Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Kad ieradāmies tūristu bāzē un no jauna sākām pētit globusu, Tatjana teica:

- Paskatieties, man šķiet, ka attālums no amerikāņu Odesas lidz Velna tornim ir tāds pats kā lidz Meksikas piramīdām.

- Gribu piebilst, - es iesaucos, - ka, manuprāt, attālums no Velna torņa lidz punktam 9999 (Atabaskas ezers Kanādā) ari ir tieši tāds pats. Tas nozimē, ka var runāt par tris pilnīgi vienādiem attālumiem starp punktu 9999 (Atabaskas ezers), Velna torni, punktu 6666 (Odesa, Teksasas štatā) un Meksikas piramidām.

Aprēķini uz globusa un kartes parādīja, ka visi šie attālumi patiesi sastāda 1550 -1700 kilometrus.

Matemātiskie aprēķini izgaismoja sekojošu ainu. Ja par pamatu ņemam hipotēzi, ka Zemes pusaploce ir 9999 km x 2 = 19 998 km jeb 6666 km x 3 = 19 998 km, tad uz globusa var samērā precizi aprēķināt daudzus attālumus. Cln proti: 6666 km = 60° Zemes apkārtmēra, 9999 km = 90, bet attālums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidām veido 45° Zemes apkārtmēra un ir vienāds ar 4999 kilometriem. Tātad Meksikas piramidas sadala 9999 km lielo attālumu no Atabaskas ezera līdz Lieldienu salai divās vienādās daļās pa 4999 km (9999 km : 2 = 4999 km). [3]

Ja attālumu no Meksikas piramidām līdz Atabaskas ezeram, kas ir vienāds ar 4999 km, sadala tris daļās, iegūstam 1666 km (4999 : 3 = 1666). No tā izriet, ka attālumi Meksikas piramidas - amerikāņu Odesa (punkts 6666), amerikāņu Odesa - Velna

tornis un Velna tornis - Atabaskas ezers (punkts 9999) ir vienā­di un sastāda 1666 kilometrus.

- Piramidu un senatnes monumentu izvietojumā uz Zemes slēpjas liela jēga. Tikai kāda? Mēs it kā būtu kaut ko uztaustījuši, bet, jo dziļāk ejam, jo vairāk grūtību, - teica Aleksejs.

- Bet tomēr ši bija laimīga kļūda! Jā, sistēma kļūst arvien sarežģītāka, bet man šķiet, ka atminējums būs oriģināls un vienkāršs. Šis kļūdas dēļ mēs sapratām, ka ne jau katrs Zemes punkts 6666 un 9999 ir bloķēts ar senatnes monumentiem vai piramīdām, bet tās it kā ielenc šos punktus, un ielenc tādēļ, lai iedarbotos uz tiem ar kaut kādiem mums nezināmiem spēkiem, kas pakļaujas mums nezināmiem likumiem, - es nokomentēju.

Meksikas un Ēģiptes piramidas dala attiecīgo zemeslodes daļu divās vienādās 4999 km lielās daļās

- Ar kādiem nezināmiem spēkiem? - jautāja Taņa.

- Esmu pārliecināts, ka tie ir smalkās pasaules spēki, tas ir - smalkā enerģija, par kuru mēs pēdējā laikā tik daudz runājam, atsaucot atmiņā Genādija Sipova un Anatolija Akimova aprēķi­nus, par tās neaptveramo spēku. Bet…, - es aizdomājos, - man nez kādēļ liekas, ka smalkajā pasaulē galvenais ir telpa un laiks. Tieši caur telpu un laiku piramidas un senatnes monumenti var iedarboties uz mūsu zemiti. Bet es par to zinu tik maz! Tik maz!

- Mēs tomēr esam mediķi, - nopūtās Aleksejs.

- Bet tomēr, - es turpināju prātot, - ja ņem par pamatu to, ka mēs dzīvojam trīsdimensiju telpā, var pieņemt, ka piramidu un senatnes monumentu iedarbības sistēma uz planētu Zemi notiek caur kaut kādām likumsakarībām trijstūros.

- Bet jūs taču pats reiz teicāt, ka vienigi piramīdas ir tās, kas vienlaicīgi atrodas gan šajā, gan paralēlajā pasaulē, - atgādinā­ja Aleksejs.

- Jā, man tiešām reiz ienāca prātā tāda doma… Nevaru neko pierādit. Nu, bet ja pieņem, ka uz Zemes pastāv arī sešdimensi- ju telpa kā paralēla sešdimensiju pasaule, tad tās pamatā būs sešstūris vai divi trijstūri.

- Interesanti, kāda ir tā sešdimensiju pasaule? - ievaicājās Taņa.

- Nezinu, Taņa! Domāju, ka planētas Zemes galvenā sastāv­

daļa ir nevis tās matērija - kontinenti, okeāni, magma un tā tālāk -, bet gan tās smalkais ķermenis jeb, citiem vārdiem sakot, tās fantoms, ko senās reliģijas sauc par Zemes Garu. Tieši caur šo fantomu darbo­jas piramidas un senatnes monumenti un darbojas mūsu trīsdimensiju telpas labā caur trijstūriem saskaņā ar liku­miem, kas saistiti ar skaitļu kombinācijām… Nezinu, kāpēc man tā šķiet… Skaitļiem ir spēks… Tur, smalkajā pasaulē.

- Atceros, mēs runājām, ka tur, smalkajā pasaulē, viss ir nosacīts! Tur nav iespējams neko aptaustīt, piemēram, glāzi vai ābolu, tur var tikai sajust, - piebilda Tatjana.

Šajā brīdī man pat prātā nenāca, ka pēc dažām dienām kopā ar matemātiķiem mums izdosies apjaust dažus no šiem trijstūru likumiem, kas… droši vien kļūs mums tuvi un saprotami tad, kad

nonāksim Tajā Pasaulē un pāriesim citā - smalkā stāvoklī.

- Droši vien Dievu Pilsēta, ja vien izdosies to atrast, atbildēs uz daudziem jautāju­miem, - teica Andrejs.

Man briesmīgi gribējās ātrāk doties ekspedīcijā uz Tibetu. Bet pēkšņi man ienāca prātā, ka Dievu Pilsēta nav viena vienīgā uz Zemes, ir jābūt divām (!). Lai pavisam

nenogrimtu filozofiskās pār­domās, ātri atvairiju šo domu un liku priekšā uz globusa detalizēti izanalizēt punktus 6666 un 9999.

- Ja Odesas ebreji uzcēla jauno Odesu punktā 6666, - tad vai tikai punktā 9999 nav Žmerinkas? - Rišats Bulatovs nevarēja atturēties no replikas.

Otrās dienas ritā mēs izpeldējāmies Kandirkula ezerā, parunājāmies ar zvejniekiem, cik lieli asari ķeras, noklausījā­mies parastās runas, ka šodien kaut kā neķeras, bet pirms ne­dēļas gan… Tūristu bāzē ņēmos Jeļenas Blavatskas «Slepenajā Doktrinā» meklēt informāciju par Zemes polu nobīdi. Un atradu ļoti interesantu lietu!

Lūk, ko viņa raksta par Pasaules Plūdiem («Slepenā Doktrīna», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937):

«Kataklizma, kas izpostīja milzu kontinentu… notika tādēĻ ka pakāpeniski radās traucējumi ass griešanās kustībā» (392. Ipp.).

«Kad poli izkustējās [ceturto reizi]…» (439. Ipp.)

No šiem Jeļenas Blavatskas vārdiem izriet, ka Zeme secīgi maina savas ass stāvokli un, pats galvenais, Zemes ass nobīde ir notikusi ceturto reizi !

Balstoties uz savu hipotēzi par to, ka Pasaules Plūdu laikā

pirms 850 000 gadu Ziemeļ­pols no Kailasa kalna pārvie­tojās par 6666 km lidz tā pašreizējai atrašanās vietai, mēs no Ziemeļpola atmē­rījām atpakaļ četras reizes pa 6666 km un … atdū- rāmies Lieldienu salā.

No tā varēja izdarit se­cinājumu, ka pirmais planē­tas Zemes Ziemeļpols bijis Lieldienu salas rajonā!

No tā varēja secināt ari, ka savas vēstures laikā Zeme ir pārdzīvojusi četras apokalipses un katru reizi Zemes ass ir pavirzījusies par 6666 kilometriem. Pēdējā apokalipse bija Bibelē aprakstītie Pasaules Plūdi.

Pēdējā, ceturtā apokalipse, kā zināms, iznīcināja Atlantīdu, bet Mūžīgajā Kontinentā izglābās tikai «dievbijīgie» atlanti un agrīnie ārieši. Tieši viņi bija tie, kas deva jaunu atzaru dzivibai uz Zemes, jo saglabāja visu Zemes dzivibas formu sēklu «norobežotā vietā Varā», par ko es jau rakstīju iepriekšējā nodaļā. Šīs apokalipses cēlonis, kā raksta Jeļena Blavatska, bija atlantu, tas ir, ceturtās rases, grēks.

Bet kas izraisīja trešo apokalipsi, kad iepriekšējais Ziemeļpols no punkta 6666 Indijas okeānā novirzījās tieši par 6666 kilomet­riem uz Kailasa kalnu? Balstoties uz Jeļenas Blavatskas un sena­jās austrumu reliģijās (Bonpo, Gurunama u.c.) izklāstītajām zināšanām un izmantojot parasto loģiku, varētu domāt, ka trešo apokalipsi izraisīja tās civilizācijas grēks, kas dzīvoja pirms atlantiem, tātad dižie lemūrieši vai trešā rase. Vai patiešām arī

viņi, dižie lemūrieši, nogrēkojās pret māti Zemi un viņa arī tos noslaucīja no Zemes virsas, lai attīrītos? Vai patiešām ari viņi, lemūrieši, klonēja briesmīgus mutantus, tādējādi izjaucot līdz­svaru un harmoniju Zemes dzīvības formās? Gn varbūt dinozauri [4] , lai cik fantastiski tas arī neizklausītos, bija lemūriešu radīti mutanti un viņu negaidīto bojāeju, iespējams, var izskaidrot ar trešo apokalipsi? Vai patiešām…? Vai patiešām…?