Roberts ŠEKLIJS - ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)

Здесь есть возможность читать онлайн «Roberts ŠEKLIJS - ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 1972, Издательство: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums): краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Roberts ŠEKLIJS
ŠIS TAS PAR VELTI
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1972
Seši stāstu krājumi, četri fantastiski un pieci piedzī­vojumu romāni — tāds ir gados samērā jaunā (dz. 1928. g.) amerikāņu rakstnieka Roberta Seklija ieguldījums literatūrā. Vislielāko uzmanību viņš vel­tījis fantastikai, uzskatīdams, ka «neviens cits daiļ­rades veids nedod rakstniekam tādu rīcības brīvību kā fantastika. Tā var aptvert — un aptver — visu uz pasaules, no nevaldāmas piedzīvojumu romantikas līdz satīrai un sociālajai analīzei.» R. Šeklija darbos fan­tastika sastopama visās šajās izpausmes formās.
Viss, ko uzrakstījis Šeklijs, lai kādām iztēles krā­sām un sižeta samezglojumiem žilbina acis, sakņo­jas mūsu pašu pasaulē un vedina domāt par ikdienas problēmām. Kaut vai titulstāsts «Sis tas par velti». Tā varonim no debesīm nokritusi mašīna, kas izpilda jebkuru vēlēšanos. Laimīgais īpašnieks cenšas izspiest no tehnikas brīnuma visu iespējamo. Sīkpilsoņa sapņi ir mazi, toties to ir daudz un viņa alkatība neizmē­rojama. Par šo alkatību stāsta varonim Kolinsam ir jāsamaksā ar savu dzīvi. Mašīna ir iz'domāta, bet cil­vēks — .kā no kapitālistiskās sabiedrības paņemts, tikai rakstnieka talanta paspilgtināts. Un tā visos šī krājuma stāstos, vienalga, kāda būtu to ievirze — tra­ģiska vai komiska.
Šo īso iepazīstināšanu gribas nobeigt ar literatūr­kritika J. Kagarjicka vārdiem par R. Šekliju: «… viņš nepamāca un neizklaidē — viņš kopā ar mums domā par dzīvi. Tāpēc lasīt viņu ir viegli, aizmirst — grūti.»
No angļu valodas tulkojis I. LIVSICS Noformējis G. CĪLĪTIS

ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums) — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Pamazām ciems tomēr atspirga. Iedzīvotāji pielāgo­jās vietējiem apstākļiem; viņiem radās savs īpatnējs dzīves veids, kas pakāpeniski kļuva par ieradumu. Zemi viņi gandrīz pilnīgi aizmirsa.

Tā pagāja divsimt gadu.

Un, lūk, tieši pirms* divām nedēļām vecā rācija iekle­pojās un atguva dzīvību. Vairākas stundas no vietas tā rūca un šķaudīja, reproducējot visdažādākos atmosfē­ras traucējumus. Ciema ļaudis tikmēr pulcējās uz ielas, mēra mājas tuvumā.

Beidzot atskanēja puslīdz saprotami vārdi:

— … dzirdi mani? Jaunā Dilavera! Vai tu mani dzirdi?

— Jā, jā, mēs tevi dzirdam, — mērs atbildēja.

— Vai kolonija vēl pastāv?

— Kā gan citādi! — mērs lepni atbildēja.

Balss reproduktorā kļuva barga un oficiāla:

— Sakarā ar iekšējiem sarežģījumiem un politiskās stabilitātes trūkumu mēs kādu laiku neuzturējām saka­rus ar savām kolonijām. Bet tagad nenormālajam stā­voklim darīts gals. Atlicis tikai šur tur atjaunot kār­tību. Jūs, Jaunā Dilavera, joprojām esat Zemes impēri­jas kolonija, tātad jūsu pienākums ir pakļauties Zemes likumiem. Vai atzīstat šo savu statusu?

Mērs apmulsa. Visās grāmatās Zeme tika dēvēta par Demokrātiju sadraudzību. Bet galu galā divos gadsim­tos nosaukums varēja arī mainīties.

— Mēs joprojām esam uzticīgi Zemei, — mērs cie­nīgi atbildēja.

— Lieliski. Tas atbrīvo mūs no nepieciešamības sūtīt ekspedīcijas korpusu. No tuvākās planētas pie jums at­lidos inspektors — revidents, kas pārbaudīs, vai jūs tie­šām ievērojat paražas, tradīcijas un likumus, kādi no­teikti uz Zemes.

— Kā jūs teicāt? — mērs nobažījies jautāja.

Bargā balss ieducinājās veselu oktāvu augstāk:

— Jūs, domājams, apzināties, ka Galaktikā ir vieta tikai vienai saprātīgai būtnei — Cilvēkam! Mēs necietī­sim šādu tādu svešu elementu ielavīšanos mūsu vidū. Ceru, jūs mani saprotat, ģenerāl?

— Es neesmu ģenerālis. Esmu mērs.

— Jūs vadāt koloniju, vai ne?

— Jā, bet…

— Tādā gadījumā jūs esat ģenerālis. Atļausit turpi­nāt. Mūsu Galaktikā nevar būt vietas svešiem elemen­tiem. Tas ir izslēgts! Gluži tāpat nevar būt vietas arī kultūrai, kura kaut minimāli atšķirtos no mūsējās un tātad būtu mums sveša. Nav iespējams pārvaldīt Impē­riju, ja katrs dara, kas viņam ienāk prātā. Kārtība jā­nodibina par katru cenu!

Mērs krampjaini ierija gaisu un neizpratnē blenza uz radioaparātu.

— Neaizmirstiet, ka jūs pārvaldāt Zemes koloniju, ģenerāl, un nedrīkstat pieļaut ne mazākās atkāpes no normas, nekāda radikālisma, kas izpaustos, sacīsim, brīvā, mīlestībā, brīvās vēlēšanās vai tamlīdzīgās stin­gri aizliegtās izdarībās. Tas viss mums ir svešs, un pret visu svešo mēs būsim nesaudzīgi. Nodibiniet savā kolonijā kārtību, ģenerāl! Inspektors ieradīsies pie jums apmēram pēc divām nedēļām …

Ciematā tika steidzami sasaukts mītiņš: vajadzēja nekavējoties izlemt, kā labāk īstenot no Zemes saņem­tos rīkojumus. Ļaudis vienojās, ka ierastais dzīves veids pēc iespējas ātrāk jāpārkārto atbilstoši senās grā­matās aprakstītajiem paraugiem.

— Man kaut kā tomēr nepielec, kādēļ īsti mums vaja­dzīgs noziedznieks, — sacīja Toms.

— Uz Zemes noziedzniekam ir ārkārtīgi svarīga loma sabiedrības dzīvē, — mērs paskaidroja. — Tā vismaz rakstīts grāmatās. Noziedznieks ir ne mazāk svarīgs kā, piemēram, pastnieks vai policijas priekšnieks. Starpība tikai tā, ka noziedzniekam jārīkojas pretēji sabiedrības interesēm. Viņam jākaitē sabiedrībai, saproti, Tom? Bet, ja* pie mums neviens nekaitēs sa­biedrībai, kā mēs varēsim likt kādam darboties sa­biedrības labā? Tad visām mūsu pūlēm nebūs nekādas jēgas.

Toms pašūpoja galvu.

— Tik un tā es nesaprotu, kam tas vajadzīgs.

— Netiepies, Tom! Mums sava dzīve jāpārveido pēc Zemes parauga. Ņemsim kaut vai bruģētās ielas. Visās grāmatās par tām rakstīts. Arī par baznīcām, skolām un cietumiem. Tāpat visās grāmatās pieminēti noziedz­nieki.

— Es tomēr negribētu uzņemties šo darbu, — Toms sacīja.

— Paklau, Tom, pieņemsim, ka tu esi nolikts mana vietā. Un tagad iedomājies, ka atlidojis inspektors un vēlas redzēt cietumu. Viņš jautā: «Vai tiešām jums nav neviena ieslodzītā?» Bet es viņam atbildu: «Protams, ka nav. Mums šeit vispār nav noziedznieku.» — «Un nav arī noziegumu?» inspektors brīnās. «Visās Zemes kolonijās vienmēr tikuši pastrādāti noziegumi. Jums taču labi zināms!» — «Nē, mums tas nav zināms,» es saku. «Mums pat nebija ne jausmas, ko šis vārds no­zīmē, kamēr pagājušajā nedēļā neieskatījāmies vārd­nīcā.» — «Tad kāda velna pēc jūs uzbūvējāt šo cie­tumu?» viņš atkal jautā. «Un ar ko īsti nodarbojas jūsu policijas priekšnieks?»

Mērs atvilka elpu.

— Nu, vai tagad tu saproti? — viņš pēc brītiņa tur­pināja. — Viss saies grīstē. Inspektors tūlīt apjēgs, ka mēs vairs neesam īsti Zemes civilizācijas pārstāvji. Ka te viss darīts acu apmānīšanai. Ka mēs esam sveši ele­menti …

— Hm, — Toms noburkšķēja; šie argumenti viņu bija satriekuši.

— Bet ja tu izpildīsi manu lūgumu, — mērs ātri sa­cīja, — es varēšu atbildēt: saprotams, mums ir nozie­gumi — gluži kā uz Zemes. Mums ir zaglis un slep­kava vienā personā — kombinēts slepkavzaglis. Nabaga puisim bija ļaunas tieksmes, un viņš izauga garīgi ne­līdzsvarots. Tomēr mūsu policijas šefs jau savācis ne­pieciešamos pierādījumus, un tuvāko divdesmit četru stundu laikā noziedznieks tiks apcietināts. Mēs viņu ietupināsim aiz restēm, bet pēc tam amnestēsim.

— Ko nozīmē «amnestēt»? — Toms jautāja.

— Diemžēl precīzi es to nezinu. Bet gan jau ar laiku noskaidrošu. Nu, vai tagad tu saproti, cik svarīga per­sona civilizētā sabiedrībā ir noziedznieks?

— Mjā, tā vien rādās, ka tev taisnība. Bet kāpēc tieši man jākļūst par šo svarīgo personu?

— Visi pārējie vajadzīgi citiem nolūkiem. Turklāt tev ir pašauras acis. Un noziedzniekiem vienmēr ir vai nu šauras, vai iešķības acis.

— Manējās nemaz nav tik šauras. Katrā ziņā — ne šaurākas kā Edam Audējam.

— Tom, es tevi lūdzu! — mērs iesaucās. — Katrs no mums dara, ko var. Vai tiešām tu vienīgais negribēsi palīdzēt savam ciematam?

— Nē, ko jūs! Es, protams, gribu, — Toms bez seviš­ķas pārliecības atbildēja.

— Tad jau lieliski! Tu būsi mūsu pilsētas noziedz­nieks. Se, paskaties, es visu nokārtoju stingri pēc likuma.

Mērs pasniedza Tomam dokumentu. Tajā bija rak­stīts:

«PILNVARA Visparejai zinašanai

Šī dokumenta uzrādītājs Toms Zvejnieks ir oficiāli pilnvarots zagt un slepkavot. Šai sakarā viņam jāslap- stās visādos tumšos kaktos, jāuzturas vietās, kurām ir slikta slava, un jāpārkāpj likums.»

Toms pārlasīja dokumentu divas reizes, pēc tam jau­tāja:

— Kads likums?

— To es tev paziņošu, tiklīdz būšu šo likumu izde­vis, — mērs sacīja. — Visām Zemes kolonijām ir savi likumi.

— Paklausieties, kas tad īsti man būs jādara?

— Tev jāzog. Un jāslepkavo. Tas nemaz nav tik grūti. — Mērs piegāja pie grāmatu skapja un nocēla no plaukta vecu, vairākos sējumos izdotu populārzināt­nisku darbu «Noziedznieks un viņa vide. Slepkavas psi­holoģija. Zādzības motīvu analīze».

— Te tu atradīsi visu, kas jāzina. Zodz, cik patīk. Nu, bet attiecībā uz slepkavību es domāju, ka pietiks ar vienu. Te pārcensties arī nebūtu vēlams.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)»

Обсуждение, отзывы о книге «ŠIS TAS PAR VELTI(Fant stastu krājums)» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x