Anrīi Pize - Mēness un veselība

Vislabākās zāles ir ķiploki - pienā vai klizmas veidā. Zināms, ka ķiplokos sēru saturoša ēteriskā eļļa-alicīns, kam piemīt spēja panākt tārpu izvadīšar no organisma.

Puslitrā piena piecas minūtes vāriet vienu gabalos sagrieztu ķiploka daiviņu. Izkāsiet caur drānu, lai atbrīvotos no ķiploka gabaliņiem, un ievadiet rem­denas klizmas veidā.

Bērniem, kuriem nav iespējams izdarīt klizmu, tukšā dūšā lieciet izdzert glāzi piena, kurā visu nakti mērcēta viena četrās da|ās sagriezta ķiploka daiviņa. -> Šīs zāles jālieto trīs dienas pēc kārtas. Protams, jūs varat arī ķiplokus . vienkārši apēst.

"Tūpļa apvidus nieze Paaugstināta uzbudināmība Bezmiegs Astēnija

Jaunmēness padara vidi sārmainu, un parazīti tajā labi attīstās Līdzekļi • Profilaktiski:

parazītu iznīdēšana ar tārpus dzenošām tējām vai ar ēteriskām eļļām pavasaros un rudeņos, jaunmēness laikā

[1] Lietojiet augļus un dārzeņus ar prettārpu iedarbību • Invāzijas gadījumā: kiploki klizmas vai dzēriena veidā kopā ar pienu trīs dienas pēc kārtas L J.

C Kāpēc?

No savas pieredzes ārsta darbā esmu secinājis: lai labi rūpētos par savu veselību, jāievēro kalendārs. Un iemesls ir pavisam vienkāršs - kalendārs veido ietvaru un disciplīnē, tas kalpo par atgādinājuma zīmi gluži tāpat kā piezīmju grāmatiņa un citi ik dienu lietotie plānotāji.

Jau bērnībā mēs lietojām stundu sarakstu, lai iedalītu laiku un zinātu, kad būs matemātikas stunda vai skolas brīvlaiks. Bez šāda stundu saraksta mums būtu bijis grūtāk mācīties un orientēties skolas dzīvē.

Ja jūs piederat pie cilvēkiem, kas vēl šaubās par Mēness ietekmi uz vese­lību, tad var rīkoties radikālāk, un es jums ieteikšu tikai vienu: izmantojiet manu praktisko kalendāru, un jūs redzēsiet, ka jūs jutīsieties daudz labāk!

C Kā?

Šis gada kalendārs jums palīdzēs acumirklī noskaidrot,

• kādas ar Mēnesi saistītas veselības problēmas var rasties, vienalga, vai tās būtu pilnmēness vai jaunmēness laikā;

• kuros datumos veikt noteiktus preventīvus pasākumus, ja jums regulāri parādās kādas konkrētas veselības problēmas.

C Kad?

Visi gada mēneši jāiedala divās grupās:

• pārmaiņu mēneši: marts, jūnijs, septembris un decembris;

Tie atbilst gadalaiku maiņai un lielākai plūdmaiņai (stiprākajam paisumam un bēgumam četras reizes gadā).

• visi pārējie mēneši.

O

Dilstošs Mēness Augošs Mēness un jaunmēness

un pilnmēness (tukšs Mēness)

4 Par visiem šeit minētajiem nelielajiem veselības traucējumiem sīkāk varat uzzināt to alfabētiskajā uzskaitījumā grāmatas otrajā daļā.

Apogejs: brīdis, kad Mēness atrodas vistālāk no Zemes.

Mēness sirpis: laiks, kad Mēness izskatās pēc sirpja. Augošam Mēnesim sirpja ārējā mala ir vērsta pa labi. Dilstošam Mēnesim sirpja ārējā mala ir vērsta pa kreisi.

Lunārais cikls (sideriskais mēnesis): laiks, kas šķir divas jaunmēness fāzes. Tā ilgums vidēji ir 29,53 dienas.

UZMANĪBU!

Nedrīkst to jaukt ar lunāro (sinodisko) mēnesi (laiku, kad Mēness atgriežas tajā pašā stāvoklī attiecībā pret zvaigznēm), kas ilgst 27,3 dienas.

Gravitācija: universāls spēks, kura dēļ debess ķermeņi savstarpēji pievelk cits citu. To atklāja Ņūtons, un ar tā palīdzību var īpaši labi izskaidrot plūd­maiņu (paisumu un bēgumu).

Augošs Mēness: laika periods, kas ilgst no jaunmēness līdz pilnmēnesim. Lunārā cikla (sideriskā mēneša) pirmo 13 vai 14 dienu laikā saka, ka Mēness "aug", jo, sākot ar jaunmēness pirmo nakti, kad Mēness praktiski nemaz nav redzams, tas pakāpeniski aug, kļūdams aizvien lielāks.

Dilstošs Mēness: laika periods, kas ilgst no pilnmēness līdz jaunmēnesim. Starp 14. un 27. lunārā cikla (sideriskā mēneša) dienu Mēness virsma pakāpeniski samazinās un pamazām ieiet pēdējā ceturksnī: tas mainās no pilnīgi apaļa (pilnmēness laikā) līdz sirpja formai (pēdējā ceturksnī).

Augšupejošs vai lejupejošs Mēness (nevajag to jaukt ar augošu vai dilstošu Mēnesi): ikvienam zināms, ka Saule atkarībā no gadalaika lec dažādās vietās pie apvāršņa un paceļas augstāk vai zemāk debesīs. Tas pats sakāms arī par Mēnesi: 29 dienas un vēl pusi dienas ilgajā ciklā katru dienu tā lēkšanas un rietēšanas vieta pakļauta deklinācijai (deklinācija - leņķiskais attālums no debess ekvatora līdz spīdeklim). Lai par to pārliecinātos, pietiek ielāgot, kurā vietā Mēness lecot parādās pie horizonta, un izvēlēties kādu atskaites punktu (koku, baznīcu). Jūs noskaidrosiet, ka katru dienu mainās Mēness lēkta vieta. Mēness lēkta vieta novirzās uz ziemeļiem, bet rieta vieta - uz dienvidiem. Gada laikā ir brīži, kad augošs Mēness (īsi pirms pilnmēness) lec dažus grādus uz ziemeļiem no vietas, kur tas noriet (nedaudz uz dienvidiem).

Iesarkans (ruds) Mēness: laiks, kad pastāv paaugstināts salnu risks; šajā laikā apsalst jaunie stādi, iegūstot brūnganu toni.

Patiesi vai aplam?

Būtu aplam apgalvot, ka iesārts Mēness izraisa salnas. Šāda sakarība starp Mēnesi un aukstumu, kas noved pie salnām, rodas tādēļ, ka gaiss ir dzidrs un nav mākoņu. Tādējādi Zemes siltums paceļas gaisā, lauki vairāk atdziest un vērojama temperatūras krišanās. Šāda sakarība starp aukstumu un piln­mēnesi novērojama visos gadalaikos, taču ne vienmēr tā rada kaitējumu: pirms pavasara asni vēl ir zem zemes, turpretī, kad pagājis maijs, augi jau ir pietiekami paaugušies, lai spētu salnu izturēt.

Siltās zemēs, kaut gan Mēness tajā pašā gadalaikā uzvedas līdzīgi, salnas nemēdz būt.

Mēdz sacīt, ka iesarkano Mēnesi radot īpašas atmosfēras parādības pava­sarī. Angļu valodā aprīļa pilnmēnesi reizumis dēvē par pink moon (tulko­jumā "sārts mēness", nevis "ruds mēness", protams, lai neapvainotu daiļās anglietes ar rudiem matiem).

Mēness gaisma:Mēnesim pašam savas gaismas nav, bet tas tikai atstaro gaismu, kas pie tā nonāk no Saules, Tātad Fransiss Blanšs (Francis Blanche) maldījās, apgalvodams: "Mēness apdzīvotības pierādījums ir tas, ka tam ir gaisma."

Plūdmaiņa (paisums un bēgums): ir četru veidu plūdmaiņa, kuru izraisa Mēness, Saules un, mazākā mērā, Zemes pievilkšanas spēks.

Visplašāk zināma ir okeānu plūdmaiņa: to ierosina Mēness pievilkšanas spēks, kas ietekmē ūdens masas, kuras klāj Zemes virsmu. Tā kā arī Saule pievelk okeāna ūdens masas, tad plūdmaiņas intensitāte mainās atkarībā no tā, kā savstarpēji kombinējas abi pievilkšanas spēki. Tādējādi, kad Mēness un Saules iedarbība pilnmēness un jaunmēness laikā summējas, plūdmaiņa ir spēcīgāka: to reizēm mēdz tēlaini saukt par "dzīvā ūdens plūdmaiņu". Turpretī laikā, kad Mēness un Saules pievilkšanas spēki darbo­jas viens otram pretī - to ietekme neitralizējas mēdz runāt par "miruša ūdens plūdiem".

Visspēcīgākā plūdmaiņa (tās stipruma koeficients ir no 100 līdz 120) ir ekvinokcijas laikā 21. martā un 21. septembrī. Tiesa, šī atziņa attiecināma vienīgi uz Eiropu.

Bez okeāna plūdmaiņas pastāv vēl trīs citi plūdmaiņas paveidi:

• atmosfēras plūdmaiņa, kas izpaužas kā nelielas atmosfēras spiediena svārstības;