Anrīi Pize - Mēness un veselība

Artrozi var pazīt pēc šādām izpausmēm.

• Jūs sajūtat stīvumu locītavās no rītiem vai arī tad, kad pēc ilgāka miera stāvokļa atsākat kustības, piemēram, pēc sēdēšanas krēslā vai automašīnā.

• Jūs jūtat sāpes locītavās, lai gan tās nav ne siltas, ne apsārtušas.

• Kad jūs kustināt sāpīgo locītavu, jūs izjūtat nepatīkamu sajūtu (diskom­fortu), kas pastiprinās, jo ilgāk jūs šo locītavu nodarbināt (piemēram, sāpes roku pirkstos pēc ravēšanas vai mājamatniecības darbiem, sāpes ceļos vai gūžās pēc ilgstošas staigāšanas vai neierastas sportiskas nodarbes).

Artrīts ir iekaisums, kas skar kaula galā esošo locītavas skrimsli pārklājošo membrānu; locītavas dobumā atrodas šķidrums, ko sauc par sinoviālo šķidrumu.

Artrītu var pazīt pēc šādam izpausmēm.

• Jūsu locītavas ir ne vien sāpīgas, bet arī uztūkušas un apsārtušas, kā arī siltākas, kad tām pieskaras.

• Jums sāpes izraisa pat nelielas kustības.

• Jums ir stīvuma sajūta pēc piecelšanās no rītiem vai pēc ilgāka brīža nekustīgā stāvoklī; šī sajūta var ilgt pat visu dienu.

Vai jūs to zinājāt?

Locītavu sāpju cēloņi mēdz būt dažādi.

• Artrozei: lūzumi, mežģījumi, sastiepumi, liekais svars, mikrotraumatizā- cija atkārtotu kustību gadījumā (krosu skriešana, teniss…).

• Artrītam: traumas, lūzumi, ķirurģiskas punkcijas, sekundārās infekcijas ģeneralizētu infekciju gadījumā.

Tomēr pilnībā reimatisko kaišu, it īpaši artrīta, izcelšanās mehānismi jopro­jām nav zināmi pat vislielākajiem šīs nozares speciālistiem. Tādēļ varētu būt interesanti meklēt kādu saistību starp sāpēm locītavās un Mēnesi.

Ietekme uz sāpēm, kas saistītas ar artrozi

Kā jau stāstījām grāmatas pirmajā daļā, Mēness ietekmē asinsriti: tā palēni­nās dilstoša Mēness laikā un to uzlabo augošs Mēness (gluži tāpat kā augu sulas). Ja asinsrite būs nepietiekama, muskuļos, cīpslās un locītavas būs mazāk skābekļa un var atsākties locītavu sāpes.

Artrīts ir iekaisums. Šī iekaisuma pamatā var būt arī sinoviālā šķidruma skā­buma pieaugums. Kā varēja lasīt grāmatas pirmajā daļā, skābums (aciditāte)

organismā saistīts ar to, ka pH vērtība samazinās, un tas daudz biežāk vērojams dilstoša Mēness un jaunmēness laikā.

Tomēr pārlieku nevajadzētu paļauties uz tautas ticējumiem par "pilnmē­ness reimatiskām sāpēm". Tuaregi [4] , piemēram, pilnmēness naktīs aptin rokas ar drānu, lai izvairītos, kā viņi paši to sauc, no "aukstuma sāpēm", jo lielākoties pilnmēness naktis ir aukstākas par citām. Taču nav rasts ticams izskaidrojums par varbūtējo saikni starp aukstumu un reimatiskām kaitēm.

Līdzekļi, kurus gribu jums ieteikt, nekādā ziņā nav paredzēti, lai izdziedētu artrozi vai artrītu, bet gan -, lai remdētu sāpes.

Sāpju i-emdēšana artrozes gadījumā

Ierīvējiet sāpošās vietas (masāžas veidā) ar kampareļļu un rīvētiem ķiplo­kiem.

Kampareļļa satur 10 % kampara. Kampars ir kristāliska viela, kuru iegūst no Japānas kamparkoka. Tam piemīt spēja paplašināt asinsvadus. Ķiplokos ir viela ar spēcīgu smaržu - alicīns, kuram piemīt pretiekaisuma īpašības, jo tas sekmē toksīnu izvadīšanu, mazina tūsku un sāpes.

Sajauciet divas ēdamkarotes kampareļļas ar vienu tējkaroti sarīvētu ķiploku. Maigi pamasējiet sāpīgās vietas, līdz parādās siltuma sajūta.

-> To īpaši nepieciešams darit jaunmēness un dilstoša Mēness laikā. Tas ļaus sasniegt labsajūtu.

Kopumā var teikt, ka itin visam, kas "sasildīs" locītavas, ir labvēlīga ietekme: siltas vannas, sauna, balneoterapija ar karstu ūdeni.

Jāsamazina aciditāte (iekšējā šķidruma skābums), kas ir visu iekaisumu pamatā.

• Izslēdziet no sava uztura paskābinošus uzturproduktus: žāvējumus, sierus, ātri asimilējošos ogļhidrātus, gāzētos dzērienus.

• Palieliniet pasārminošu produktu, piemēram, zaļo un krāsaino dārzeņu (izņemot tomātus), augļu, žāvētu augļu, zaļās tējas patēriņu. (Ielūkojieties pasārmmošo uzturproduktu sarakstā 130. Ipp.)

Mans iecienītākais līdzeklis: apēdiet katru rītu trīs mandeles vai trīs lazdu riekstus.

Ja ir abas problēmas (gan artroze, gan artrīts)

Izvēlieties ar dabiskajām omega-3 taukskābēm bagātus uzturproduktus. Tie pasargā locītavas un palīdz cīnīties ar iekaisumu, kas arī ir sāpju pamatā.

• Rapšu eļļa un olīveļļa: viena ēdamkarote ik dienas kopā ar salātiem vai svaigiem dārzeņiem. Pievienojiet tiem arī dažus valriekstus, lazdu riekstus vai mandeles.

• Tādas zivis, kuras ilgstoši tika uzlūkotas kā ikdienišķas un parastas: anšovi, makreles un paltuss (arī konservu veidā).

Artrozei: stīvums, sāpes, diskomforts Artrītam: karstums, apsārtums. pietūkums

Artrozei: lūzumi, mežģījumi, sastiepumi, liekais svars, mikrotraumatisms Artrītam: traumas, sekundārās infekcijas, lūzumi

lerīvēties ar kampareļļu un sarīvētiem ķiplokiem Pasārmināt organismu

Seksuālu dziņu esamība vai to trūkums ir pašsaprotams: nav nepieciešams tās aprakstīt! Turpretī ir visai interesanti pievērsties libido un seksuālo dziņu mehānismiem, lai tos izprastu un pēc tam zinātu, kā rīkoties. Vīriešu un sieviešu seksualitātes pamatā ir hormonālas dabas jautājums. Tas nebūt nav nejauši, ka seksuālās tieksmes jaunībā, kad hormonu līmenis ir augstāks, ir visspēcīgākās un tās pakāpeniski samazinās līdz ar brieduma un pēc tam menopauzes un andropauzes sasniegšanu, jo šajā laikā arī hormonu izdalē vērojamas "pauzes".

Bet līdztekus šai acīmredzami vienkāršajai saiknei pastāv daudz tādu hor­monu, kas iespaido libido, tāpat kā pastāv vesela iemīlēšanās jūtu gamma, kas nomāc vēlmi stāties dzimumattiecībās ar to vai citu personu. Var vēlēties dzimumattiecības tādēļ, ka ilgojas pēc kāda; tādēļ, ka to mīl, vai tādēļ, ka izjūt pieķeršanās jūtas. Tie ir atšķirīgi hormonāli mehānismi, kas nosaka dzimumtieksmi pret tikpat kā nepazīstamu personu, pret kādu, kurā esi dziļi iemīlējies, vai pret tādu, kurai esi pieķēries un ar kuru jau sen izveidota kopīga ģimene.

Amerikāņu antropoloģe Helēna Fišere (Fisher) ilgstoši veica galvas sma­dzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumus, lai reģistrētu smadzeņu aktivitāti vīriešiem un sievietēm, kas bija iemīlējušies. Pēc tam viņa veica arī hormonu analīzes. Fišeres grāmata "Kāpēc mēs mīlam?" ir patiesi aizraujoša, turklāt tā man ļāva labāk izprast saikni starp seksu, hormo­niem un Mēnesi, ja gribam vienkāršoti raksturot viņas atklājumus, tad var apgalvot, ka dzimumdziņas pamatā ir hormons, kuru sauc par testoste- ronu. Turpretī iemīlēšanās sajūta saistīta ar dopamīnu, noradrenalīnu un serotonīnu. Visbeidzot, pieķeršanās ir divu hipofīzes hormonu - oksito- cīna un vazopresīna - ietekmes rezultāts. Viens no grāmatā minētajiem gadījumiem irīpaši raksturīgs. Tas ir stāsts par vīrieti, kurš mīl kādu sievieti: šajā gadījumā viņa testosterona līmenis paaugstinās. Bet brīdī, kad viņš ir gatavs dzimumaktam ar šo sievieti, viņu bērns ieraudas. Vīrietis pieceļas, lai nomierinātu bērnu, un tūlīt, brīdī, kad viņš paņem bērnu rokās, viņa testosterona līmenis krītas, bet tajā pašā laikā aug vazopresīna - tēva instinkta hormona - līmenis.