Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

Tas ļāva izdarīt secinājumu, ka jau akmens laikmetā 6. g.t p.m.ē. Mezopotāmijas dienvidos ir apmetušies klejotāji lopkopji. Viņi bijuši tie, kas pirmie sākuši savaldīt abu upju straumes, sākuši celt dambjus, rakt dīķus, lai novērstu lauku applūšanu; viņi ir pratuši nosusināt purvus, lai iegūtu auglīgas

iļHBMroBaiļMM". lUynep: 1997, 45 crp. iļMBMJUBauMM". Uiynep: 1997, 45 crp. UMBu/iHaauHM". UlyMep: 1997, 45-48 crp.

ropcAa 3flena. nepeeofl c ropofla 3fleMa. nepeeofl c ropofla ŠftēMāī nepeeofl c

augsnes, un sausajos apgabalos pratuši izbūvēt apūdeņošanas kanālus. Nodrošinot apgabalus ar veselām irigācijas sistēmām, viņi pārgāja no lopkopības uz zemkopību, pārvēršot šo reģionu ziedošā, auglīgā oāzē. Ziņas par šejienes teiksmaino auglību šodien pauž tikai senās Bībeles leģendas, jo civilizācija savā alkatībā ir iznīcinājusi paaudžu veidotās irigācijas sistēmas, noplicinot visu neauglīgā tuksnesī. Arī abas upes ir mainījušas savu gultni.

Bet toreiz šajā zemkopju iekoptajā novadā apmēram 3300. g. p.m.ē. ienāca šumeri. Vigi sajaucās ar vietējiem zemkopjiem, un Divupes dienviddaļu sāka dēvēt par Sumeru. Zemkopju ciematiem augot, gar Tigru un Eifratu izveidojās pirmās pilsētvalstis. Katra no tām ietvēra pilsētu un tai apkārt esošās zemes.

Jau 19. gs. sākumā britu diplomāts un lingvists H. Roulinsons, veicot pētījumus netālu no Behinstunas pilsētiņas, konstatēja nozīmīgus klinšu uzrakstus. Uz reljefa, kas bija izpildīts uz augstas, grūti pieejamas klints plāksnes un bija radīts par godu valdnieka Dārija triumfam, atradās ap 1200 klintī iecirstu ķīļrakstu zīmju trijās valodās. Viena no tām - seno persiešu, pārējās divas - tolaik nezināmas. Tādējādi H. Roulinsona atklājums deva atslēgu vēlākiem panākumiem pārējo divu valodu atšifrēšanā.

Jau 1869. gadā francūzis Žils Operts savā lekcijā nāca klajā ar secinājumu, ka ķīļrakstu zīmes Behinstunā varētu būt šumeru tautas izgudrojums. Arheoloģiskie izrakumi, kas turpinājās 19. gs. nogalē un 20. gs. sākumā, deva arvien jaunus pierādījumus šumeru rakstības apstiprinājumam. To vidū īpaši jāizceļ 1889.-1900. g. veiktie amerikāņu ekspedīcijas atklājumi, kas notika seno šumeru pilsētu Nipūras un Tellohas apkārtnē. Šeit tika atrastas 30 000 ķīļrakstu plāksnītes - ievērojami literatūras teksti, zinātniski teksti, ķēniņu saraksti, senas parunas. [26]

Šie patiesi lieliskie atklājumi beidzot ļāva nešaubīties par šumeru civilizācijas realitāti un par to, ka tieši šumeri ir atklājuši un ievadījuši rakstniecības ēru pasaulē, ka viņi pirmie ir izgudrojuši ķīļveida rakstu zīmes. Tās sākumi datējami ar 3 300 g. p.m.ē. un tādējādi apliecina, ka šumeri aptuveni par 200-300 gadiem rakstības izgudrošanā ir apsteiguši ēģiptiešus. [27]

Visdaiļrunīgāk Šumeras humānistiskās tradīcijas apliecina tūkstoš ķīļrakstu plāksnītes no Nipūras pilsētas arheoloģiskajiem izrakumiem. Tās stāsta par atzīstamu līmeni dabaszinātnes un matemātikas, valsts likumdošanas un medicīnas nozarēs. Izcilais amerikāņu šumerologs S. N. Kramers, veicot rūpīgas Nipūras plāksnīšu studijas, konstatējis, ka šie ķīļraksti ietver pasaulē pirmo medicīnas leksikonu, pirmo medicīnas recepšu krājumu, dārzkopju pieredzes apkopojumu, kā arī pedagoģiska rakstura atziņas. [28]

Daudzie arheoloģiskie izrakumi, kas turpinājās ap abu gadsimtu miju, tik tiešām deva pamatu atzīt Šumeru par pirmo urbanizēto* civilizāciju. [29]

ropo/ļa

SfleMa.

nepeBOfl

c

ropofla

SfleMa.

riepeBOfl

c

ropofla

SfleMa.

nepeBOfl

c

ropofla

3«eMa.

nepeBOfl

c

UMBnnn3ai4UM". UJyMep: 1997,31 crp. UHBM/iM3aiim<". IXIyMep: 1997, 56 crp. UMbm/iuhlikm". LUyMep: 1997,104-106 ap. LlHBM/lM3aUMH". HlyMep: 1997, 34 ap.

Šumeru kultūras īpaši spilgti apliecinājumi saistās ar Urukas pilsētu.

Vācu arheologi, kas 20.gs. pirmajā ceturksnī veica izrakumus senās Urukas centrā, spējuši identificēt tempļa atliekas.

Blakus Urukai atrasts liels arhitektūras komplekss, kurā ietilpst t.s. Sarkanais templis, kas veltīts mīlas dievei Ištarai (Inannai), kā ari dažādu reliģisku un administratīvu ēku atliekas.

Sarkanā tempļa arhitektūru nosaka ap iekšējo pagalmu apbūvētas sienas, kur vertikālu nišu akcentu veido no puskolonnām radīti ritmi. Puskolonnas Inkrustētas* ar spilgti krāsainām apdedzināta māla naglām (t.s. zigatiem jeb konusiem), kuru košās galviņas veido dekoratīvi dzīvu, ģeometrisku ornamentu, kas kā paklājs nosedz puskolonnu virsmu. No šejienes ari templis ieguvis nosaukumu "Sarkanais", jo galvenokārt dekorā dominējusi sarkanā, melnā un baltā krāsa. (Sīkāka abu tempļu apskate un analīze - semināra.)

Ceļot tempļus uz platformām, šumeri Dieva mītni centās novietot tuvāk debesīm. Ar laiku platformu centās pacelt arvien augstāk un augstāk. Nereti tika izmantotas veco tempļu drupas un atliekas, jauno izbūvējot uz tām. Tādejādi dažkārt izveidojās vairākpakāpju platformas. Tornis, kas veidojās no vairākpakāpju platformām, tās izbūvējot vienu virs otras, pazīstams ar nosaukumu "zikurāts". Šādi vairāku pakāpju zikurāti ieņēma visredzamāko vietu visās Šumeras (un ari vēlākās Mezopotāmijas) pilsētās un nereti tika saukti vārdā "kalns".

It īpaši pazīstams zikurātu cienītājs bija Ur Nammu - Ūras 3. dinastijas valdnieks. Viņš 3. g.t. p.m.ē. beigās Ūras pilsētā pavēlēja uzbūvēt milzīgu zikurātu par godu Mēness dievam Nannam (Nannaram). Tas pabeigts 6. gs. [j.m.ē.

Šis milzīgais zikurāts ir 3 pakāpju monuments*, kas veidots no neapdedzināta ķieģeļa blokiem. Tas ir 21 m augsts, un tā pamatne ir 65 x 43 m. [30] Šo zikurātu 20. gs. 20. gados atklāja L. Vulli.

Milzīgas trīs kāpnes veda uz pirmo zikurāta platformu. Tālāk šīs kāpnra saplūda kopējā kāpņu uzejā līdz pat augšējai - trešajai platformai. Šī arhitektonisld labi pārdomātā, kolosālā ārējo kāpņu sistēma, kas apvieno visas trīs platformu terases, rada lielisku, emocionālu augšuptieces kopiespaidu. Kā daudzi šumeru zikurāti, ari šis Ūras zikurāts vaiņagojās ar svētnīcu - ts. "Dieva mītni".

Zikurāti ir pilnīgi blīvas neapdedzinātu ķieģeļu celtnes. Iekštelpu tajās nav bijis. Ūras zikurāta platformu ārsienas sedza 2,5 m bieza apdedzinātu jņeģeļu kārta. Mazliet ieslīpā 15 m augstā 1. platformas siena bija atdzīvināta ar Sumerā iecienītajiem nedziļu nišu ritmiem. 1. platformas ārpuse bija krāsota ar melnu bitumu*, augšējā - balsināta baltā krāsā, bet vidējā - atstāta neapdedzinātu ķieģeļu sarkanajā dabiskajā tonī. Tādējādi Ūras zikurāts simbolizēja vertikāli: pazemi, zemi, debesis.

Sākumā, kā tas redzams ari no Ūras zikurāta piemēra, kāpņu tornis un templis bija apvienoti kopējā būvē. Vēlāk zikuratus sāka celt blakus tempļiem, pie kam virs zikurāta esošā svētnīca - Dieva mītne - kļuva b'ri simboliska vai pat

Jļ Bronzas laikmets. Divupes (Mezopotāmijas) kultūra

vairs netika izbūvēta. Zikurāti Mezopotāmijas arhitektūrā ir visnozīmīgākie kulta celtņu risinājuma veidi.

Atšķirībā no arhitektūras tēlniecība Šumeras un Akadas kultūras posmā neattīstījās vērienīgi. Šeit nepastāvēja aizkapa kults kā, piemēram, Ēģiptē, tādēļ doma par cilvēka portretēšanu skulpturālos tēlos "mūžīgās dzīvošanas" nolūkiem izpalika. Ari akmens materiāls Mezopotāmijā bija reti atrodams.

Dievlūdzēju figūriņās, kas atrastas tempļu drupās, galvenokārt īstenota ideja "pilnvarot" jeb aizvietot templī savu "es" ar skulpturālu dubultnieku, lai tas lūgtu paša cilvēka vietā.