KOBO ABE: CETURTAIS LEDUS LAIKMETS

Tie bija salti meli. Es vienkārši aizsvilos. Atbildēju ļoti vēsi, tā ka viens no korespon­dentiem saniknots jautāja:

— Vai sensei [1] grib teikt, ka uzbūvēt šādu lietu viņam ir tīrais nieks?

— Kāpēc ne, ja vien būtu laiks un nauda . ..— To es teicu gandrīz vai ar tīru sirdsapziņu. — Principā spēja pareģot nā­kotni piemīt visām elektronu skaitļošanas mašīnām. Galvenā problēma slēpjas nevis pašā mašīnā, bet tehnisko iemaņu līmenī, kāds nepieciešams, tās apkalpojot. Program­mēt, tas ir, formulēt jautājumus mašīnai sa­protamā valodā, ir grūti. Līdz šim program­mēšanu vajadzēja veikt cilvēkam. Bet šī «MASKAVA-1» acīmredzot ir tieši tāda ma­šīna, kas spēj pati programmēt.

— Ko var veikt ar šādu mašīnu? Vai jūs mums neatklātu kaut ko no sapņu jomas?

— Hm … Parasti hipotēžu efektivitāte ir apgriezti proporcionāla pagājušajam laika posmam un zūd paātrināti. Kā jūs paši varē­jāt pārliecināties, pareģošanas iespējas pre­tēji cerībām ir ierobežotas, vai tā nav? Ja ļauj nokrist glāzei, tā saplīst. Lai to uzzinātu, nav nemaz jāaicina talkā pareģošanas ma­šīna, vai nav tiesa? Tas pat skolēnam zināms. Nu, droši vien tiks atrastas iespējas izmantot to kā mācību līdzekli. Bet es domāju, ka ne­vajadzētu lolot pārāk rožainas cerības.

Toreiz es aiz skaudības nespēju nekur rast mieru. Ja sēdēšu, rokas klēpī salicis, tad no­teikti atpalikšu. Nē, man nebūs miera, ie- kāms nemēģināšu pats uzbūvēt tādu mašīnu. Un es drāzos pie institūta direktora, skrēju pie paziņām. Neviens nekādu dziļāku inte­resi par manu priekšlikumu neizrādīja. Pa­visam mani nobeidza kāds rakstnieks, kura smērējumu kā mana domubiedra uzstāšanos nodrukāja blakus intervijai. (Nav nekā šaus­mīgāka par tumsonību.)

«Ļoti iespējams, ka brīvību zaudējušos ko­munistus sagaida tikai tāda nākotne, kādu var pareģot mašīnas. Bet mums, kas ceļ savu nākotni, balstoties uz brīvu gribu, šīs mašī­nas neko nenozīmē. Papūlieties parādīt mūsu nākotni tādā mehāniskā spogulī, un jūs redzēsiet, ka spogulis kļūs caurspīdīgs kā loga stikls. Par visu vairāk es baidos, ka ticība pareģošanas iespējai var iedragāt mūsu morāli…»

Beidzot tomēr man palīdzēja laimīgs gadī­jums. Atvērsim otro mapi. «MASKAVA-1» sāka rādīt, ko tā spēj. Biju gatavs ziedot savu dzīvību par tādu iespēju. Ko nu mūsu sapņi! No mašīnas kā no pilnības raga cits pēc cita bira laukā pareģojumi — lietišķi, sausi, ārkārtīgi reāli. Sākumā tās bija apbrī­nojami precīzas laika prognozes, pēc tam — rūpniecības un ekonomikas stāvokļa progno­zes …

Dažos vārdos nav iespējams pastāstīt par apmulsumu, kāds valdīja tajās dienās. Pēkšņi Japāna saņēma rīsa ražas prognozi. Pret pro­gnozi izturējās nevērīgi — sak, pēc pusgada pārbaudīsim. Bet tad …

Visu valsts banku norēķini pirmajiem di­viem ceturkšņiem.

Nenomaksāto vekseļu skaits nākamajā mēnesī.

Kāda universālveikala paredzamā peļņa.

Nagojas pilsētas mazumtirdzniecības cenu indeksi nākamajā mēnesī.

Tokijas ostas noliktavu piepildīšanas pa­kāpe.

Šīs prognozes tika saņemtas cita pēc citas, un apbrīnojami, ka tās piepildījās ļoti pre­

cīzi, tā ka nebija nevienas nejaušas novirzes un kļūdas. Pārsteidzošs bija arī paziņojums prognožu saraksta beigās:

«Bez tam «MASKAVA-1» var pareģot jūsu zemei akciju cenu indeksus, kā arī ražošanas un patēriņa savstarpējo samēru. Taču mēs atturēsimies un necentīsimies izraisīt jūsu zemē ekonomiskas grūtības. Mūs vienmēr vadīs tikai viens mērķis — godīga, draudzīga sacensība.»

Trieciens bija tik spēcīgs, ka pat laikraksti sniedza vienīgi visnepieciešamākos komen­tārus. Ari citas «brīvās pasaules» valstis acīmredzot bija saņēmušas attiecīgas pro­gnozes un tāpat cieta klusu. Šī nožēlojamā klusēšana turpinājās diezgan ilgi. Taču val­dības nesēdēja vis rokas klēpī salikušas. Fi­nansistu aprindas piespieda rīkoties arī mūsu zemes valdību.

Vispirms, lai glābtu prestižu, arestēja vai­rākus komunistus — it kā par spiegošanu. Un beidzot pie mūsu Centrālā skaitļošanas teh­nikas zinātniskās pētniecības institūta iekār­toja laboratoriju — kā tika paziņots, — lai izveidotu savu oriģinālu pareģošanas ma­šīnu. Mani iecēla par šās laboratorijas vadī­tāju, un tas bija dabiski, tāpēc ka esmu la­bākais programmēšanas speciālists Japānā. Nu mana vēlēšanās piepildījusies, tagad varu ar visu sirdi nodoties pētījumiem, kas sais­tīti ar pareģošanas mašīnām.

Izgriezumi no ceturtās mapes …

Saskaņā ar paziņojumu «MASKAVA-1» klusē. Joriki ir mazliet parupjš, tomēr neno­liedzami spējīgs palīgs. Darbs ritēja raiti, un nākamā gada rudenī gandrīz viss bija pa­beigts, tā ka varējām uz televizora ekrāna parādīt, kā kādreiz saplīsīs glāze. (Parādības, kas saistītas ar dabas likumiem, samērā viegli demonstrēt.) Mēs vairākkārt izdarī­jām vienkāršus mēģinājumus, un ar katru reizi lielāka kļuva kā mana, tā mašīnas slava, un līdzi tai auga visdažādākās cerības. Es zinu, ka dažiem cilvēkiem šī mašīna ir bīs­tama. Kad mēģinājām pareģot zirgu skrieša­nās sacīkšu rezultātus, rīkotāji sacēla troksni un piespieda mūs pārtraukt darbu. Toreiz biju tik naivs, ka priecājos par savas mašī­nas briesmīgo reputāciju, taču tagad saprotu, ka toreizējais incidents bija pirmais nelaimi vēstījošais brīdinājums, ka galu galā mūs atstums pavisam. (Nezinu, uz cik balstiem turas pasaule, bet vismaz trīs no tiem droši vien ir tumsonība, analfabētisms un trulums.) Starp citu, toreiz mēs vēl virzījāmies kalnup un es loloju visrožainākās cerības. Nezinu, kādēļ, bet mani sevišķi mīlēja bērni; es bieži figurēju krāsaino komiksu lappusēs, kurās bija attēlots, kā es, robotu pavadīts, nāku no savas CZP institūta laboratorijas (īstenībā mašīna sastāv no vairākām metāla kastēm, kas izvietotas «E» veidā apmēram septiņdes­mit kvadrātmetru lielā laukumā, taču komik­sos, redzams, nākamo gadsimtu notēlo jumam

roboti vajadzīgi ka ēst) un pieveicu visādus neģēļus.

Beidzot mašīna bija noregulēta, un pienāca laiks sākt to vingrināt un apmācīt. Bez izglī­tības un dzīves pieredzes cilvēks pat ar sa­vām smadzenēm nekur neder. Tāpat ir ar mašīnu. Nepieciešama pieredze, jo tā ir sma­dzeņu barība. Bet mašīna nespēj staigāt pa ielām un uzturēties sabiedrībā; tādēļ cilvē­kiem jākļūst par šīs mašīnas rokām un kā­jām, visur jāskrien un jāvāc tai informācija. Apnīkstošs darbs, kas patērē milzumu spēka un naudas.

(Ņemot vērā mūsu institūta profilu, kā arī «MASKAVAS-1» pareģojumu psiholoģisko ietekmi, informācija attiecās galvenokārt uz ekonomikas jautājumiem.)

Mašīnas spēja apgūt informāciju ir neiero­bežota. Visu, ar ko mašīnu baro, tā pienācīgi pārstrādā un kaut kur noglabā. Kad kāda no mašīnas «sistēmām» ir pietiekami apgādāta, no attiecīga punkta jāpienāk signālam. Kopš šā brīža «sistēma» spēj pati izstrādāt sev pro­grammu.

Kādudien tika saņemts pirmais signāls. Tas nozīmēja, ka mašīna apguvusi visas dabas parādību funkcionālās sakarības, ko izsaka ar līkni. Es nekavējoties pārbaudīju. Noteicu mašīnai uzdevumu — parādīt uz televizora ekrāna, kā četrās dienās ūdenī izaug zirnis. Mašīna ar uzdevumu tika galā teicami. Va­rēja vērot, kā asns stiepjas garumā, līdz

sasniedz septiņus centimetrus. Tālākā attīs­tība norisinājās ātri. Par godu šai dienai es oficiāli nosaucu mašīnu par «KEIGI-1».