Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

Pilīm vienmēr bija daudz izeju. Daudzveidīga bija piļu iekšējā izbūve - iekšējās telpas apgaismoja īpatnējas ierīces, tā saucamās gaismas akas - šauri pagalmiņi, kas caurauda visus stāvus no atveres jumtā līdz pat pagrabtelpai. Ap šīm gaismas akām (vai šahtām) apkārt visu stāvu augstumā parasti vijās kāpnes ar kāpņu laukumiņiem, kas balstījās uz kolonnām. Krētiešu kolonnas bija īpatnējas - tās paresninājās nevis uz apakšu, bet uz augšu. Tās bija veidotas no koku (parasti ciedras) stumbriem. Kolonnas balstījās uz akmens pamata, tika spilgti krāsotas un rotātas ar ornamentiem.

Krētas pilīs liela vērība bija veltīta sanitāri tehniskām iekārtām. Tajās ir bijušas speciālas vannas istabas, baseini, ūdensvads, kas piegādāja dzeramo ūdeni, kanalizācijas sistēma. (Sīkāk šīs arhitektūras apskats - semināra uzdevums.)

Vislielāko apbrīnu sagādāja senās Krētas glezniecības atklāšana. "Neviens nenojauta, ka te, Vidusjūras vidū uz salas, pilnas jautras krāsainības mirgojošas Krētas piļu sienas!" [75]

Tagad mēs zinām, ka Krēta izstaro īpaši augstu glezniecības kultūru. Krētas glezniecības atklāsmē galvenie nopelni arī ir angļu zinātniekam Arturam Evansam. It īpaši Knosās pils izrakumi pārsteidza ar veselām sienām, kas bija apgleznotas ar freskas tehnikā* veiktām kompozīcijām.

Sienas gleznojumu gars ir pilsētnieciskl spraigs, viegli jūtīgs, dabas grāciju tverošs un ar brīvu fantāzijas lidojumu. Latviešu mākslas zinātniece Maija Cielēna Krētas glezniecību raksturojusi īpaši trāpīgi:

"Krētā briest tāda dabas rotaļība, kāda nekur nav redzēta. Ceļas brīvi ziedu un ēterisko smaržu plūdumi, jūras gaviles, kas kā mūžam kustoši viļņi raisa un atraisa, kārto un atkārto ritmu gleznotāja sajūtā. Žonglieru prieki, brīva, traucoša izjūta - tā virza Krētas glezniecību. Pie tam krētiešu dekoratīvā spēja dzīvinošos dabas motīvus pilnīgi līdzsvaro kā ornamentus sienas laukumā un vāžu formu dažādībā". [76]

Pašas freskas saglabājušās fragmentu veidā, bet to krāsas ari mūsdienās vēl ir tik spilgtas un dzidras, ka liekas šodien gleznotas. Dabas tēlojumi ienesa telpās jūras bangu svaigumu, puķu smaržas, vēja šalkas un putnu balsis.

Knosā gleznotāju uzmanību pievērsuši arī galma dzīves notikumi, kulta ceremonijas, kur nozīme bijusi rotaļām un spēlēm ar vērsi (vērša tēls Krētā uzskatīts par saules simbolu, kā arī par dieva Zeva iemiesošanās formu). (Šo Krētas glezniecības piemēru apskats un analīze - semināra uzdevums.)

Krētas pilīs un mājās atradies ļoti daudz metāla, akmens, ziloņkaula, fajansa un māla izstrādājumu - bļodas un kausi, dažādu figūriņu (īpaši vēršu) atveidi.

To krāsainībā dominē balto —sarkano - dzelteno toņu dažādas gradācijas. Ornamentikā vērojams spirāļu, līkloču elementu daudzveidīgums, tēlu klāstā plaši izmantoti zivju, jūras augu, jūras zvaigžņu, kalmāru, gliemežvāku,

i Antīki kultūra. Egejas kultūra______________________________________

astoņkāju, vēžu u.tml. motīvi. (Sīkāks keramikas apskats un analīze - semināra uzdevums).

Ar īpaši spilgtu fantāzijas bagātību izceļas krētiešu mitoloģija. Senie mīti, leģendas, teiksmas mutvārdu formā aizsniegušās līdz pat sengrieķu kultūrai, kad tās tikušas ari pierakstītas.

Viens no Krētas mītu centrālajiem tēliem ir viņu leģendārais valdnieks Mīnojs. Saskaņā ar mītu Mīnojs ir bijis paša dieva Zeva 1 dēls, kas no Zeva ari Ieguvis kundzības apstiprinājumu.

Mīnoja māte pēc leģendas bijusi feniķiešu valdnieka meita Eiropa. 2 Krētas mītos joti populāra bijusi pārliecība, ka Zevs, pārtopot balta vērša izskatā, nolaupījis Eiropu. Tas noticis tā: Eiropa pastaigājusies pa pļavu, jūras malā, Mazāzijas piekrastē. Zevs parādījies viņai balta vērša veidolā. Eiropa nopriecājusies par skaisto dzīvnieku, izrotājusi vērsi ar ziediem un nolēmusi pavizināties. Taču vērsis to vien tik gaidījis - viņš meties jūrā un pārpeldējis ar visu Eiropu uz Krētu. Tur viņš atklājies Eiropai kā dievu valdnieks, ieguvis Eiropu, un Eiropa viņam dāvājusi trīs dēlus, no kuriem viens - leģendārais Mīnojs. Tieši Krētā saglabājušies vissenākie Zeva godināšanas fetlši - dlvasmeņu cirvis (labrys) - burvju ierocis, postošs un radošs spēks. Šis dlvasmeņu cirvis starp vērša ragiem attēlots arī uz rituālos izmantotiem priekšmetiem.

Ir saglabājies daudz antīkās mākslas paraugu ar Eiropas nolaupīšanas sižetiem. Plaši šis motīvs izmantots arī viduslaiku grāmatu Ilustrācijās. Vēlāk, renesanses laikā, no tā iedvesmojušies gleznotāji un tēlnieki, piemēram, Rafaels, Tidāns u.c. Šī tēma aizrāvusi arī vēlāko posmu autorus - Rembrantu, Gvido Reni, bet 20. gs. mūzikā ievērojama D. Mljo opera "Eiropas nolaupīšana". Šis temats kā simbols nereti izmantots arī latviešu gleznotāju (plem., Aijas Zariņas cikls "Eiropas nolaupīšana"), plakā tīstu un grafiķu darbos tad, kad viņi vēlējušies kāpināt uzmanību par mūsdienu Eiropas likteni, un ari kāds aktuāls Latvijas TV raidījums šobrīd tā arī saucas - "Eiropas nolaupīšana"…

Kļuvis par valdnieku, 3 Mīnojs Iedzīvotājiem dāvājis likumus, kurus tie Iepriekš nepazina. Tāpēc antīkie autori (Aristotelis, Strabons u.c.) Ir nosaukuši Minoju par vienu no senākajiem likumdevējiem, no kura vēlāk idejas aizņēmušies arī romieši.

Senie cilvēki bija pārliecināti, ka MInojam šos likumus devis pats Zevs, MInoja tēvs.

Miti vēsta, ka MInojam visu mūžu nav laimējies. Neveiksmes sākušās ar to, ka Mīnojs saņēmis no jūras valdnieka Poseldona (viens no galvenlem dieviem, Zeva brālis) kā dāvanu skaistu un varenu vfirsl. Šo vērsi Mīnojs bija apsolījis upurēt par godu Poseldonam. Savu solījumu Mīnojs neturēja. Lielisko dāvanu - skaisto dzīvnieku - viņš pievienoja savam ganāmpulkam un mēģināja

' Zm - grieķu mitoloģija augstākais dieve, dievu un cilvēku tCvs, Olimpa (kalns Tosallļā, kurā rtfic mīla loģiskiem priekšautiem mīt vlol dievi) dievu valdnieks.

Mas pirmo robi imtoptmiM m to vārdu * Eiropa", ka» mums kā eiropiešiem nover btil viconW/)y.l Tdpet - ko no/lme itt vārds? Eiropa &8koln6JI Ir hlonlskn dievība, t iropat vtnte mulmo "platacainl" (minat* epiteti) vel ari "plnlbaleigs". Kfi htonlskol dievībai vlpttl Ir auglība* un d/ivnloku MirgfiUiJe!* (unkcļjet. Eiropai UMi vieno vlr.it koemoau (dabetla - /rmi - pajeml). Eiropa noiotl idenllflceu ar M&nesl,

' Auu»uu pšc grim • Rubeni» A. SenAt Grieķijai d/tvo un kultūra, R,, Zvetgtne, 1VM, V U.lpp,

dievu Poseidonu apmānīt, upurējot tam abi vērsi. ŠSda naba Poseidoriu sadusmoja, un viņš atmaksāja Mīnojam, liekot MInoja sievai - valdniecei Pasifanei (Paslfajai) - meklēt tuvību ar vērsi. Šī pretdabiskā kaislība ari īstenojusies, un no tās Pasifanei piedzimis drausmīgs briesmonis Minotaurs (burtiski - Mīnoja vērsis) - radījums ar vērša galvu, cilvēka ķermeni un ar kanibālistiskām tieksmēm.

Lai noslēptu Minotauru no cilvēkiem, pēc valdnieka Minoja pavēles tika uzcelts labirints (no vārda "iabrys" - divasmeņu cirvis; dīvasmeņu cirvja māja), kurā uz mūžu ieslodzīja Minotauru. Šo labirintu uzcēla teiksmainais amatnieks Oaidals. Šis teiksmainā labirinta priekšstats, protams, veidojies Knosās pils labirintveidīgā plānojuma ietekmē.

Tad nāca Atēnu valdnieka dēls Tēsējs. Tēsējs labprātīgi deras uz Krētu, uz labirintu, un nonāvēja Minotauru, un izkļuva no labirinta. Viņš izkļuva no 5 labirinta ar savas iemīļotās - Krētas valdnieka meitas Ariadnes Rdzdoto pavedienu.