Martinovu Valerianu (..) uz 4 gadiem pastiprināta režīma LDK.

Liņģi Peteri (..) ar labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas uz 2 gadiem, atvelkot no izpeļņas 20 r 'r. par labu valstij un sodu izciešot darbavieta (no kuras atlaists. - Red.).

Spriedums galīgs un kasācijas kārtība nav pār­sūdzams .

Priekšsēdētāja: A.Keiša

Noraksts pareizs: 1

/ A,Keiša /> Latv.PSR Augstākās Tiese^

Tautas piesēdētāji: L tiņš

No LPSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāja.

Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija dekrēts Par S. Baikovas apbalvošanas ar medaļu "Par teicamu dienestu sabiedriskās kārtības sardze" atcelšanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Piekrist Latvijas PSR Prokuratūras iesniegumam un atcelt LPSR APP 1982. gada 29. aprīļa dekrētu "Par apbalvošanu ar medaļu "Par teicamu dienestu sabiedriskās kartības sardzē"", ar kuru apbalvota Skaidrīte Baikova. kas bija kļūdami ieteikta šim apbalvojumam.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs J. VAGRIS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre V. KlABlĶE

Rīgā 1986. gada 30. janvārī.

Izraksti no žurnālista piezīmju bloka 1986. gadā.

Trijatā viņi izlēmuši Z. Drcimaņa likteni: tiesnesis un divi "piesēdētāji". Gluži kā staļiniska "troika". Vai kā ļeņiniskā plintniece Krustiņsone ar savu "revolucionāro tiesisko apziņu"?… Ha-ha!

Iepazinos ar prokuratūras uzraudzības lietu.

Tagad jau padzītais jaunekļu "soģis" Kārlis Grantē: lai nemestu enu uz mili­cijas un prokuratūras darbiniekiem, viņi nav saukuši uz tiesu nevienu no tiesājamo uzrādītajiem spīdzinātājiem…

Tautas piesēdētājs Uldis Jenevics: patiesi nojautis, ka Dreimaņa rakstītās "atzīšanas" stipri atšķiras. Nodomājis - varbūt šis bijis piedzēries?…

Bet! Otra "piesedētāja" Velta Butkēviča. uzskata, ka to darīt un parbaudīt nemaz neesot bijusi vajadzība, jo - "izmeklēšanas laika tiek sisti visi slepkavas, citādi neviens no viņiem labprātīgi neatzīstas slepkavība…" Tāpēc arī viņa tiesājamo liecības nav ņēmusi vērā.

Dievs, sargi mani no šitādiem tiesnešiem!

Sastadītajs un redaktors JURIS BLAUMANIS Mākslinieks VALENTĪNS NASONOVS Korektore ELITA CEPURĪTE, tehniska redaktore VALENTĪNA BANNIKOVA

Laikraksta "Pilnīgi Atklāti" literarais pielikums. Reģistrācijas apliecība Nr. 2-0674.

6,5 iesp. 1., 84x60/16. Pas. Nr. 1463 Iespiest s a/s "Preses nams" tipogrāfijā, Rīga.

Pirms desmit gadiem -1982. gada 5. maijā - Latvijas PSR Augstākā tiesa (tiesnesis Kārlis Grantē) Zigurdam Dreimanim piesprieda nāvessodu. Spriedumu pasludināja, neņemot vērā apsūdzētā protestus un apgalvojumu, ka atzīšanās iegūta varmācīgā ceļā. Vēl neilgs laiciņš, un varas iestāžu patvaļība būtu izsniegusi ceļazīmi uz tumsas valstību nevainīgam cilvēkam. Tomēr liktenis bija lēmis citādi. Uz apsūdzēto sola nokļuva paši varmākas. Tiesa, ne visi. Par šiem notikumiem tagad vēsta nesen iznākusi grāmatiņa "Es-no viņpasaules". Autors - tas pats nāvnieku kamerā 219 dienas pavadījušais Zigurds Dreimanis.

Ieslodzītā dienasgrāmata vai atmiņu stāsts daudziem liks šausmināties, citiem padomāt. Bet par ko domāt ir daudz.

Zigurds, godīgi sakot, ir laimes bērns. Gan tāpēc, ka piedzimis fiziski un garīgi izturīgs. Šo iedzimto veselīgu­mu nespēja salauzt ikdienas piekaušanas un ņirgāšanās nedz izmeklēšanas laikā, nedz cietumā pavadītajos mēnešos. Veicās ari tāpēc, ka īstais slepkava - Sta­ņislavs Rogaļevs ^ tikat'ate" 1 turēts pirms jau piespriestā nāvessoda izpildīšanas. Un beidzot - PSRS pie varas tieši tajā laikā nokļuva VDK bijušais šefs J. Andropovs. Viņa ļaudis labi pārzināja ne tikai savu saimniecību, bet ari milicijas "dārziņu". Sākās konkurējošās organizācijas rindu tīrīšana. Maskavā nošā­vās PSRS iekšlietu ministrs. Vidusāzijā atmaskoja korum­pētos "tamerlanus", bet die­dziņš stiepās uz centru. Vēlāk tas aizveda pie "dārgā Iļjiča" znota J. Čurbanova, kas vēl tagad atrodas apcietinājumā. Latvijā savukārt uzpeldēja "Rogaļeva lieta". Un šis varbūt ir viens no tiem reta­jiem gadījumiem, kad "dro­šībnieki" izdarīja kaut ko labu. Protams, ne jau žēlsirdības rinātu" pārāk izlaidušos mili­cijas darboņus.

Autors grāmatiņā raksta: "Es nevaru teikt, ka jebkad būtu alcis atriebības par man nodarīto pārestību. Taisnības triumfu - to gan es esmu vēlējies," un pūlas paskatīties uz notikušo ar savu mocītāju acīm. Daudziem viņa secinā­jumiem-var-piekrist. Plāna izpildes pieprasījums no likumaizsardzības iestādēm - vai var iedomāties kaut ko plānprātīgāku? Tāpēc radās sasteigtas lietas, notika : atzīš­anās izdauzīšana no aiztu­rētajiem, izmeklēšanas datu falsifikācija. Sarežģītāks ir jautājums par tiem cietumsar­giem, kas izklaidējās, nežēlīgi piekaudami ieslodzītos. Tas nav tikai bijušo PSRS sistēmu raksturojošs fakts - tā notiek arī daudz labklājīgākās ze­mēs. Acīmredzot ilgstošā uzrauga loma nepaliek bez pēdām paša apsarga psihē. Viens vēršas sadistā, cits kļūst par žūpu. Interesanti, cik bieži cietumsargus pārbauda psihiatri un psihologi? Varbūt to dara tie paši cietuma ārsti, kam ari viss sen ir apriebies…