Sigurds Rusmanis: Neiepazītā Latvija

Pirmā šejienes baznīca atradās 3 km attālumā, tikai ceļš uz tās vietu ved ar līkumu gar Mazajiem Bernāniem, Starodvorjes vecticībnieku baznīcu (19. gs. 80. gadi), kurai visas vecās svēt­bildes izzagtas, vai arī cauri (pa veco ceļu) Kapiņu sādžai, kas esot cclta uz veciem kapiem - tā arī sādža un viss kādreizējais pagasts dabūjis nosaukumu. Līdz 1936. gadam tur bija apkai­mes administratīvais un kultūras centrs. Kapiņu skola beidza darboties 70. gadu sākumā, vecā, nodegusi pagastmāja redza­ma tikai 90. gadu sākuma kinožurnālā, vietējais veikals tika slēgts 1997. gadā.

No Kapiņiem dodoties Aglonas virzienā, tikai 200 m no ceļa atrodas Rajecki (apm. 1894), DR virzienā no mājām - Baznīcas kalns, kur būs bijusi pirmā, 16. gs. beigās celtā ko­ka baznīca. Te atrodas ogļu slānis (tātad nodegušas celtnes vieta), daudzi ķieģeļi, kaļķu apmetuma un mūra fragmenti, kas noteikti nevarēja būt piederējuši kādai vienkāršai zem­nieka mājai. Tātad lielākā būve būs bijusi baznīca ar tais laikos parasto ķieģeļu grīdu, taču baznīca varētu būt gājusi bojā krievu cara Ivana Bargā iebrukuma laikā.

No šejienes tikai pieci interesanti kilometri līdz Aglonas bazilikai, kas būvēta vēlāk par Bērzgales baznīcu. Ceļš iet gar seno 19. gs. guļbūvi Lučkinos, gar apkārtnes vienīgo krucifiksu pie "Zam līpa" mājām, kur labprāt dod nakts­mītnes ceļotājiem, gar spoku vietu Dziļo līkņu, vienu no skaistākajiem pilskalniem, kas gan paliek nedaudz sānis - Madelānu pilskalnu (Madelānu pilskunga meita bija Lie­tuvas lielvalsts pirmā kunigaiša Mindauga sieva), Krustakal- nu pirms pašas Aglonas, diemžēl tagad bez krusta.

Ne tikai svētvieta Aglona, bet arī tuvākā apkārtne pelnījusi apmeklētāju uzmanību. Ņemsim to vērā!

Vispirms pašapziņas pacelšanai iepazīsimies ar kādu Mas­kavas nosaukuma skaidrojumu. Jānis Kārkliņš raksta 1 , ka mā­cītājs Jānis Steiks (1855-1932) savulaik viņam stāstījis par lat­viešu senčiem: "Tic senči nāca no dienvidiem, pāri kalniem starp Kaspijas un Mello jūru. Tur ir daudz kazu. Viņi kāva tās kazas un to vietu nosauca par - Kaukazu. Gāja tālāk uz zie­meļiem un atpūtās kādā līdzenumā, kur nebija ko kaut. Krievi bēga un lāči tiem pakaļ. To vietu nosauca par - Mazkava. Tic, kas pa jūru brauca, bija izsalkuši un izkāpa malā tur, kur jau prata desas taisīt. Tās ieraudzījuši, viņi priecīgi izsaucās: "O, desa!" Tā vēl tagad sauc to pilsētu". J. Steiks 1906. gadā Bos­tonā ASV izdeva laikrakstu "Dieva Sveiksme", kur izteica dau­dzas īpatnējas domas par dažādu vietvārdu izcelsmi. Cerams, ka tās neviens neņems nopietni, bet uz Maskavu bez vīzas aiz­braukt tiešām var - Maskavu pietiek tepat Latvijā.

Viena no Maskavām atrodas Daugavpils rajonā starp Višķu ezeru 1111 Kalnavišķicm, tas ir vecticībnieku ciems, un nc vienīgais Višķu pagastā. Latvijas kartē gan minēts šis nosaukums, taču vie­tējie lieto citu - Moskovskoja. Kādēļ tāds vietvārds? Pirmais skaid­rojums - kad krievu cars Pēteris I vecticībniekiem lika nodzīt bār­das, viņi, to paciest nespēdami, atbēguši šurp. Tieši 110 Piemaska- vas. Otrais- 1812. gadā, atkāpjoties no uzbrūkošā franču karas­pēka, te stāvējis Maskavas pulks. Maskavā atrodas 1873. gadā cel­ta vecticībnieku baznīca, kas tagad gan ir Maskavas Vissvē- tās Dievmātes patvēruma pa­reizticīgo draudzes baznīca, vie­na no piecām pagasta baznī­cām. Var piebilst, ka netālā Viš­ķu katoļu baznīca celta tikai no kaltiem akmeņiem, tās ārpusē nav redzams neviens ķieģelis. No daudzajām, 19. gs. otrās

puses un 20. gs. sāku­ma, Dievmātes pa­tvēruma baznīcas svētbildēm pēc 70. gados notikuša­jām 7 (!) zādzībām palikusi tik kāda piektā daļa, toties baznīcas portālu rotā dievnama pārziņa tē­va Andreja (Davido- va) gleznotā Pestītā­ja izteiksmīgā freska. Tēva Andreja darbi atrodami gan Krievijas Maskavā - Donas klosterī, gan Kijevā un Rīgā. Uz austrumiem no baznīcas atrodas vecticībnieku kapi, uz otru pusi šī paša ciema citos kapos tiek apbedīti pārējām konfesijām piederīgie. Maska­vas ciemā ir ari senkapi, kur atrastas rotas lietas, un nesenā pagātnē uzieti neparasti, tikai 20 cm dziļi, blīvi masveida apbedījumi. Tie jau laikam ir tautas atmiņā saglabājušies mēra laiku kapi.

Ezervišķos esot dzimusi Krievijas ķeizariene Katrīna I. Nav brīnums, ka galmā un valstī tik zemas kārtas - no Lietuvas ie­braukušā zemnieka Zamuela Skavronska meitas - izcelsme ne­tika popularizēta un dzimšanas vieta tagad nav pierādāma. Bet Marta Skavronska tc noteikti ir dzīvojusi. Lopu muižiņā Vasi- ļovā, Dinaburgas-Pēterburgas ceļa malā, brīvlaikos pie vecā­kiem uzturējies Rainis, bet divi no desmit bagātākajiem ASV cilvēkiem esot Višķu izcelsmes.

1999. gadā par sakoptāko pagastu Latgalē tika atzīti Višķi. 1998. gada 15. augus­tā pagasta centrā svētceļnie­ku apstāšanās un lūgšanu vie­tā uzstādīts krusts.

Valodniece Vallija Dambe raksta 2 , ka sava Maskava ir arī Naujenē tajā pašā Daugavpils

rajonā. Vietējie tagad tādu vārdu ne­zina, bet kartē vienīgais līdzīgais no­saukums ir Maskalāni (Bondari). l ā­ču - vietvārdi mēdz mainīties.

Maskaveņā nokļūstam, tuvojoties Preiļiem no Līvānu puses, jau Preiļu pagasta teritorijā. Starp citu, vai zi­nāt, ko nozīmē vārds "preilis"? Pēc K. Mīlcnbaha tas ir - "nelūgts kāzu vie­sis". Vecākās kartēs minēts pavisam cits nosaukums - Maskajāņi jeb Mask- jāņi, vēlāk parādījās Maskaveņa un Maskaviņa, līdz beidzot - Moskvino. Kā secinājis Preiļu (un nc tika šī) rajona labs pazinējs Antons An- spaks, ciema sākotnējo nosaukumu diez vai vairs izdosies atjaunot un tāpēc būtu jālieto nosaukums Moskvina. Te darbojās apmēram 500 cilvēku liela vecticībnieku draudze. Apdzīvotā vietā tik daudz cilvēku nemaz nav, taču - kad Preiļos nojauca vecticībnieku baz­nīcu, pilsētas draudze apvienojās ar Moskvinas draudzi. Tikai 1996. gadā Preiļos atklāja jaunu vecticībnieku lūgšanu namu. Moskvinas vecticībnieku baznīca, kas veltīta Dievmātes bezvai- nīgajai ieņemšanai un Sv. Nikolajam, būvēta 1873. gadā.

Mājas ar nosaukumu Maskava ir Valmieras rajona Ķoņos, cita Maskaviņa esot Ogres rajona Meņģelē. Nevajadzētu do­māt, ka Maskava ir kāds izņēmums. Latvijā ir vairākas mājas ar nosaukumu Londona, Berlīne un Parīze. Vai senāk neskanēja lepni, kad muižnieku ballē mājastēvs varēja nevērīgi izmest: "So mežacūku es nošāvu pie Parīzes!". Nav svarīgi, ka tā Parī­ze varbūt atradās zirga stundas brauciena attālumā. Arī dau­dzajos Latvijas senkapos ar nosaukumiem Krievu un Zviedru kapi nebūt nav apglabāti minēto tautību pārstāvji. Nosaukumus veido tauta, balstoties uz dažādām asociācijām un atmiņām.

Vēres

1 Kārkliņš J. Latvijas preses karalis. Bruklina, ASV, 1962.

2 Dambc V. Cik ir Rīgu, cik - Maskavu? Laikrakstā "Cīņa", 1971,21. aug.

Latvijā ir ne tikai Jūrmalas pilsētas daļa Asari, bet tālā Jē­kabpils rajona nostūrī atrodas pagasta centrs Asare. Jau tuvojo­ties tai no Aknīstes puses, apkārtējā ainava piesaista uzmanību. Pa labi no ceļa redzama gara subglaciālās izcelsmes ieleja, kur novietojušies daudzi ezeri. Tiešām daudzi, jo šīs ielejas garums sasniedz 60 km, daļa no tās atrodas Lietuvā. Viens no lielāka­jiem ir Zuju ezers (16 ha), tam cauri tek Dobe, saukta arī par Susējiņu (garums 13 km), ko gan nevajadzētu jaukt ar Mazo Susēju, kas ir Daugavas, nevis Dienvidsusējas, pieteka, kā Do­be. Pa kreisi no ceļa iepretī Zuju ezeram atrodas purvaina teri­torija, kas tikusi izmantota kā dabisks šķērslis, iespējams, ka ne­tālu no Krastiņiem atradies sens nocietinājums lielceļa bloķēša­nai. Tuvumā, pie Vanagu mājām, atradusies viduslaiku apmetne. Pie Vilkupes uz šī ceļa 1946. gada maijā nacionālo partizānu gru­pa pārsteidza un nošāva Ilūkstes apriņķa čekas priekšnieku.