Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

Procesiju ceļš bija klāts ar baltām pulēta kaļķakmens plāksnēm. Gar abām ceļa malām stiepās no ziliem glazētiem ķieģeļiem veidotas sienas, pie kam atsevišķi ķieģeļi, ciļņu veidā un spilgtās krāsās ieturēti, atveidoja svinīgā procesijā ejošas lauvas, vēršus un pūķus (t.s.Marduka pūķi vai Bābeles pūķi).

Šie Bābeles pūķi ir visai dīvainas fantastiskas būtnes ar garu, zvīņām klātu ķermeni. Pūķim pakaļkājas tēlotas kā putnam, priekškājas kā leopardam, kakls - tievs un garš kā čūskai, bet galva veidota ar izstieptu dubultmēii un vienu ragu pierē. Šo fantastisko dzīvnieku tēlu radīšanā Izmantots sintēzes process - ņemts pats raksturīgākais no katra atsevišķā dzīvnieka, apvienojot šos elementus kopējā īpatnējā veidolā. Šo figūru ritmi, kas visā garumā rotāja procesiju ceļa sienas un klāja arī Ištaras vārtus (kopumā 575 figūras), radīja neparasti svinīgas pacilātības un greznības kopiespaidu.

Ejot pa procesiju ceļu, jau no tālienes bija saskatāms 90 m augstā Bābeles zikurāta smagais, septiņpakāpju celtnes masīvs. Katra no platformām bija klāta atšķirīgā krāsā ar glazētu apdedzinātu ķieģeļu kārtām. Apakšējās terases veidotas no tumšāku ķieģeļu klājuma (pirmā - melna, augstākās - arvien gaišākas).

Bābeles ziemeļu daļā netālu no Ištaras vārtiem atradās ari Nebukadnecara II pils komplekss, kas pacēlās uz 30 m augstas grandiozas ķieģeļu terases. Slavenākā šī kompleksa daļa bija jau 9. gs. p.m.ē. ierīkotie Asīrijas valdnieces Semiramidas "Gaisa dārzi", kurus Nebukadnecara n izbūvēja tālāk un to galvenā apjūsmotāja bija valdnieka sieva Amilteja. Nebukadnecars par godu savai sievai, kuru viņš bija atvedis no kalniem, lika "Gaisa dārzus" apzaļumot ar eksotiskiem krāšņumaugiem un ierīkot tajos mākslīgās terases, kas atgādinātu kalnainu zemju raksturīgās ainavas - strautiņus, ezeriņus. "Gaisa dārzos" bija ierīkotas lapenes, izvietotas statujas un dekoratīvi priekšmeti (vāzes u. tml.).

Sos "Gaisa dārzus", kā arī Bābeles zikurātu Hērodots ir aprakstījis kā vienu no Septiņiem pasaules brīnumiem.

Drīz pēc Nebukadnecara II politiskās un ekonomiskās varenības Bābele panīka. 538.g. p.m.ē. to iekaroja persiešu valdnieks Kīrs II, pievienojot Bābeli Persijai. Kīrs Babiloniju nenopostīja. To izdarīja vēlāka posma Persijas valdnieks Kserkss I 482.g. p.m.ē. "Gaisa dārzi" aizgāja bojā 2.gs. p.m.ē., kad Babilonā iebruka partieši [36] .

M Bronzas laikmets. Divupes (Mezopotāmijas) kultūra Kopsavilkums

Agrīnās vergturu valstis Mezopotāmijā uzrāda nozīmīgus bronzas laikmeta sasniegumus. Pats senākais kultūras uzplaukums saistāms ar Šumeras un Akadas valstīm. Šumeru kultūras spilgta izpausme Ir tautas eposs par mitoloģisko varoni Gilgamešu. Šumeri ir ari rakstniecības ēras ievadītāji pasaulē. Ar viņiem saistās pirmā urbanizētā civilizācija un līdz ar to - tempju un zikurātu celtniecība. Svarīgas kultūras liecības sniedz mākslas darbi - skulptūras, inkrustācijas, mākslas amatniecība. Nozīmīgi ir šumeru praktiskie atklājumi un veikumi lauksaimniecībā, it sevišķi irigācijas sistēmu izveidē un izvērsumā. Šumeras un Akadas kultūras mantiniece Senbabilona pazīstama ar stingru valsts struktūru un likumiem. To spilgti apliecina Hammurapi likumu kodekss (stabs). Senbabilonijā tiek sperti nozīmīgi soļi zinātņu nozaru (astronomijas, matemātikas) attīstībā. Asīrijas kultūru galvenokārt nosaka pasaules kundzības ideja. Taču arī garīgām vērtībām ierādīta liela cieņa - par to spilgti liecina Ninīves pilsētas arheoloģiskajos izrakumos atrastā bibliotēka. Kad 7. gs. p.m.ē. hegemonija atkal pāriet Bābeles pilsētas rokās, sākas t.s. Jaunbabilonijas kultūras uzplaukums, ko raksturo gan spēdga iekarotāja politika, gan ari īpaša greznības un reprezentācijas tendence, kas visvairāk redzama grandiozo Bābeles pilsētas piju, zikurātu, kā ari slaveno Gaisa dārzu celtniecībā un bagātajā izveidē.

Skaidrojošā vārdnīca

Alabastrs - iezis, ģipša paveids, īpaši sīkgraudalns.

Āutohtons - (gr. autochton < āutos - pats+chtons - zeme) - tāds, kas savā dzīves vietā izveidojies evolūcijas gaitā.

Bitums - naftas produkts, kuru, pateicoties tā tumšajai krāsai, izmantoja

arhitektūrā lielāku laukumu segumam.

Eposs- mutiskajā tautas daiļradē - varoņtelkas; literatūras teorijā -

stāstījuma žanrs, plašs sacerējums, kas saistās ar varoņtēlu un varoņgaitu aprakstiem.

Ģeologs- zinātnieks, kas pēta zemes garozas uzbūvi, sastāvu, attīstības vēsturi.

Heraldisks- ar ģerboņu mākslu saistīti mākslinieciski principi, kuros tiek izcelts kompozīcijas centrs un no tā uz abām pusēm simetriski izvērsta pārējā kompozīcija.

Hierarhija- "dienesta kāpnes", amatu, dienesta pakāpju virkne padotības kārtībā no zemākiem uz augstākiem.

Inkrustācija- kompozīcija, kas sastāv no dažādu materiālu (kaula, koka, perlamutra u.c.) gabaliem, kuri iedarinātj izrotātā priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to.

Šifers • dabā atrodams minerālu slāneklis.

Urbanizācija - pilsētu nozīmīgums; ar pilsētu saistīto spēku koncentrēšanās.

Monuments - liels piemineklis, celtne izcila notikuma vai personas atcerei.

4. nodaļa

Obligātā literatūra

Veinbergs J. Piramīdu un zikurātu ēnā. R., 1988

Ieteicamā literatūra

1. Zaķis G. Pasaules izpratnes arhetipa veidošanās Divupes kultūrā. R., 1988

2. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. R., 1995,18.-23. Ipp.

3. Egle R. un Upīts A. Pasaules rakstniecības vēsture. R., 1930, 77.-90. Ipp.

4. Veinbergs J. Sīrija mostas jaunai dzīvei. R., 1980, 31.-38. Ipp.

5. McTopMfl ncKyccTB 3apy6e>KHbix crpaH. M., 1961

6. A(ļ)aHacbeBa B. McKyccTBO flpeBHero BocroKa (Ma/iaa mctopma mckvcctb) M., 1976

7. KepaM K. Boru rpo6HMUbi, yMeHbie. M., 1963

8. Cerams K. Dievi, kapenes un zinātnieki. R., Zinātne

9. LUyMep: ropofla 3fleMa. 3HumaioneflHfl "McHesHVBiiiMe uMBM/iM3aiļHM". M., •Teppa" - 'Terra'', 1977

10. Mitoloģijas enciklopēdija. R., Zinātne, 2 sējumos; 2. sēj.

11. Cielava S. Vispārīgā mākslas vēsture, l.sēj., R., 1998,48.-62. Ipp.

12. Mūrnieks A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, l.sēj., R., 1998, 151.- 180. Ipp.

13. Lapiņa M., Bartoševska V., Zitāne L. Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām, l.sēj., R., 1998, 18.-35. Ipp.

14. Filips Lī Ralfs u.c. Pasaules civilizācijas, l.sēj., R., 1998, 37.-62. Ipp.

Paraugatbildes

Cienījamais, student! Tēma par Mezopotāmijas kultūru varbūt Ir vistālāk stāvošā, vismazāk pieminētā un tādējādi grūtāk aptveramā studiju viela. Taču tieši tādēļ tā Ir interesanta, un, kā redzējām, tā nodarbina daudzu zinātnieku prātus, ir viņu pētījumu degpunktā. Sakara ar to vajadzētu varbūt īpaši nopietni vēlreiz pārcilāt lekcijas teorētisko dalu. Bet varbūt Jūs jau zināt pareizās pašpārbaudes jautājumu atbildes?

1. Mezopotāmija.

2. Nemieru, apdraudētību.

3. Eposs par Gilgamešu.

4. Anu, Enlils, Enki, Inanna (Ištara), Nanna (Nannarams), Utu (Šamašs), Dummuzi (Tumuzi), Marduks.

5. 6. g.t. p.m.ē.

6. 4. g.t p.m.ē.

7. Šumeri.

8. Urbanizēta.

9. Eridu pilsētas templi; Urukas pilsētas templi (Baltais templis, Sarkanais templis); Ūras pilsētas zikurāts, kurš vainagojās ar t.s. "Dieva mītni".

10. Ūras Standarts.

11. Kompozīcija, kas sastāv no dažādu materiālu (piem., perlamutra, ziloņkaula, dārgakmeņu) gabaliem, kuri iestrādāti izrotātā priekšmeta virsmā un ir ar to vienā līmenī.