Raiders Hegards - ĶĒNIŅA ZĀLAMANA RAKTUVES

IV nodaļa. Ziloņu medības……………………………. 38

V nodaļa. Mūsu gājiens pa tuksnesi………………… 47

VI nodaļa. Ūdens! Odens!…………………………….. 58

VII nodaļa. Zālamana ceļš………………………………….. 68

VIII nodaļa. Mēs ienākam Kukuāņu zemē …. 84

IX nodaļa. Tvāla — kukuāņu valdnieks …. 91

X nodaļa. Burvju medības……………………………. 102

XI nodaļa. Mēs dodam zīmi…………………………… 114

XII nodaļa. Pirms kaujas………………………………….. 128

XIII nodaļa. Uzbrukums…………………………………… 136

XIV nodaļa. «Pelēko» pēdējā pozīcija…………………… 143

XV nodaļa. Guds saslimst………………………………… 159

XVI noda|a. Nāves mājoklis………………………………. 167

XVII nodaļa. Zālamana dārgumu glabātava …. 178

XVIII nodaļa. Mēs zaudējam cerību…………………….. 188

XIX nodaļa. Paliec sveiks, Ignosi……………………….. 197

XX nodaļa. Atrastsl………………………………………… 204

[1]es tiku atklājis astoņas antilopu pasugas, ar kurām līdz tam nekad nebiju sastapies, un daudzas augu sugas, galvenokārt'sīpolaugus. — A. Ķvotermeins.

[2] Čaka — zulusu karalis 19. gs. sākumā. Karalis Caka bija aizliedzis sa­viem karavīriem doties laulībā; vienīgi veterāni varēja ņemt sev sievas, turklāt tik daudzas, cik jebkurš no viņiem kaujās bija nogalinājis ienaidnieku.

[2]Domāta, Kapa kolonija, tag. Labās Cerības Raga province Dienvidāfrikas Republikā.

[2] Vecā derība — bībeles plašākā da]a.

[3] «ingoldzbija leģendas» — ang)u rakstnieka Bargema (1788.—1845.) ai pseidonīmu Tomass Ingoldzbijs sarakstītu balādu krājums.

[4] natala — province dienvidāfrikas Republikā; Dērbana — lielākā pilsēta Natalā.

[5] kafers — dienvidaustrumāfrikas tautu novecojies nosaukums.

[6] bamangvato — apvidus bečuāņu zemē (Botsvanā).

[6]Domāta Anglijas karaliene Viktorija (1819.—1901.).

[7] sers gārnets Volslijs (WolseIey) (1833.—1913.) — ang]u ģenerālis, Nata- las gubernators 19. gs. 70. gadu otrajā pusē. — Tulk.

[8] matabeles zeme — apgabals dienvidrodēzijā (Zimbabvē). — Tulk.

[8]seit rakstnieks, ļaudams vaļu savai fantāzijai, ar ķēniņa Zālamana raktu­vēm apzīmējis to vietu, uz kurieni, kā stāsta Vecā derība, Izraēlas-Judejas vald­nieks Zālamans (1020.—980. g. pr. m. ē.) rīkojis trīs gadus ilgu jūras ekspedīciju. Bez 420 vai 450 talantiem (t. i., 20 t) zelta jūras braucēji atveduši pērtiķus, pāvus, ziloņkaulu un sudrabu. Gadsimtiem ilgi neskaitāmu zinātnisku darbu autori mēģinājuši skaidrot, kur atradusies šī ar zeltu tik bagātā zeme, ko saukuši par Ofiru (skat. 19. Ipp.). Rezultātā Ofira tika meklēta visās pasaules daļās, ieskaitot Okeāniju un Ameriku, un tomēr apmierinoša atbilde uz šo jautājumu līdz šai dienai vēl nav atrasta. Nepamatota ir ari versija, ka Ofira atradusies Dienvid- austrumāfrikā, kur notiek romāna darbība. Interese par Dienvidāfriku radās 1867. gadā, kad pasauli satrauca sensacionāla ziņa — Dienvidāfrikā, Kimberli- jas tuvumā, bija atklāti ārkārtīgi bagāti dimantu lauki. Zemei, kuras teritorijā bija atklātas neizmērojamas dārgakmeņu iegulas, šis atklājums bija liktenīgs. R. Hegards, tolaik dzīvodams Dienvidāfrikā kā Natalas angļu gubernatora sek­retārs vēroja, kā angļu imperiālisms (Sesils Roudss) sagrābj melnā kontinenta bagātības. Nevaldāmais dimantu un zelta drudzis neapšaubāmi deva R. Hegar- dam vielu romānam. Dienas gaismā izceltie dārgakmeņi un zelts rakstnieka iz­tēlē sasaucās ar teiksmainiem senatnes notikumiem. Angļu lasītāju drudžainā interese par Dienvidāfriku un tās dārgumiem Hegarda romānu pāris dienās pa­darīja slavenu. Neskaitāmi naivi lasītāji uztvēra rakstnieka izdomu par patiesību un apbēra autoru ar vēstulēm, lūgdami paziņot ķēniņa Zālamana raktuvju precī­zas koordinātes. «Ķēniņa Zālamana raktuvju» panākumi pamudināja rakstnieku sarakstīt vēl veselu rindu romānu, kuros autors, cenzdamies maksimāli izmantot paša atklāto «zelta dzīslu», turpina smelt sižetus no Dienvidāfrikas dzīves. —• Tulk.

[8] Kudu — vītņragu antilope.

[9] kanu — dienvidāfrikas antilope.

[10] mašukulumbve — apvidus tag. zambijā, rietumos no tās galvaspilsētas Lusakas.

[11] suleimans — vārda zālamans arabu forma.

[12] manika — apvidus tag. zambijā, kur atrodas tās galvaspilsēta Lusaka.

19

[13] zulusi — dienvidaustrumāfrikas nēģeru cilts, kas 19. gs. sākumā bija sasniegusi lielu varenību.

[14] krāls — īpaša tipa ciemats Dienvidāfrikā, ko veido ar vienu kopīgu žogu norobežotas stropiem līdzīgas būdas.

[15] kvarta •— šķidruma mērs = 1,14 1.

[16] sābas ķēniņiene — valdniece zemē (Sābā), kas atradusies Dienvidarābijā (tag. Jemenā) un kur vienmēr esot valdījušas sievietes; viena no ķēniņa Zāla­mana daudzajām mīļākajām.

[16] Bāss — kungs, saimnieks.

[17]osta indijas okeāna krastā.

[18] blriļe — rajons dērbanā (izvietojies pakalnu virknē). — Tulk.

[19] ocotea bullata — dienvidāfrikā (ari Brazīlijā, Argentīnā u. c.) sastopams lauru dzimtas koks ar stipri nepatīkamu smaku, izturīgs, labi pulējams, atgādina valrieksta koku.

[20] afrikanderi — dienvidafrikas pirmo eiropiešu kolonistu pēcnācēji.

[21] veldas — dienvidāfrikas stepe.

[22] m. d. — medicinae Doctor (latīņu vai.) — medicīnas doktors. — Tulk.

[23] drahma — sena svara vienība = 3,732 g.

3 - 466

[24]inkosi — vadonis.

[25]angļu karā ar zulusiem Isandhluanā (1879. g. 22. janvāri) bija iznīcināta 1400 vīru liela angļu vienība.

[26] lords celmsfords — angļu ģenerālis, angļu karā ar zulusiem (1879. g.) angļu karaspēka pavēlnieks Dienvidāfrikā.

[27] kečvaio — zulusu karalis 19. gs. otrajā pusē.

[28] muia — gurnu apsējs.

** asegajs — metamais šķēps.

[30]stouns = 6,35 kg. — tulk.

[31] tvīds — slkrakstains vilnas vai pusvilnas audums.

[32]seit autors acīmredzot domājis franču emigrantu (Anglija) par princi pa­sludināto Napoleona III dēlu Luiju Napoleonu (16. III 1856.—1. VI 1879.) jeb Napoleonu IV. Apnicis nožēlojamo emigranta dzīvi un alkdams militāru slavu, «ķeizariskais princis» Napoleons IV 1879. gadā devās uz Kaplandi, lai piedalītos karā ar zulusiem. Kādā inspekcijas jājienā zulusi pie Itioliosi upes to noga­lināja. — Tulk.

[33] pinta — šķidruma mērs = 0,56 1.

[34] unce = 28,3 g.

[35] galons — šķidruma mērs =4,54 1 (ASV — 3,78 1).

[35] Ķvaga — stepes zebrai līdzīgs dzīvnieks.

[36] ljē — sena franču garuma mēra vienība = 4,5 km.

[37] morgens — sens laukuma mērs; sākotnēji tā pamatā bija platība, kuru. varēja apart vienā rīta cēlienā (vāciski — der Morgen — rīts) ar vēršu, pāri. — Tulk.

[38]atdzejojis v. Ķikāns.

[39] nebukadnecars — babiloniešu valdnieks (604.—562. g. pr. m. ē.).

[40] galda kalns — 1082 m augsts smilšakmens kalns ar galdam līdzīgu no- placinātu virsmu pie Keiptaunas. — Tulk.

[41] džeļrijs Cosers (1340.—1400.) — ievērojams angļu dzejnieks, literārās angļu valodas radītājs.

[42] netulkojama vārdu spēle: to scrag (angļu vai.) nozīmē aplauzt sprandu; valdnieka dēla vārds ir Scragga.