Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

līku, dažs platu. Tie skrienot sa­bradāti.

M. ! Alksnis, Skulte.

5652—5662. Kam gapš deguns, to meitas mīlē.

K. Jansons, Plāņi.

5663. Kam gaj\š deguns, tas ir spītīgs.

K. Jansons, Plāņi.

5664. Ja ir gafš deguns, tad to vajaga nosmērēt ar abrukaša mīk­lu, lai sarautos mazāks.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

5665. Kam uz deguna zila strī­pa, tas žigli mirs.

K. Jansons, Plāņi.

5666. Ja svešā mājā ieejot no­šņauc degunu, tad iet slikti.

J. Rudītis, Jaunpiebalga.

I. Deguns niez.

5667. Ja deguna gals niez, tad dabū ko jaunu zināt.

P. Š., Rauna un Rīga.

5668. Kad deguns niez, tad būs jaunas ziņas.

M. Pelēce, Cirsti.

5669. Kad deguns niez, — iz­dzirdēs jaunas ziņas.

J. Apsalons, Sēļpils.

5670. Kad deguns niez, tad da­būs ko jaunu zināt.

K. Corbiks, Jelgava.

5671. Ja deguns niez, tad da­būs ko no jauna dzirdēt.

Atbalss k. 1897. K. Kleķe- ris, Skujene. J. Treimans, Bērze. R. Bērziņš, Džūkste. K. Corbiks, Kroņa-Vircava. A. L.- Puškaitis. H. Jankovska, Rī­ga. J. A. Jansons, Rāmuļi. A. Aizsils, Zilupe. T. Rigerte, Brunava. M. Leimane, Lubā­na.

Higams — Deguns

š

5672. Ja deguns niez, tad nuk.ii dāmas jaunas ziņas.

E. Medene, Metriku I

5673. Ja deguns niez, tad dabūs ko jaunu dzirdēt.

A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte, Dobele, Kabile un Bīga.

5674. Ja deguns niez šķērsi, tad dabū jaunas ziņas.

B. Vucene, Lubāna.

5675. Ja deguns niez, tad dabūs vēstuli ar sliktām ziņām.

E. Reinbacha, Vecpiebalga.

5676. Ja deguns niez, tad iz­nāks uz kapsētu iet.

A. Bīlenšteina rokraksts, Piltene.

5677. Kad deguns niez, tad gai­dāms mironis.

M. Brante, Ainaži.

5678. Ja deguns niez no apak­šas uz augšu, dabon jaunas ziņas.

E. Rotmane, Jaunauce. *

5679. Ja degungals niez, tad da­bās ziņas vai nu par kādu dzimu­šu vai mirušu.

V. Greble, Kalnamuiža.

5680. Ja deguns niez un netīšām pabrauka uz augšu — dzirdēs dzi­mušu; ja uz leju — mirušu.

Z. Biša, Rīga.

5681. Ja deguns niez, tad dzir­dēs ko no jauna. Arī — ja deguns uz leju niez, tad rados kāds drīz mirs; ja uz augšu, tad dzims, vai precēsies.

J. Grīva, Koknese.

5682. Ja kādam no deguna sā­nielu sāk niezēt un šī niezēšana iel uz leju, tad drīz izdzirdēs kādu mirušu; bet ja niezēšana iet uz augšu, tad dzirdēs kaut ko no jau­na Ja niez uz leju deguna kreisā pusē, tad mirs sieviete; ja labā, lad vīrietis.

V. Kancāns, Asare.

5683. Ja niez degungals, tad jaunas ziņas dabūs: ja apakšā, tad par mirušu, ja virsā -— par dzimušu.

Z. Lancmanis, Lejasciems.

5684. Ja deguns niez uz augšu, tad dabūs dzirdēt, ka kāds piedzi­mis.

E. Pūriņš, Skujene. V. Rū- nika, Skujene.

5685. Ja deguns niez no augšas uz leju, tad kāds mirs.

A. Broža, Naukšēni.

5686. Ja deguns niez uz apakšu, tad dabūs dzirdēt, ka kāds no­miris.

E. Pūriņš, Skujene.

5687. Jo nīz daguns uz augšu, byus kristobas, jo uz zemi, tad bēres.

T. Beča, Preiļi.

5688. Jo nīz daguna viersdaļa, byus kristabas pi pazeistamim, jo zamejuo — bēres.

T. Beča, Preiļi.

5689. Ja deguna gals niez uz augšu (dažreiz degunu nemanot kasa uz augšu), — kāds piedzims.

J. A. Jansons, Rāmuļi.

5690. Ja deguna gals niez uz leju — kāds mirs.

J. A. Jansons, Rāmuļi.

5091. Ja deguns niez uz leju, tad kāds mirs, ja uz augšu — tad dzims.

A. Bulēne, Turaida. A. Lā­ce, Skujene.

5692. Kad deguna gals uz aug­šu aizniezas, tad dzirdēs kur pie­dzimušu, ja uz leju, tad nomirušu.

E. Lācis, Tirza.

5693. Ja deguna gals niez uz augšu, tad kāds dzims, ja niez uz leju, tad kāds mirs.

J. Rubenis, Ērgļi. K. Jansons, Plāņi.

5694. Ja deguns uz augšu nie­zot, tad rados kāds esot piedzimis, ja u/ apakšu, tad nomiris.

A. Krūmiņa, Smiltene.

5695. Ko daguns nīz uz zemini, lad d/ierdēs nīīmirušu; ko uz aug­si ni/, to dzierdēs pīdzimušu.

Bez paraksta.

5696. Kad daguns nīz uz zemi pret bērēm, kad uz augšu, pret

kristobom.

T. Bečs, Preiļi.

5697. Ja degunu niezot pakasa uz augšu, tad kāds dzimst, ja uz leju, tad mirst. [Sal. skals, cērmes.]

V. Spandegs, Pociems. A. Oše, Lubāna. A. Kalniņš, Lu­bāna.

5698. Ja deguna gals niezot uz leju, tad dzirdot ko nomirušu.

A. Lāce, Lubāna.

5699. Ja deguna gals niezot uz augšu, tad dzirdot ko piedzimušu.

A. Lāce, Lubāna.

5700. Ja degunu nokasa uz le­ju, tad tanī laikā kāds mirst, bet ja uz augšu — tad dzimst.

L. Pogule, Gatarta.

5701. Ja degungals niez, tad drīzumā izdzirdīs kādu nomirušu, vai piedzimušu.

A. Korne, Meirāni, I. Men- nika, Ainaži.

5702. Ja deguns niez uz augšu, tad izdzirdīs kaut kur piedzimušu, ja uz leju, tad mirušu.

A. Aizsils, Zeltiņi. R. Vuce- ne, Lubāna. A. Zvejniece, Lu­bāna.

5703. Ja deguns šķērsām niez, mirs kaimiņš.

M. Zariņš, Ogresgals.

5704. Kad deguns niez, tad re­dzēsi mironi.

A. Aizsils, Zilupe.

5705. Ja deguns niez uz augšu, dzirdēsi ko jaunu piedzimušu, uz zemi — nomirušu, uz sāniem — vispār jaunas ziņas.

V. Miķelāns, Rubeņi.

5706. Kad degunam niez kreisā nāss, tad dzirdēs kādu dzimušu; kad niez labā nāss, tad dzirdēs kā­du mirušu.

L. Ezīte, Alūksne.

5707. Ja deguna gals niez, tad dabū zināt, ka kāds dzimis.

E. Jēpe, Palsmane.

5708. Ja degunu uz augšu no­slaukot, tad uzdzirdēšot, kur kāds nomiris.

P. Cakars, Ranka.

5709. Kad deguns virsa niez, būs jāiet krustubās.

K. Jansons, Pilda.

5710. Ja deguna gals niez vai­rāk uz augšu, tad dzirdēs kadu dzimušu.

L. Zvirbule, Jaunlaicene.

5711. Ja deguna gals niez siiiki tad dzirdēs kādus precamies (ari šķiramies).

L. Zvirbule, Jaunlaicene.

5712. Ja deguna gals niez vai rāk uz leju, tad dzirdēs kādu mi­rušu esam.

L. Zvirbule, Jaunlaicene.

5713. Kad deguna gals niez, tad dabūs jaunas ziņas: kad deguns silts un niez uz augšu, tad ir kāds piedzimis; ja ir auksts un-uz zemi niez, tad kāds nomiris.

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

5714. Kad deguna gals niez, tad dabūs jaunas ziņas: ja tas silts, tad ir kāds piedzimis; ja auksts, tad nomiris.

K. Jansons, Plāņi.

5715. Kad deguna gals niez, ja tad roku pieliekot, tas ir auksts, tad dzirdēs kādu mirušu; ja ir silts, tad dzirdēs dzimušu.

A. Salmāns, Balvi.

5716. Ja auksts deguns niez, tad dabūs zināt, ka kāds pazīstams cil­vēks mirs, ja silts, tad dabūs kādu dāvanu.

R. Svelire, Valka.

5717. Ja deguns silts un pie tam niez, tad rados kāds dzims.

M. Eglīte, Vijciems.

5718. Ja deguns niez un pie tam auksts, tad kāds no radiem mirs.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x