Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

K. Pētersons, Tetelminde. A. Rozenšteine, Saldus.

5762. Suņa galvas kaulu ieliek ūdenī un mazgā bērniņu, kuram delamais, trīs piektvakarus. Pēc tam sver un ievēro, vai svarā pie­aug, vai atkrīt. Delamais ir zīme, ka bērns mātei nav vēlēts. Tādās reizās kaut kurš iztapina kādu ka- piķi naudas un nopērk slimo bēr­nu no mātes sevim, sacīdams: „Tu neesi savai mātei vēlēts, bet no šīs stundas tu esi manā laimē." Pir­cējam bērns jānēsā trīs stundas pa plānu apkārt, tad jāgulda atpakaļ šūplī (gultā); mātei rokās nav jā­dod. Pērkamā nauda mātei jāatdod nabagam pie baznīcas. Teicēja tā esot atpirkta.

354

Kuplais, Kuldīga.

5763. la bērnam delamais, tad jādabon trīs suņu galvas kausi. Tos izvilra Izvārītajā ūdenī bēr­nu trīs vakarus no vietas nomaz­gā. Picktvukurā ūdeni, pēc saules noiešanas izlej paspārnē.

J. Zanders, Zaļenieki.

5764. Kam delamā kaite, tam jāapgulstas pie sliekšņa un trijde- viņas reizes jālecina suns pāri, tad tā atstāsies.

J. Steglavs, Jelgava.

5765. Kad bērnam nīkšana (de­lamais), ierok krekliņu skurdru pūznī. Kad krekls tur ilgāku laiku (dienas trīs) stāvējis, izrok un velk bērnam mugurā. Iztaisa burkānā caurumiņu, kurā iečurina, un pa­kar skurstenī. Pēc kāda laika bur­kānu ierauš sprukstīs. Izspiesto sulu dod bērnam iekšā. Mazgā bēr­niņu trīs piektvakarus ūdenī, kam piebērtas kapa smilktis. Pārnes trīs piektvakarus no trijiem pa­gastiem (ar kopējām robežām) ka­pu smilktis, ieliek ūdenī un mazgā bērnu trīs piektvakarus.

A. Rozenšteine, Saldus.

5766. Izkurina pirti, liek slim­nieku uz lāvas un per ar slotu. Tur vajaga viena pērēja, viena prasītāja un viena skaitītāja. Pra­sītājs jautā: „Ko tu per?" Pērējs atbild: „Delamo peru." „Per, kā tu vari izpērt!" „Izpēršu gan." Tā­du sarunu atkārto deviņas reizes. Pie pirmā jautājuma skaitītājs skaita līdz deviņiem, pie otra līdz astoņiem, pie trešā līdz septiņiem. Tā dara trīs reizes. Tad ieliek slim­nieku vannā ar ūdeni, ņem vecu krusta atslēgu (ar krusta veida iegriezumu atslēgas zobā) un griež to deviņas reizes pret sauli. Skai­tīšanu atkal atkārto pa vecam.

Drlamnis

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194.

liti»

DELS.

5800. Ja dēls izskatās pēc tēva, tad tas būs nabadzīgs; bet ja pēc mātes, tad būs bagāts. [Sal. bērns. |

M. Macpāne, Alsunga.

DIEGS.

5801. Ar kundziņu runādamis, Diegus tinu kamoli:

Es satinu kunga dusmas Balta diega kamoli.

LD 31575.

5802. Ar kundziņu runādamis Diegu bāzu kabatā:

Es pakāru kunga dusmas Sava diega galiņā.

LD 31374.

5803. Tin, Dieviņi, kunga prātu Baltā diegu kamoli,

Lai tas mani drīz izlaida Cita kunga novadā.

LD 31404.

I. Diegs jāvērpj.

5804. Diegi jāvērpj jaunā mē­nesī, lai nešķetinās vaļā.

J. Rubenis, Ērgļi.

5805. Diegi jāvērpj jaunā mēne­sī, tad stipri.

E. Aizpurve, Lubāna.

5806. Diegi jāvērpj vecā mēne­sī, jo tad tie ir stipri un nešķeti­nās vaļā.

A. Užāne, Skujene.

5807. Diegiem linu vērpt un šķetināt vajaga vecā mēnesī, lai diegi nešķetinājās vaļā.

A. Vļkinane, Liepupe.

Dl*™ ____________________________ 357

II. Diegi mezglojas.

5808. Nīšu diegi jāsien vecā mē­nesī, tad stiprāki un mezglu nelaiž vaļā.

I. Zariņš, Palsmane.

5809. Ja diegi mezglojas, tad šuvējs darbu pats nedabūs lietot: vai nu darbu atdāvinās kādam ci­tam, vai tas pazudīs, vai pats šu­vējs nomirs. [Sal. mezgls.]

K. Corbiks, Jelgava.

5810. Ja diegs mezglojas, tad darbam būšot piekrišana. [Sal. mezgls.]

K. Corbiks, Jelgava.

III. Zīlēšana.

5811. Ja izejot ārā pie drēbēm pieķēries gaišs diegs, tad kāds gaišs kungs sveicinās, ja tumšs, tad tumšs kungs.

V. Poriete, Palsmane.

DIENA.

5812. Ja diena karsta, gaiss spiedīgs, tad sagaidāms drīzumā pērkons.

K. Lielozols, Nīca.

DIENAS, LAIMĪGAS.

5813. Pāra dienas visas ir lai­mīgas, kā: otardiena, ceturtdiena un sestdiena, tāpat arī svētdiena pieskaitāma pie laimīgām dienām.

P. Š„ Ropaži.

5814. Dienas, laimīgas. Janvārī: 1., 6., 15. Februārī: 7., 12., 29. Martā: 3., 9., 20. Aprīlī: 4., 12., 22. Maijā: 1., 14., 20. Jūnijā: 2., 12., 24. Jūlijā: 3., 4., 28. Augustā: 4., 10., 16., 30. Septembri: 12., 23. Oktobrī: 2., 4„ 16., 21., 31. No-

vembrl: 2., 18., 22. Decembrī: 5., 23., 24., 25., 31.

H. Skujiņš, Smiltene.

5815. Vislaimīgākās dienas esot šādas: Janvārī: 3., 13., 27. Febru­ārī: 9., 27., 28. Martā: 7., 11., 19., 23. Aprīlī: 1., 5., 21., 27. Maijā: 10., 17., 29., 31. Jūnijā: 8., 25., 29. Jūlijā: 9., 15., 28. Augustā: 2., 17., 23., 31. Septembrī: 5., 13., 23., 27. Oktobrī: 7., 14., 25., 28. Novembrī: 6., 11., 27. Decembrī: 9., 19., 28., 30.

H. Skujiņš, Smiltene.

5816. Laimīgās dienās dzimušie cilvēki esot laimīgi, un arī visi darbi tanīs dienās izdodoties lai- mīgi.

H. Skujiņš, Smiltene.

DIENAS, NELAIMĪGAS.

5817. Vacīji ļaud's stuosta, ka godā ir trīsdesmit div dīnys nalai- meigys. Kod tymūs dīnūs suoki kaidu dorbu, vysod navareisi jū padarēt. Itūs dīnus es jums pa- stuosteišu. Janvāra mēnesī ir sep- teņis dīnys nalaimeigys: 1., 2., 4., 6., 11., 12. un 20. Februāra mēnesī treis dīnys: 11., 17. un 18. Martā četris dīnys: 1., 4., 14., 24. Apreļā treis dīnys: 1., 17., 18. Maijā div dīnys: 6., 7. Jūnij vīna dīna: 17. Jūlijs div dīnys: 17., 21. Augustā div dīnys: 20., 21. Septembrā div dīnys: 10, 18. Oktembrā vīna dīna: 6. Nojambrā treis dīnys: 6., 11., 18. Kod itymūs dīnūs, kas īt uz jaunys dzeivis, nikod navareis dzei- vuot ilgi un mīreigi, itymus dinu nav laimis.

V. Podis, Rēzekne

5818. Gadā esot 42 nelaimīgas dienas, proti: Janvārī: 11., 12., 18., 26. Februārī: 1., 6„ 7. Martā: 1., 3., 12., 19. Aprīlī: 1., 3., 12., 13., 18. Maijā: 8., 10., 17., 30. Jūnijā: 1., 7., 17. Jūlijā: 1., 3., 6. Augustā: 1., 3., 17., 18. Septembrī: 15., 18., 30. Oktobrī: 1., 3., 5., 17. No­vembrī: 11., 17. Decembrī: 1., 7., 10. No šīm esot visnelaimīgākās: 1. aprīlis, kad Jūdāss piedzimis, 3. marts, kad Pestītājs pārdots, 17. augusts, kad Velns no debesīm nomests, un 3. septembris, kad Zo- doma un Gomora sadedzināta. Tie cilvēki mirstot, kas tanīs dienās saslimstot; tāpat arī bērni, kas tad piedzimstot. Tanīs dienās nevaja­got ne sēt, nedz stādīt, nedz ceļā doties, īsi sakot, nekādu darbu iesākt, jo tad viss beidzoties nelai­mīgi.

No Debess grāmatas. Aus­trums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība.

5819. Gadam 42 nelaimīgas die­nas: Janvārī: 1., 2., 11., 12., 18. Februārī: 8., 15., 17. Martā: 1., 3., 12., 13. Aprīlī: 1., 3., 12., 13., 18. Maijā: 8., 10., 17., 30. Oktobrī: 15., 17. Novembrī: 11., 17. Decembrī: 1., 7., 11. Šajās dienās piedzimušie bērni ilgi nedzīvo; ja dzīvo, — ne­laimīgi. Kas šajās dienās dodas laulībā, — nesadzīvo. Kas šinīs dienās saslimst, — reti ceļas. Ta­nīs nedrīkst arī nekā iesākt, jo viss tas neizdodas un ir bez svētības.

J. A. Jansons, Gaujiena.

5820. Gadā ir 7 visnelaimīgākās dienas: 13. martā — Ijabs nolā­dēts; 1. aprīlī — Jūdāss piedzimis; 1. augustā — velns no debesīm no­mests; 17. augustā — Kains nolā­dēts un aizdzīts; 15. septembrī — Ādams un Ieva izdzīti no Paradī­zes; 30. septembrī — tam ļauna­jam ķēniņam Varaum piesita ne­laimīgā stunda; 1. decembrī So- doma un Gomora sadedzināta.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x