Rolands Simons-Šefers - MAZĀ FILOSOFIJA BERENĪKEI

Ja Dievam nevar ticēt, balstoties tikai uz morāliem pamatiem, tad cilvēkam ir jādzīvo ar atziņu, ka viņam pašam jārūpējas par sevi un savu laimi. Cilvēks nevar nedz paļauties uz Dievu, nedz arī klausīt velnam. Viņa uzdevums ir, izmantojot brīvu pašnoteikšanos un, balstoties uz prātu, šajā gadījumā uz morālo prātu, noteikt pašam savas rīcības likumus. Tāpēc šīs grāmatas kulminācija ir mēģinājums atainot filosofiskos centienus apjēgt vislabāko iespējamo sabiedrību. Pārejot no vienkāršiem jautājumiem pie svarīgākiem, mums jādomā par

Aristoteļa apsvērumu, ko tas formulējis sava darba "Nīkomaha ētika" sākumā, proti: visas filosofēšanas mērķis ir ētika, un tās vainagojums rodams politiskajā filosofijā. Tas, kurš apstājas pie valodas filosofijas, izziņas teorijas vai estētikas, nav aptvēris filosofijas jēgu.

Šajā apskatā, pārejot no sistemātiskām idejām uz vēsturisku attīstību, esmu centies parādīt, ka filosofija ir viens veselums. Tā ir joma, kur var izvirzīt jautājumu, kas pārspēj visu speciālo zinātņu specifiskos jautājumus, - jautājumu par pasaules jēgu. Vienkāršā atbilde, kas tiek sniegta šajā apskatā, ir šāda: jautājums par jēgu ir cilvēka jautājums, vienīgi mēs to varam izvirzīt un uz to atbildēt, ja savā rīcībā īstenojam to, ko uzskatām par jēgpilnu.

Ja man ir laimējies radīt lasītājā iespaidu, ka filosofija ir visintere­santākā zinātne, jo tā ir visaptveroša, radoša un ļoti nozīmīga, un mo-dināt lēmumu izlasīt kādu no minēto filosofu darbiem, tad šīs grāmatas mērķis ir sasniegts.

Agripa 110 Netesheimas (1486-1535) - vācu humānists, ārsts un filosofs.

Akvlnas Toms (1225 - 1274) - viens no ievērojamākiem viduslaiku sholastiskajiem filosofiem, kopš 1879. gada katoļu baznīcas oficiālais filosofs.

Aristotelis (382-322. p. Kr.) - Platona skolnieks, Maķedonijas Aleksandra skolotājs, senatnes ievērojamākais domātājs ar daudz-pusigām interesēm: pievērsies loģikai, metafizikai, politiskajai filosofijai, dabaszinātnēm.

Arjess Filips (1914 - 1984) - franču vēsturnieks, pasaules slavu ieguvis ar saviem pētījumiem par bērnu pasauli un nāves pār dzīvojumiem.

Bekons Frānsiss (1561 - 1626) - angļu politiķis un filosofs, kopā ar Dekartu tiek uzskatīts par jaunlaiku filosofijas un zinātnes pamatlicēju.

Benns Gotfrīds (1886 - 1956) - vācu dzejnieks.

Bentems Džeremijs (1748- 1832) —angļu filosofs, utilitārisma pamatlicējs, izveidojis laimes aprēķināšanas metodi.

Beržeraks Sirano de (1619 - 1655)-franču rakstnieks, arī utopiski satīrisku romānu autors.

Bors Nīlss (1885 - 1962) - dāņu fiziķis, pēc planētu sistēmas parauga izveidojis atoma modeli.

Bruno Džordāno (1548 - 1600) - itāliešu filosofs, kopernikāniskās astronomijas piekritējs, sadedzināts kā ķeceris.

Darvins Čārlzs (1809 - 1882) - angļu dabaspētnieks, modernās evolūcijas teorijas pamatlicējs.

Dekarts Renē (1596 - 1650) - franču filosofs, ar saviem darbiem no jauna pamatojis filosofiskās un zinātniskās domāšanas metodes un noteikumus.

Dēmokrits (460 - 370) - sengrieķu filosofs, ievērojamākais antīkās atomteorijas pārstāvis.

Diogens (412 - 323) - sengrieķu filosofs, savā dzīvē īstenojis materiālās pieticības ideālu.

Einšteins Alberts (1879 - 1955) - vācu fiziķis, relativitātes teorijas pamatlicējs.

Empedokls (483 - 424) - sengrieķu filosofs, izveidojis pasaules modeli, kurā savstarpēji pretēji spēki - mīlestība un naids - no četriem pamatelementiem (uguns, gaisa, ūdens un zemes) rada aizvien ko jaunu.

Epikūrs (342 - 271) - sengrieķu filosofs, pārstāv mācību par personisko laimi mērenā baudā bez politiskas darbības.

Eratostens no Kirēnes (ap 284 - ap 202) - grieķu matemātiķis un astronoms, noteicis Zemes apkārtmēru.

Feierbahs Ludvigs (1804 - 1872) - vācu filosofs, materiālistiski orientēts reliģijas filosofs, Dievu izskaidro kā cilvēku priekšstatu ideālu.

Galilejs Galileo (1564 - 1642) - itāliešu dabaszinātnieks un filosofs, kam bija jāatsakās no savām atziņām Romas inkvizīcijas priekšā.

Gēte Johanns Volfgangs (1749 - 1832) - vācu dzejnieks, kas sarakstījis filosofisko drāmu «Fausts».

___________________ _J 149

Hakslijs Oldoss (1894 - 1963) - angļu rakstnieks un kultūrkriti-ķis, sarakstījis vienu no svarīgākajām 20. gadsimta filosofiskajām utopijām.

Hābermass Jirgens (dz. 1929) - vācu filosofs un sociologs, patlaban ievērojamākais sabiedriski kritiskās filosofijas pārstāvis Vācijā.

Hāns Oto (1879 - 1968) - vācu dabaszinātnieks, kam pirmajam izdevies eksperimentāli sašķelt atomu.

Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs (1770 - 1831) - vācu filosofs, kas mēģinājis «dialektiski» aprakstīt īstenību, t. i., izklāstīt pasaules un domāšanas attīstību kā vienu kustību, kas izriet no pretēju spēku mijiedarbības.

Hekels Ernsts (1834 - 1919) - vācu dabaspētnieks un materiālis-tiski orientēts filosofs.

Hērakleits (544 - 483) - sengrieķu filosofs, kam pieder tēze, ka visa pasaule nemitīgi mainās, neviena parādība nesaglabājas nemainīga: «Viss plūst.»

Hobss Tomass (1588-1679) - angļu filosofs, izstrādājis teoriju par stipru absolūtisma

valsti.

Kampanella Tommazo (1568 - 1639) - itāliešu filosofs, sarakstījis darbu «Saules pilsēta» - komunistisku utopiju par ideālu sabiedrību.

Kants Imanuels (1724- 1804)-vācu filosofs, viens no ievēroja-mākajiem jaunlaiku filosofiem, kļuvis slavens ar saviem darbiem «Tīrā prāta kritika» un «Praktiskā prāta kritika».

Keinss Džons Meinards (1883 - 1946) - angļu ekonomists, iz-veidojis teoriju, ka valsts var un ka tai vajag regulēt tirgu.

Kestners Ērihs (1899 - 1974) - vācu rakstnieks, pazīstams bērnu grāmatu autors, asprātīgs satīriķis.

Kjērkegors Sērens (1813 - 1855) - dāņu filosofs un teologs, kam ir bijusi liela ietekme uz moderno eksistenciālo filosofiju.

Koperniks Nikolajs (1473 - 1543) - astronoms, kas ģeocentrisko pasaules ainu aizstājis ar heliocentrisko sistēmu.

Kritijs (ap 460 - 403) - grieķu filosofs, izstrādājis teoriju par reliģijas rašanos un tās funkciju.

Ksenofans (580 - 485) - grieķu filosofs, kritizējis Homēra dievus to pārliecīgi cilvēciskas izturēšanās dēļ.

Leibnics Gotfrīds Vilhelms (1646 - 1716) - vācu filosofs un enciklopēdists, pievērsies Dieva aizstāvēšanai, teodicejai.

Leikips (ap 460. g. pirms Kr.) - grieķu filosofs, Dēmokrita skolotājs, viens no senā atomisma pamatlicējiem.

Leonardo da Vinči (1452 - 1519) - itāliešu ģēnijs, universālākais renesanses kultūras pārstāvis, bijis inženieris, gleznotājs, zinātnieks un filosofs.

Lesings Gotholds Efraims (1729 -1781) - vācu rakstnieks, ievērojams apgaismotājs, uzrakstījis drāmu «Nātans Gudrais».

Loks Džons (1632 - 1704) - angļu filosofs, liberālās buržuāziskās valsts teorijas pamatlicējs.

Ļeņins, īstajā vārdā Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (1870 - 1924) - krievu politiķis un filosofs, turpinājis Marksa aizsākto kapitālisma kritiku, izveidojis boļševismu kā politisku kustību un nodibinājis padomju valsti.

Mandevils Bernards (1670 - 1733) - angļu rakstnieks, fdosofs, sarakstījis «Fabulu par bitēm», kurā mēģinājis satīriski pierādīt, ka no personiskiem netikumiem rodas sabiedriska labklājība.

Markss Karls (1818-1883) - vācu filosofs, emigrācijā Anglijā uzrakstījis «Kapitālu», fundamentālu buržuāziskās sabiedrības un tās teorijas kritiku.

Mendeļejevs Dmitrijs (1834 - 1907) - krievu ķīmiķis, izveidojis ķīmisko elementu periodisko sistēmu.