Duglass Prestons - Ķeceris

Gan zinātne, gan reliģija tiecas noskaidrot vienu un to pašu - patie­sību. Starp šīm abām jomām nevar būt samierināšanās. Abu pasaules uzskatu sadursme jau ir notikusi, un ar katru brīdi situācija paslikti- nās. Zinātne jau ir atspēkojusi vairākumu pasaules vēsturisko reliģiju ticības postulātu, saceļot reliģijās visaptverošu jezgu. Jūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem izcirst ceļu cauri šai krīzei.

JUs iedomājaties, ka fanātiķi Vidējos Austrumos vai mūsu pašu dienvidu pavalstu baptisti pacels rociņas un būs ar mieru pieņemt zinātni par jauno reliģiju? Neprāts!

Jūs darīsiet zināmus pasaulei manus vārdus un visu, kas šeit noti­cis. Nenovērtējiet par zemu manu varu - patiesības varu.

Ko mēs ar šo jauno reliģiju iesāksim? Kāda ir tās jēga? Kam tā ir vajadzīga?

Sākotnējais cilvēces mērķis ir atraisīties no bioķīmijas ierobežoju­miem. Jums jāatsvabina prāti no jūsu miesas.

- Miesas? Neko nesaprotu

Miesa. Nervi. Šūnas. Bioķīmija. Vide, ar ko jūs domājat. Jums jāat­brīvo prāts no gaļas.

Kā?

Jūs jau esat sākuši apstrādāt informāciju ārpus savas miesas - ar datoriem. Drīz jūs atklāsiet, kā var apstrādāt to ar kvantu skaitļojamām mašīnām, kas s7iiegs jums zināšanas, kā pakļaut visapkārt esošos dabis­kos kvantu procesus un iztnantot tos skaitļošanas vajadzībām. Jums vairs nevajadzēs būvēt iekārtas informācijas apstrādei. Jūs izpletīsieties Visu­mā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - gluži tāpat kā citas saprātīgas vie­nības pirms jums. Jūs izbēgsiet no bioloģiskā saprāta cietuma.

Un tālāk?

Laika gaitā jūs nodibināsiet kontaktus ar citiem paplašinātiem inte­lektiem. Visi šie savā starpā saistītie intelekti atradīs iespēju saplūst un pāriet trešajā prāta stadijā, kas spēs aptvert vienkāršo realitāti, eksis­tences būtību.

Un tas ir viss? Tad, lūk, tas sāls?

Nē. Tas ir tikai ievads dižākam uzdevumam.

Un kāds tas būtu?

Apstādināt Visuma bojāeju no karstuma. Kad Visums sasniegs aug­stāko entropijas pakāpi - Visuma karstuma nāvi tad vispārējais rēķi­nājums apstāsies. Es iešu bojā.

Tas ir neizbēgami? Vai to nevar novērst?

Tieši tas jums ir jāizdibina.

Bet kāds ir eksistences augstākais mērķis? Sakaut šo noslēpu­maino karstuma nāvi? Tas izklausās pēc zinātniskas fantastikas.

Izvairīšanās no karstuma nāves ir tikai viens solis šajā cefā.

Kas tas ir par ceļu?

Tas sniegs Visumam nepieciešamo laika pilnbriedu, lai ar domu pa­līdzību nonāktu beidzamajā stāvoklī.

Kas ir šis beidzamais stāvoklis?

Es nezinu. Tas nelīdzināsies nekam, ko jūs vai pat es spēju iztēlo­ties.

Jūs pieminējāt kaut kādu laika pilnbriedu. Cik ilgi tas ir?

Tas skaitlis ir vienāds ar desmit faktoriālu, kas kāpināts desmit fak­toriāla pakāpē. Šis skaitlis arī tiek kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, bet rezultāts kāpināts desmit faktoriāla pakāpē, šo kāpināšanu atkārto­jot 1083 reizes, un tad šis rezultāts tiek kāpināts viņa paša faktoriāla pakāpē 1047 reizes. Izmantojot jūsu matemātiskos jēdzienus, šis skait­lis, pirmais Dieva skaitlis, izskatās šādi:

(10!ttl0 83 ) [10!Ml ° 83)!tl104 ''

jāpaiet tik daudz gadiem, lai Visums ar domu palīdzību nonāktu šajā beidzamajā stāvoklī, nonāktu pie augstākās atbildes.

Tas ir nenormāli liels skaitlis!

Tas ir labi ja piliens bezgalības okeānā.

Kur jūsu jaunajā, drošajā Visumā ir vieta morālei un ētikai? Pestīšanai un grēku piedošanai?

Es atkārtoju - atdalāmība ir tikai māņi. Cilvēciskas būtnes ir kā šū­nas ķermenī. Šūnas mirst, bet ķermenis turpina dzīvot. Naids, cietsirdī­ba, karš un genocīds ir drīzāk autoimūnas slimības, nevis jūsu tā sauktā ļaunuma radītas. Manis piedāvātā savstarpējās saistības vīzija sniedz bagātīgu morāles darbības lauku, kurā svarīgāko vietu ieņemt altruisms, līdzcietība un atbildība citam par citu. jūsu liktenis ir viens liktenis. Cil­vēciskās būtnes vai nu visas kopā gūs virsroku, vai visas kopā ies bojā. Neviens netiek pestīts, jo neviens nav zudis. Nevienam netiek piedoti grēki, jo neviens nav apsūdzēts.

Kā tad paliek ar Dieva solījumu par labāku pasauli?

Jūsu dažādās paradīzes koncepcijas ir krietni vien aprobežotas.

Atvainojiet, bet pesdšana ne mazākajā mērā nav aprobežots jēdziens!

Garīgās pilnības vīzija, kuru jums piedāvāju, ir neizmērojami dižā­ka par jebkādām debesīm, par ko sapņo uz Zemes.

Un dvēsele? Vai jūs noliedzat nemirstīgas dvēseles pastāvē­šanu?

Informācija nekad nezūd. Līdz ar ķermeņa bojāeju šīs dzīvības radī­tā informācija maina apveidus un sastāvu, taču tā nepazūd. Nāve ir in­formācijas pārvērtības. Nebīstieties tās.

Vai mēs līdz ar nāvi zaudējam savu individualitāti?

Neapraudiet zaudēto. No šīs spēcīgās individualitātes sajūtas, kas ir tik nepieciešama evolūcijai, izriet daudzas īpašības - gan labas, gan slik­tas -, kas vajā cilvēces eksistenci. Bailes, sāpes, ciešanas un vientulība, kā arī mīlestība, laime un līdzcietība. Taisni tāpēc jums jāatsvabinās no savas bioķīmiskās eksistences. Kad atbrīvosieties no miesas tirānijas, jūs paņemsiet līdzi visu labo - mīlestību, laimi, līdzcietību un altruismu -, bet sliktais paliks aiz muguras.

Neredzu ipašu prieku domā, ka manas eksistences izraisītās nelielās kvantu svārstības mums dāvās nemirstību.

Meklējiet lielu mierinājumu šādā dzīves uztverē. Informācija Visu­mā nemirst. Neviens solis, neviena atmiņa, neviena bēda no jūsu dzīves netiek aizmirsta. Jūs kā personības izgaisīsiet laika vētrā, jūsu moleku­las izķaisīsies, taču jūsu esība, jūsu darbi, jūsu dzīves allaž paliks vis­pārējā rēķinājumā.

Piedodiet, bet šīs runas par eksistenci, ko dēvē par "rēķināju- mu", izklausās dk mehāniski, dk bezdvēseliski.

Sauciet to par sapni, ja jums tā tīk, sauciet par vēlmi, alkām, do­mām. Viss, ko jūs redzat, ir daļa neiedomājami plaša un skaista rēķinā­jumā, - sākot ar mazuli, kas izrunā savus pirmos vārdus, un beidzot ar zvaigzni, kas iegrūst melnajā caurumā. Mūsu Visums, kura sākotne ir viena vienīga pavisam vienkārša aksioma, ir satriecošs rēķinājums, kas darbojas jau trīspadsmit miljardus gadu. Piedzīvojumi tik tikko sāku­šies! Kad atklāsiet, kā novirzīt miesā iesprostoto domāšanas procesu uz citām dabiskām kvantu sistēmām, jūs varēsiet šo rēķinājumu kontrolēt. Jūs sāksiet saprast tā skaistumu un pilnību.

Ja viss ir rēķinājums, kāda ir saprāta jēga?

Saprāts pastāv jums visapkārt, arī nedzīvajos procesos. Pērkona ne­gaiss arī ir rēķinājums, daudz sarežģītāks nekā cilvēka prāts. Tas arī savā ziņā ir saprātīgs.

Pērkona negaisam nav apziņas. Cilvēka prāts apzinās sevi. Tā ir manāma un nebūt ne triviāla atšķirība.

Vai tad es nestāstīju, ka sevis apzināšanās jau pati par sevi ir ilūzi­ja, evolūcijas paliekas? Šī atšķirība nav pat triviāla.

Laika apstākļu sistēma nav radoša, tā neizdara izvēli. Tā ne­spēj domāt. Tā ir tikai mehāniska spēku darbība.

Kā jūs zināt, ka paši neesat mehāniska spēku darbība? Laika apstāk­ļu sistēmai tāpat kā prātam ir sarežģīta ķīmiskas, elektriskas un mehā­niskas īpašības. Tā domā. Tā ir radoša. Tās domas atšķiras no jūsu do­mām. Cilvēks rada sarežģītību, uzrakstot romānu uz papīra virsmas; laika apstākļu sistēma rada sarežģītību, uzrakstot viļņus uz okeāna vir­smas. Kāda ir atšķirība starp informāciju, kādu sevī ietver romānā rak­stītie vārdi, un informāciju, kuru slēpj jūras viļņi? Ieklausieties, un jūs dzirdēsiet viļņu runas. Kādudien, es jums saku, jūs rakstīsiet savas do­mas uz jūras virsmas.