ALANS PĪZS - ĶERMEŅA VALODA

97. attēls. Gatavs turpināt.

98. attēls. Gatavība izbeigt sarunu vai tikšanos: rokas uz ceļiem.

starta pozīcija

99. attēls. Sagatavošanās darbībai: paliekšanās uz priekšu, satverot krēslu.

Gatavības žests, kurš norāda uz vēlēšanos beigt sarunu vai tikšanos, ir paliekšanās uz priekšu, turot rokas uz ceļiem (98 attēls), vai paliekšanās uz priekšu, abām rokām satverot krēslu (99. attēls). Ja tas notiek sarunas laikā, būtu gudri pārņemt vadību un pārtraukt sarunu. Tas palīdzētu jums saglabāt psiho­loģiskās priekšrocības un stāvokļa kontroli.

seksuālā agresivitāte

100. attēls. Kovboja stāja.

Aiz jostas vai kabatu augšdaļas aizāķēti īkšķi ir žests, kas norāda uz seksuāli agresīvu attieksmi. Tas ir viens no visbiežā lietotajiem žestiem televīzijas vesternos, lai demonstrētu skatītā jiem viņu iemīļotā revolveru varoņa vīrišķību (100. attēls). Rokas ieņem gatavības pozu, un plaukstas darbojas kā galvenie norā­dītāji uz dzimumorgānu joslu. Vīrieši lieto šo žestu, lai iezīmētu savu teritoriju vai parādītu citiem vīriešiem, ka nebaidās. Lietots sieviešu klātbūtnē, šis žests varētu tikt tulkots kā: «Es esmu vīrietis, es varu pār tevi valdīt.»

101. attēls. Seksuāli agresīva sieviete.

Šo žestu, kas papildināts ar paplašinātām acu zīlftēm un vienas kājas pēdu, kura vērsta sievietes virzienā, viegli atšifrē lielākā daļa sieviešu. Šis ir tas žests, kurš lielākajā daļā gadījumu liek vīriešiem zaudēt spēli, kad viņi neviļus paziņo sievietēm, kas viņiem īstenībā prātā. Šis žestu komplekss vienmēr ir bijis vīriešu prioritāte, taču fakts, ka sievietes valkā garās bikses, ļauj viņām lietot to pašu žestu kompleksu (101. attēls), kaut ari viņas to parasti lieto, tikai valkājot bikses. Valkājot kleitu vai svārkus, seksuāli agresīva sieviete parasti iesprauž vienu īkšķi aiz jostas vai kabatā (101. attēls).

vīriešu savstarpējā agresija

102. attēls. Savstarpēja novērtēšana.

102. attēlā redzami divi vīrieši, kuri viens otru novērtē, lietojot raksturīgos žestus, kad rokas uzliktas uz gurniem un īkšķi aizsprausti aiz jostas. Ņemot vērā to, ka viņi pagriezušies zināmā leņķī viens pret otru un viņu ķermeņu apakšdaļas ir atbrīvotas, būtu jāpieņem, ka šie divi vīrieši neapzināti novērtē viens otru un nav sagaidāms uzbrukums. Viņu sarunai var būt gadījuma vai draudzīgs raksturs, taču nav iespējama pilnīgi atbrīvota atmos­fēra, kamēr pastāv žests, ka rokas uzliktas uz gurniem, un nepa­rādās atklāto plaukstu žests.

103. attēls. Būs nepatikšanas.

Ja šie divi vīrieši stāvētu, tieši pagriezušies viens pret otru ar stingri zemē balstītām kājām, pastāvētu iespēja, ka var izraisīties strīds.

Acu signāli

Visā cilvēces pastāvēšanas laikā acis un to ietekme uz cilvēku uzvedību piesaistījušas vispārēju uzmanību. Visi mēs esam lieto­juši tādas frāzes kā: «viņa caururba vīrieti ar skatienu», «viņai bija lielas bērna acis», «viņam ir slīdošs skatiens», «viņai ir aicinošs skatiens», «viņa acīs bija tas īpašais mirdzums» vai arī «viņš ļauni uz mani pablenza». Lietojot šādus izteikumus, mēs neviļus atce­ramies attiecīgā cilvēka acu zīlīšu lielumu un skatiena raksturu. Savā grāmatā «Pasaku acs» Hess saka, ka acis var raidīt visat­klātākos un precīzākos cilvēku savstarpējās saprašanās signā­lus, jo tās ir tas ķermeņa punkts, uz kuru koncentrējas vērotāja skats, turklāt acu zīlītes darbojas neatkarīgi no cilvēka gribas.

Attiecīgos apgaismojuma apstākļos acu zīlītes izplešas vai saraujas atkarībā no cilvēka attieksmes un garastāvokļa izmai­ņām no pozitīvām uz negatīvām un otrādi. Cilvēkam par kaut ko sajūsminoties, zīlītes var izplesties pat četras reizes lielākas, salīdzinot ar parasto lielumu. Bet otrādi, sadusmota un negatīva attieksme liek tām sarauties līdz stāvoklim, kurš parasti tiek saukts par «čūskas acīm». Ļoti lielā mērā acis piedalās spēlē attiecībās ar pretējo dzimumu, sievietes lieto acu ēnas, lai pastip­rinātu sava skatiena radīto iespaidu. Ja sieviete mīl vīrieti, skato­ties uz viņu, tās acu zīlītes izplešas, un viņš, pats to neapzinoties, pareizi iztulko šo signālu, sī iemesla dēļ romantiskas tikšanās bieži tiek norunātas vietās ar vāju apgaismojumu, kas liek acu zīlītēm izplestiem.

Jauni mīlētāji, dziļi ieskatoties viens otra acīs, neapzināti gaida acu zīlīšu izplešanos; katrs no viņiem sajūsminās, vērojot, kā izplešas otra acu zīTītes. Pētījumi rāda,- ka, demonstrējot vīriešiem pornogrāfiskas filmas, kur rādīti vīrieši un sievietes dažādās sek­suālās pozās, vīriešu acu zīTītes izplešas gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar parasto lielumu. Demonstrējot tās pašas filmas sievietēm, viņu acu zīlītes izplešas pat vēl vairāk nekā vīriešiem.

104. attēls. Mazās «pērļu» actiņas.

Tas liek apšaubīt teoriju, ka pornogrāfija sievietes uzbudina ma­zāk nekā vīriešus.

Zīdaiņu un mazu bērnu acu zīlītes ir lielākas nekā pieauguša­jiem, un pieaugušo klātbūtnē tās pastāvīgi izplešas, piešķir bēr­nam maksimāli pievilcīgu izskatu, līdz arto ir piesaistīta pastāvīga pieaugušā uzmanība.

Pētījumi, kuri veikti ar pieredzējušiem kāršu spēlētājiem, rāda, ka viņi spēja gūt uzvaru mazākā skaitā partiju, ja viņu pretinieki valkāja tumšas brilles. Piemēram, ja pretspēlētājam pokera par­tijā tiktu iedalīti četri dūži, viņa momentāno acu zīlīšu izplešanos neapzināti ievērotu pieredzējušais spēlētājs, kuram rastos sajūta, ka nākamajā gājienā labāk nesolīt. Pretspēlētāju tumšās brilles aiztur acu zīlīšu signālus, un rezultātā pieredzējušie spē­lētāji neuzvar tik bieži kā parasti.

Senajā Ķīnā dārgakmeņu tirgotāji, vienojoties par cenu, mēdzaj vērot pircēju acu zīlīšu izplešanos. Jau pirms daudziem gadsimtiem , prostitūtas pilināja acīs vilkogu sulu, lai paplašinātu acu zFrtes un kļūtu iekārojamākas. Aristotelis Onasis parasti, veikdams darījumu sarunas, valkājis tumšas brilles, lai acis neatklātu viņa domas.

105. attēls. «Guļamistabas» acis.

Ir kāds sens teiciens: «Runājot ar cilvēku, skaties viņam acīs.» ļ Skatieties acīs partneriem, kad jūs runājat vai veicat darījumus, j lai viņu acu zīlītes pauž jums viņu īstās domas.

skatiena uzvedība

īstu pamatu savstarpējiem sakariem var nodrošināt tikai situā­cijas, kad jūs satiekat otru cilvēku «aci pret aci». Mēs jūtamies

labi, runājot ar vieniem cilvēkiem, taču saruna ar citiem var likt mums justies slikti, un vēl citi mums šķiet neuzticami. Pirmkārt tas atkarīgs no laika, kādu viņi velta, lai skatītos uz mums vai piesaistītu mūsu skatienu savas runas laikā. Ja cilvēks ir negodīgs vai mēģina slēpt informāciju, viņa acu skats sastopas ar mūsējo mazāk nekā vienu trešdaļu no kopējā laika. Ja sarunas partnera acu skats sastopas ar jūsējo vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā sarunas laika, tam var būt viens no diviem cēloņiem: jūs viņam varat šķist ļoti intere­sants vai simpātisks, un šajā gadījumā skatienu papildina izplestas zīlītes, vai ari viņa attieksme pret jums ir naidīga, un pret jums tiek raidīts bezvārdu izaicinājums, ko pavada sašaurinātas acu zīīites. Ārgails raksta, ka tad, ja personai «A» patīk persona «B», tā ļoti daudz uz viņu skatās. Tas liek «B» domāt, ka viņš patīk «A», līdz ar to arī «B» jutīs simpātijas pret «A». Citiem vārdiem sakot, lai nodibinātu labu kontaktu ar kādu cilvēku, jūsu skatienam vajadzētu sastapt viņējo apmēram 60 līdz 70 procentus visas sarunas laika. Tas ari viņam liks izjust simpātijas pret jums. Tāpēc ari nav jābrīnās par to, ka jūs reti uzticaties nervozam, kautrīgam cilvēkam, kura skatiens sasto­pas ar jūsējo mazāk nekā vienu trešdaļu visa laika. Vienmēr vaja­dzētu izvairīties sarunās lietot tumšas brilles, jo tās liek pārējiem justies tā, it kā jūs viņus visu laiku novērotu.