Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

-Tur jau tā lieta, Jura. Ir sakrājies ne mazums ziņu par to, ka mūs pastāvigi apmeklē viesi no paralēlās pasaules, kuri, iespējams, tieši vadijuši piramidu «materiālo pabeigšanu»… Ieskatīsimies kaut vai Drunvalo Melhisedeka da­tos grāmatā «Dzivības zieda senais noslēpums». Šis autors izklāsta milzīgu ekstraordināru zināšanu apjomu, kuras nu nekādi nevar nosaukt par «izdo­mu» vai «fantāziju», jo tās sakrīt ar senajiem priekš­statiem par dzivības radīša­nu uz Zemes, un tur ir mil­zumdaudz pilnīgi konkrētu un precīzu datu un faktu. Saskaņā ar šiem faktiem laikā, kad tika celtas Ēģiptes piramīdas, Ēģiptē valdīja milziga auguma un neparasta izskata cilvēki, kas attēloti, piemēram, Abu Simbelas tempļa statujās. Autors apgalvo, ka no sākuma Ēģiptē valdījuši piektās dimensijas (vai piektā apzi­ņas līmeņa) cilvēki, kuru augums bijis aptuveni 18 metri, un viņu statujas ir veidotas dabiskā lielumā. Ēģiptē valdīja arī cilvēki no ceturtās dimensijas (ceturtā apziņas līmeņa), kuru statujas redza­mas Nofretetes templī. Ceturtās dimensijas cilvēkus sauca par Hatoriem. Un, visbeidzot, Ēģiptē valdīja trešās dimensijas (trešā apziņas līmeņa) cilvēki, kuru augums bija 3,0-4,8 metri. Tipiska šo cilvēku pārstāve bija skaistule Nofretete. Viņa bija ļoti gara un izskatījās diezgan neparasti. Viņas augums bija aptuve­ni 3,5 metri. Pārsteidzoši ir viņas galvaskausa izmēri un tā forma. (Jn tikai pēc tam, kad piramidas un monu­menti jau bija uzcelti, Ēģip­tē valdīja mūsu otrās dimen­sijas (otrā apziņas limeņa) cilvēki ar mums pierastu augumu (150-210 cm).

- Ja ticam Drunvalo Melhisedekam, - Seļiver­stovs atkal aizsmēķēja ci­gareti «Vega», - jāatzist, ka piramīdu celtniecībā piedalijušies cilvēki no dažādām paralēlajām pa­saulēm vai dimensijām. Šajā procesā dalību ņē­muši cilvēki no trim pa­ralēlajām pasaulēm (trešā, ceturtā un piektā dimensija) un arī mūsu pasaule, tas ir - mūsu otrā dimensija. Tātad piramidas ir ļoti sarežģītas! Lai tās uzceltu, jāsauc paligā paralēlās pasaules. Vienas pasaules zināšanu ir par maz. Iznāk loģiski - piramidas sāk celt visaugstākā limeņa (piektās dimensijas) cilvēki, bet turpina zemāka limeņa (ceturtās un trešās dimensijas) cilvēki. (Jn priekš kā? Priekš otrās dimensijas cilvēkiem, tātad priekš mums. Daudz gan par mūsu ļaunajām domām nākas maksāt Visuma mērogā!

- Ja mēs ceļam statujas, tad noteikti palielinām to izmērus, - ieteicās Jurijs Ivanovičs. Paskatieties uz Ļeņinu - visās vietās tik milzīgs kā ceturtās dimensijas cilvēks. Stāv un kaut kur rāda ar roku. Kāpēc mēs palielinājām viņa augumu? Viņš taču bija pavisam maziņš un vājiņš. Tikai tāpēc, ka Ļe­ņinu mēs melīgi nolikām Dieva vie­tā un ar ķermeņa izmēru varenibu kul­tu veidojām. Mūsu zemapziņā droši vien ir palikušas atmiņas par milzi­ga auguma cilvē­kiem, kas nāca no paralēlajām pasau­lēm un pārsteidza mūs ar savu diže­numu un intelektu. Bet uzbudinātā skul­ptoru zemapziņa centās piedot viņam citu dimensiju lielo skolotāju vaibstus. Veltigi gan.

- Atšķiribā no mums cilvēki no augsti attistitajām paralēlajām pasaulēm patiesi no sirds ticēja Dievam un labi pārzināja dievišķo pasaules telpu. Tāpēc viņiem pat prātā nenāca doma, ka statujās vajadzētu palielināt sava ķermeņa izmērus. Tas nebūtu korekti attiecībā pret cilvēkiem no tās paralēlās pasaules, kuru apziņas līmenis ir vēl augstāks, un līdzi­nātos sevis cildināšanai, - pie­bilda Seļiverstovs.

- (Jn kādā dimensijā dzīvo Sambalā? - Ravils pēkšņi pa­jautāja.

- Nezinu, - es godigi atbildēju, - man liekas, ka ne jau mūsējā. Bet kādā? Kā mēs jau runājām, Sambalai ir jābūt daudzveidīgai. Ja skatāmies uz to cilvēku statu­jām, kas attēloti Abu Simbelas templi, rodas priekšstats, ka dažādu dimensiju (vai dažādu pasauļu) cilvēki izskatās diezgan līdzīgi, atšķirīgs ir vienīgi augums. Tomēr… tomēr droši vien telpa ir daudzšķautņaināka, nekā mēs domājam, un paralēlo pasauļu ir daudz vairāk, nekā varam iedo­māties, dzivojot mūsu pasaulē ar mūsu apziņas līmeni. Ļoti gudrs cilvēks, visu Krievijas Eiropas daļas musulmaņu lideris muftijs Talgats Tadžutdins reiz man teica, ka Korānā esot minētas tūkstoš paralēlās pasaules.

Cik daudz es toreiz vēl nezināju! Mani mocija domas, kas nekā­di negribēja sakārtoties sistēmā. Galvā šaudijās jautājums pēc jau­tājuma, bet neradās pat hipotētiskas atbildes. Kas izstrādāja pirami­du un senatnes monumentu radīšanas principus? Vai tā bija Sam- bala vai cilvēki no paralēlajām pasaulēm? Vai daudzveidīgā Sam- bala dzivo kopā ar cilvēkiem no vienas paralēlās pasaules, vai tā ir zem zemes mūsu pasaulē? Vai tiešām cilvēku ļaunās domas ir tik briesmīgas? Bet varbūt, atšķi­rībā no mums, paralēlās pa­saules kontaktējas savā starpā, jo saprot Dieva radītās pasaules vienotību? Kas ir telpa, un kā to sajust? Vai tiešām tā telpa, kura visu laiku ir ap mums, var būt pavisam citāda? Gn kāda? Vai tiešām uz vienas un tās pašas Zemes, kurai ir noteikti ap­mēri, noslāņojoties vienai uz otras, var pastāvēt vairākas paralēlās pasaules? Kā tas notiek? Vai tiešām telpa ir tik nozimiga, ka tās iedarbiba uz materiālas dabas objektiem tik ļoti maina to īpašības, ka šie materiālie objekti - vienal­ga, koks, cilvēks vai akmens - kļūst savstarpēji caurlaidigi dažādās paralēlajās pasaulēs? Gn laiks? Kas ir laiks? Kā tas ir saistits ar telpu? Vai tiešām laiks dažādās paralēlās pasaulēs ari var būt dažāds? Varbūt paralēlās pasaules atšķiras laika ziņā un mēs, cilvēki, nespējam saskatit paralēlās pasaules tāpēc, ka tur ir cits laika plūdums? Vai tiešām matērija, kuru mēs redzam un varam aptaustīt, ir tikai sekundārs un maznozimigs mik- lainā telpas un laika kompleksa substrāts?

Tagad, rakstot šo grāmatu, Dievu Pilsētas meklēšanas ekspedīcija jau ir beigusies. Esmu kļuvis mazliet gudrāks, bet

tikai mazliet. CJz dažiem no šiem jautājumiem jau varu atbildēt ar lielāku vai mazāku hipotētiskas ticamības pakāpi, uz citiem - ne. Bet paies kāds laiks, beigsies jauni pētījumi, tiks apkopoti citi rezultāti, un ari uz šiem šodien neatbildamajiem jautājumiem atradīsies atbildes, lai gan… lai gan būs ne mazāk jaunu jautāju­mu. Tāda ir dzive, un izziņas robežas ir ļoti plašas. Sākumā pus- mežonīgais vārds «brinums» pamazām apaug ar pārdomām un pierādijumiem un pārvēršas par realitāti, lidz ar to kļūstot gar­laicīgs un neinteresants, bet tas iekvēlina ilgas pēc «jauna brīnu­ma», un sākas jauns pārdomu un pierādījumu loks.

Tomēr es došu kādu mājienu. Tur, tālajā Tibetā, Dievu Pilsētā, mēs kaut kā tūliņ aptvērām telpas un laika lomu. Mēs sapratām, ka telpa un laiks tika izmainiti ar Dievu Pilsētas piramīdu un monumentu palīdzību, lai dzīve uz Zemes sāktu ritēt savādāk nekā agrāk. Mēs uzreiz sapratām, ka telpa un laiks ir galvenais, bet tās matērijas īpašības, pie kurām mēs tik ļoti esam pieraduši ikdienā, pilnībā ir atkarigas no šiem diviem jēdzieniem, kurus ir grūti aptaustīt un izprast. Tur, Tibetas augst- kalnē, mēs jutām paralēlo pasauļu tuvumu un pat redzējām vietas (pat pietuvojāmies tām), kuras senie cilvēki ir speciāli izveidojuši pārejai paralēlajās pasaulēs. Bet par to, dārgo lasītāj, stāstīšu šīs grāmatas otrajā un trešajā sējumā.

- Atcerieties, PSRS laikos iznāca interesants žurnāls «Tehnika molodjoži»? - teica Šamils Ciganovs. - Izskatīju milzum daudz šā žurnāla numuru un atradu, lūk, ko. N. Gončarova, V. Makarova un V. Morozova rakstā (1981) ir minēts, ka indiešu eposā «Mahābharata», senindiešu himnās un arī filozofa Platona darbos ir runa par kaut kādu trijstūrveida Zemes sadalījumu. Vai tas nav tas pats, ko izdarījām mēs? Bez tam šie autori uz globusa savienoja seno kultūru centrus un ari ieguva visai skaidru Zemes sadalijumu trijstūros, četrstūros un piecstūros.