• Пожаловаться

Ivars Viks: MŪSU DIŽĀ SENATNE

Здесь есть возможность читать онлайн «Ivars Viks: MŪSU DIŽĀ SENATNE» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 2002, категория: История / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки
  • Название:
    MŪSU DIŽĀ SENATNE
  • Автор:
  • Издательство:
    "Vieda".
  • Жанр:
  • Год:
    2002
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    4 / 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в избранное
  • Ваша оценка:
    • 80
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5

MŪSU DIŽĀ SENATNE: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «MŪSU DIŽĀ SENATNE»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Ivars Viks MŪSU DIŽĀ SENATNE Gan mūsu garamantu saturs, gan materiāla rakstura atradumi liek būtiski pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par mūsu zemes un tautas vēsturi. Mūsu senči ne tikai dzīvojuši šajā zemē pirms pēdējā ledus laikmeta, bet tiem bijušas izcilas zināšanas, kas daudzās jomās pārsniedz mūsdienu zinātnes sasniegumus. Vēl arvien lielu daļu no viņu zināšanām mēs nespējam saprast, tāpat kā nespējam atkārtot viņu darbus. Mēs varam kaut ko nesaprast, bet nedrīkstam to iznīcināt… ISBN 9984-701-37-9 Rīga «Vieda> LATVIJAS EKOLOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS APGĀDS Māras Armanovičas un Zigurda Šlica zīmējumi © Ivars Viks © L. Kovalass-Kovaļevska, mākslinieciskais noformējums © "Vieda". 2002 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ivars Viks: другие книги автора


Кто написал MŪSU DIŽĀ SENATNE? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

MŪSU DIŽĀ SENATNE — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «MŪSU DIŽĀ SENATNE», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Zemes ģeoloģiskā vēsture. Šajā kopā varēja ietilpt informācija par Saules sistēmas un Zemes rašanos, attīstību, iespēju paredzēt un mainīt dabas norises. Daļa ziņu šajā jomā ir tik pārsteidzošas, ka tās liecina gan par ļoti augstu zinātni, gan par sakariem ar citām zvaigžņu sistēmām.

Cilvēces vēsture. Te varēja ietilpt mācība par lielajiem cikliem, to vērošanu un pareizas rīcības izvēli, kā arī lielie vēstures notikumi. Lai šīs ziņas iegūtu, bija nepieciešami vērojumi simtiem gadu tūkstošu gammā un pieraksti par visu šo laiku.

Kartogrāfija un zemes ierīkošana. Te varēja ietilpt ne tikai kartes un vietvārdi, bet arī daudz me­todisku materiālu, matemātika, zemes mērījumi (ierīkošana), vietvārdu saglabāšana garos laikmetos, lielo svētvietu sistēmu apraksti.

Kaut arī esam apskatījuši tikai daļu no tām senču zināšanām, kas glabātas cauri neskaitāmiem laik­metiem, redzam, ka informācijas apjomi bijuši lieli. Neviena no mūsdienu ierīcēm nevar garantēt tik ilgu informācijas ierakstu saglabāšanu. Tam nede-/ rēja arī ātri sairstošie materiāli.

Vai svēta bija arī tālaika datorvaloda? Jau secinājām, ka sanskrits veidojies no senbaltu (Ietu) valodas. Tomēr pārdomas izraisa sanskrita grama­tika, kas visai atšķiras no jebkuras indoeiropiešu valodas. Ja jau pārņēma valodu, tad vajadzēja pār­ņemt arī gramatiku. Te slēpjas kāda mīkla.

Visai negaidītu iespēju rast šai mīklai atrisināju­mu deva mākslīgā intelekta meklējumi, kas tika veikti 20. gs. septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Vajadzēja atrast vai arī radīt valodu, kas būtu piemērota datoram. Datorvalodai, no vienas puses, jābūt dzīvai un izteiksmīgai, no otras, - ļoti precīzai, it īpaši terminos, formulējumos un pierādījumos. Šie noteikumi izvirza daudzas visai stingras prasī­bas. Izrādījās, ka šķietami dīvainā sanskrita grama­tika, salīdzinot ar citām līdzīgām valodām, ir vienī­gā, kas ļoti labi atbilst mākslīgā intelekta stingrajām prasībām. Šis amerikāņu zinātnieka Rika Brigsa atklājums ļauj atrisināt jau minēto mīklu. Mūsu­prāt, radot sanskrita valodu no senbaltu (Ietu) valo­das, tika veidota ļoti atšķirīga gramatika tāpēc, lai sanskritu varētu izmantot datoru vajadzībām. Šis pieņēmums skaidro ari to, kāpēc sanskritu sauc par svēto valodu. Taču datoru valodu varēja veidot tikai tāda civilizācija, kas datorus jau lietoja.

Akmens laikmeta internets. Seno mēru sistē­mas, svētvietu iekārtojumi, to izmēri un savstarpē­jie attālumi ļauj secināt, ka senči zināja attālumus starp Saules sistēmas ķermeņiem, to izmērus, kustības ātrumu un arī gaismas ātrumu. Līdz ar to kļūst skaidra milzīgo darbu nozīme, iekārtojot se­nās svētvietas. Tās var salīdzināt ar milzīgu shēmu, kur akmeņi un grants uzbērumi kalpo par informā­cijas uzkrāšanas, pārstrādāšanas, glabāšanas un pārraides elementiem. Milzīgie veidojumi Pokaiņos, piemēram, Dižā seja, kā arī daudzie tūkstoši speciāli likto akmens krāvumu un bruģētās takas, kas tos savieno, pielīdzināmi milzīgam datoram. Tā atmi­ņas apjoms ievērojami pārsniedz visu līdz šim radīto datoru jaudu.

Gulbenes, Aizkraukles un citos Latvijas rajonos atrasti īpatni zemes veidojumi, kas atgādina radam antenas, t.s. Bļodas kalni. Bļodas kalni un parabo­loīdiem līdzīgi apdarinātie akmeņi Koknesē, Zasā u.c. vietās vedina domāt, ka senči pratuši vadīt ziņas un saņemt tās no tālām zvaigznēm, izmantojot viļ­ņus, kuru strāvojumi pārsniedz gaismas ātrumu. Šādu iespēju vācu fiziķi eksperimentāli pierādīja 1999. gadā.

Un visbeidzot - iegūstam papildu pierādījumu tam, ka no šīs zemes nākuši seno civilizāciju radītāji - gara gaismas nesēji.

Astronets. Latvju garamantas par Saules sis­tēmas un pašas Zemes radīšanu stāsta par laikiem, kad cilvēku vēl nebija. Cilvēkus radīja tikai pēc vai­rākiem miljardiem gadu. Šīs ziņas nevarēja saglabāt arī Zemes iežu kristāliskās struktūras, jo tās radās tikai apmēram pēc kāda miljarda gadu. Ziņas par Saules sistēmas rašanos un attīstību cilvēce varēja uztvert tikai no citu, vecāku, civilizāciju raidīju­miem. Tātad vajadzēja būt Lielo sakaru sistēmai, kuru pagaidām nosauksim par astronetu. Minētie fakti liek domāt, ka cilvēce pirmsleduslaikmetā pra­tusi pieslēgties astronetam un iegūt no tā pašas sva­rīgākās ziņas par Visumu, tā attīstību un nozīmī­gākajām norisēm.

Starpzvaigžņu interneti, pareizāk, astroneti, bija veidoti no dabas materiāliem, tie izmantoja cilvēku domu enerģiju. Tika veiktas vairākas pārraides, kas vedina domāt, ka nule teikto varētu atkārtot.

PĒCVĀRDS

Ir pieņemts runāt par trim latviešu tautas at­modas laikiem, kas ievadīja, attīstīja un lielā mērā atjaunoja tautisko apziņu. Apliecinot dainās pausto ciklu pa trīs gadi ceturtā kā īsto pagrieziena brīdi tautas likteņa ritējumā, tagad ir sācies ceturtais at­modas laiks. Arvien vairāk cilvēku atvērtām acīm sāk vērot pasauli un tās notikumu kopsakarības, lai, vien­laikus apjaušot savas tautas dižo senatni, skaidri un nepārprotami saskatītu savu vietu un uzdevumus visas cilvēces turpmākajos likteņos. Par jaunā ceļa cir­tējiem jāuzlūko Brastiņu Ernests un Antons Rupai- nis - cilvēki, kuri latviskās dzīvesziņas un tautas garamantu izpētei veltījuši visu savu mūžu.

Šā darba pamatā ir mūsu zemes seno svētvietu un garamantu izpētē gūtie fakti, kā arī objektu vēr­tējumos un mērījumos rastie skaitļi un veiktie aprē­ķini. Tie ne tikai rādīja, bet arī nepārprotami pārlie­cināja, ka daļa līdzšinējo uzskatu par Latvijas sen- vēsturi ir nekorekta. Ņemot par pamatu latvju gara­mantas, citu tautu mītus un seno autoru darbus, izveidojās būtiski jauns un no līdzšinējām versijām atšķirīgs priekšstats par mūsu dižo senatni. No iespē­jamajiem skaidrojumiem izvēlēti tie, kuri iekļāvās latvju garamantu vēstījumā. Vairākos gadījumos, kad nācās izmantot nepilnīgas ziņas, izraudzīts vistica­mākais skaidrojums. Pats par sevi saprotams, ka jauni atklājumi tos vai citus skaidrojumus var mainīt.

Jāpiebilst, ka, analizējot dažus novecojušus, bet vēl joprojām valdošus uzskatus, autors ne vismazā­kajā mērā nav vēlējies aizvainot tās vai citas nozares speciālistus. Ikvienā darbā un meklējumos iespēja­mas nepilnības un kļūdas, tāpēc ar pateicību tiks pieņemtas piezīmes un kritika, kas virzītas uz patie­sības noskaidrošanu un senatnes pieminekļu sagla­bāšanu.

Ļoti iespējams, ka viss nule teiktais jums liksies neparasts. Skolās par to nemāca, laikraksti par to neraksta, Latvijas televīzija un radio par to nerunā.

Nule lasītās ziņas nebūt nav radušās no kādiem līdz šim nezināmiem tīstokļiem. Tās apzināti slēpuši tie, kuriem bija izdevīgi, lai mēs staigātu ar verga kū­kumu mugurā un ar verga dvēseli sirdī. Atvērsim sa­vas acis un paskatīsimies uz mūsu zemes un senatnes brīnumiem, padomāsim par tiem paši ar savu galvu! Tad ieraudzīsim, ka līdz šim sniegtās ziņas nav pat puspatiesības, bet tikai simtā daļa no tām, kas pielī­dzināmas visļaunākajiem meliem.

Latvijas jaunatne joprojām dzīvo neziņā par mūsu dižo senatni, tāpēc jūs nedrīkstat klusēt. Jums jā­jautā sev, saviem bijušajiem un tagadējiem skolo­tājiem un tiem, kuri jūs vada pa dzīves ceļu: kāpēc to visu slēpa agrāk, slēpj šodien un ļoti gribētu no­slēpt arī rīt? Noslēpt tā, lai tauta kopumā, kā arī jūs pats un jums tuvie un mīļie cilvēki klusu aizietu bojā, tāpat kā kompartijas laikā PSRS teritorijā iz­zuda daudzi desmiti mazo tautu.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «MŪSU DIŽĀ SENATNE»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «MŪSU DIŽĀ SENATNE» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «MŪSU DIŽĀ SENATNE»

Обсуждение, отзывы о книге «MŪSU DIŽĀ SENATNE» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.