Zigurds Dreimanis - Es-no viņpasaules

вечером 16 сентября, но он в этом не уверен, приметы избивавшего конкретизи­ровать не может. (..) На основании вышеизложенного анализа материалов, следствие приходит к выводу, что вероятнее всего в указанное время Дреймани­са избил Шестопалов Н. II., но такой вывод основывается всего лишь на логи­ческом сопоставлении фактов и не нашел объективного подтверждения. Следст­вие приходит к выводу, что в данном случае в действиях Шестопалова Н. И. не доказан состав преступления и, следовательно, уголовное дело в отношении его подлежит прекращению в части.

Izmeklēšanas laika, pamatojoties uz LPSR KPK 208. panta 4. punktu (ja tiek atzīts, ka lietas izmeklēšanas laika grozījušos apstākļu dēļ nodarījums zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai ši persona pati vairs nav bīstama. - Red.), krimināllietā izbeigta daļa ari pret Ogres rajona tautas tiesnesi Zinaīdu Krūmiņu. Stučkas iekšlietu daļas priekšnieku Jāni Grundšteinu, milicijas darbiniekiem Ar­noldu Tutānu, Jekimu Citajevu. Nikolaju Korčukovu. Sergeju Orlovu un citiem.

No Augstākās tiesas materiāliem.

Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šada sastāvā:

priekšsēdētāja A. Keiša, tautas piesēdētāji L. Kabiņecka un J. Krastiņš, pieda­loties prokuroram V. Bataragam, no 1984. gada 10. septembra līdz 1985. gada 26. martam slēgta tiesas sēde Rīga izskatīja krimināllietu apsūdzībā pret… (..)

Tiesajamie Šķēris, Missers, Stars, Piļka un Vasiļjevs, izpildot Začas izvarošanas un slepkavības lietā operatīvas meklēšanas pasakumus, bet Martinovs neizpildot tos, laika perioda no 1981. gada 29. augusta līdz 1981. gada 23. decembrim, izmantojot kontroles trūkumu no Stučkas rajona iekšlietu daļas priekšnieka Grundšteinaun rajona prokurora-tiesajamā Liņģa puses, acīmredzami parsniedza savas tiesību un pilnvaru robežas. Viņi pielietoja vardarbību pret nelikumīgi aizturētajiem, nolūka panākt viņu atzīšanos nozieguma izdarīšanā, draudēja ar ieroci un izdarīja citas nelikumības.

Та tiesājamais Stars pēc Apsēnas luguma, lai iegūtu procesuālu dokumentu, kas butu par pamatu Krieva un Dreimaņa turēšanai iekšlietu daļa, izdarīja dienesta viltojumus. Viņš, saņemot no iecirkņa inspektora Savčenko administratīvos materialus, 1981. gada 17. septembrī uzrakstīja divus administratīvos protokolus Nr. 7-238 un Nr. 7-239. Uz protokola Nr. 7-238 un uz sacerēta paskaidrojuma Stars viltoja Krieva parakstus. Administratīvaja protokola Nr. 7-239 Stars ierakstīja apzinati nepatiesas zinas par to, ka Dreimanis atsakās protokolu parakstīt. Bez tam St ars uzrakstīja daļas priekšniekam Grundšteinam apzinati nepatiesu ziņojumu, ka Dreimanis neatceroties notikumus, atsakas rakstīt paskaidrojumu un parakstīt protokolu. Pēc tam Stars griezās pie Stučkas rajona tautas tiesneses Krumiņas ar lūgumu sodīt Krievu un Dreimani ar administratīvo arestu, jo viņi tiek turēti aizdomās par Začas slepkavību. Tiesnese Krūmiņa, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, 1981. gada 17. septembri aizmuguriski notiesaja Dreimani un Krievu par sīko huligānismu ar administratīvo arestu uz 15 diennaktīm.

(..) 1981. gada 25. oktobri Stars, Missers un Martinovs iekšlietu daļā Stara kabineta pielietoja fizisku vardarbību pret cietušo Krievu, lai tas atzīst savu vainu un nosauc trešo līdzdalībnieku Začas izvarošana un noslepkavošana. Stars vairakkārt sita Krievam ar roku un gumijas nūju pa dažadam ķermeņa daļam, ar pistoles spalu pa krūtīm, draudot nošaut, ka arī dūra ar īlenu kaja lielu apvidu. Martinovs atvēzējās ar motociklista ķiveri, vairakkārt sita Krievam ar delnas malu pa kaklu un dura ar īlenu kāju lielos. Missers sita Krievam pa kajam, sēžot lika izstiept kāju pēdas un tad kāpa uz kaju pirkstgaliem. Vardarbības rezultātā Krievs

pašrocīgi uzrakstīja Stučkas rajona prokuroram adresētu "labpratīgu atzīšanos".

('..) 1981. gada 23. decembri ap pulksten 12.00 Sķēra dienesta kabineta tiesajamie Stars, Missers un Piļka, Sķerim klātesot, ilgstoši pielietoja fizisku vardarbību pret cietušo Vaļeviču, cenšoties panākt viņa atzīšanos. Stars un Piļka pārmaiņus un ilgstoši sita Vaļevičam ar gumijas nūju pa dažadam ķermeņa daļam. Missers dauzīja Vaļeviča galvu pret metala seifu. No sitieniem Vaļevičus nokrita uz grīdas, kur Stars turpināja viņu sist, bet Missers spēra Vaļevičam ar kajam pa ķermeni. Piļka aiz matiem rāva Vaļeviču kājās, kamēr Sķeris pieprasīja atzīšanos. Nolūka izvairīties no turpmākās vardarbības, Vaļevičus pēcpusdiena pašrocīgi uzrakstīja "labpratigas atzīšanās" rakstu, kura, nepatiesi aprunājot sevi, Dreimani un Krievu, atzina savu vainu Začas izvarošana, noslepkavošana un aplaupīšana.

(..) Tiesas izmeklēšanas laikā nodibināts, ka tiesajamo darbībām bija fiziskas iedarbības raksturs. Tas atzīstamas kā vardarbība, kas izpaudās sišana ar rokam, kājām, izmantojot gumijas nūju, pistoles spalu un citus priekšmetus, ka rezultāta cietušajiem tika nodarītas fiziskas sāpes un morālas ciešanas. Bet atzīt tiesajamo darbības par mokošām nav pietiekoša pamata. (?! - Red.).

(..) Lieciniece Apsēna tiesas sēde paziņoja, ka viņa savu atbrīvošanu no darba uzskata par nepareizu tin vēl tagad ir pārliecināta par cietušo vainu Začas slepkavībā. Tiesas kolēģija atzina, ka šadas Apsenas liecības apstiprina viņas pilnīgu neobjektivitāti un negodprātīgu attieksmi pret notikušo, jo no viņas pašas iepriekšējām liecībām izriet, ka izmeklēšanas gaita viņai bija saprotams, ka pierādījumu lietā ir par maz.

(..) Tiesājamais Liņģis laika posmā no 1981. gada 27. augusta līdz 1982. gada aprīlim savus prokurora pienākumus veica nolaidīgi. Viņš nekontrolēja iekšlietu daļas darbu un nenodrošināja likuma uzraudzību slepkavības izmeklēšanas gaita. Pats piedaloties izmeklēšanā un lietas iztiesāšanā, Liņģis darbu pildīja noziedzīgi nevērīgi.

(..) Nekontrolējot lietas izmeklēšanas gaitu, Liņģis pieļāva, ka Cakule un Apsena izmeklēšanu izdara vienpusīgi un neobjektīvi, neievērojot LPSR KPK 19. p. prasības. (Lietas apstakļu vispusīga, pilnīga un objektīva izmeklēšana. - Red.i

(..) Lietas iepriekšējās izmeklēšanas gaita Liņģim bija pamats uzskatīt, ka pret Dreimani tiek pielietota vardarbība no iekšlietu daļas darbinieku puses, bet viņš uz to nereaģēja.

Liņģis sevi par vainīgu nekad nav atzinis un tiesas sēdē liecinaja, ka, piedaloties tiesas izmeklešanā 1982. gada, viņš uzskatījis, ka Dreimanis, Krievs un Vaļevičus versiju par vardarbību izvirzījuši, lai maldinātu tiesu un ievilcinātu tas darbu.

(..) Tiesas sede iegūto pierādījumu analīze liecina, ka Liņģis izdarījis noziegumu aiz neuzmanības, jo neparedzēja sabiedriski bīstamo seku iestāšanos(?… -Red.), lai gan viņam ka prokuroram vajadzēja, un viņš varēja tādas paredzēt.

(..) Tiesas kolēģija atzīst, ka arī Piļka un Missers, atrazdamies izolatora viena kamerā, ir vienojušies par tādu liecību došanu, kādas viņiem abiem ir izdevīgas.

No sprieduma 1985. gada 26. martā.

Nosakot sodus, Krimināllietu tiesas kolēģija ņem vēra izdarīto noziegumu raksturu un sabiedrisko bīstamību, tiesājamo personības, ieņemamo amatpersonas stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstakļus.