Lato Lapsa - Kampējs

2) pēc stāvokļa uz 1995. gada 1. janvāri personificē atlikušo sabiedrībai bezatlīdzības kārtībā nodotā valsts īpašuma vērtību personificēšanas pirmajam posmam noteiktajā kārtībā.

Līdz īpašuma personificēšanai sabiedrība bezatlīdzības kārtībā tai nodoto valsts īpašumu nedrīkst atsavināt. Ja sabiedrību pēc pašas iniciatīvas vai piespiedu kārtā likvidē, bezatlīdzības kārtībā nodotais valsts īpašums vai tā nepersonificētajai daļai atbilstošā daļa atdodama valstij.

25. pants. Privatizācijas procesa stabilitātes garantijas

Ja sabiedrība, kura saskaņā ar šo likumu un šajā nodaļā minēto lēmumu ir nodibināta uz privatizējamā objekta bāzes vai kurai bezatlīdzības kārtībā nodots piena pieņemšanas un pārstrādes valsts uzņēmums, izbeidz savu darbību pirmajos trijos gados, valstij ir pirmpirkuma tiesības ar noteikumu, ka tā atlīdzina sabiedrības dalībniekiem vienīgi viņu faktiski ieguldītos līdzekļus.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā, 1993. gada 19. janvārī

Likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"Publicēts: Latvijas Vēstnesis , 01.06.1993.

I NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbība un uzdevumi

Maizes ražošanas valsts uzņēmumi ir privatizējami saskaņā ar šo likumu.

2. pants. Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas tiesiskais pamats Maizes ražošanas valsts uzņēmumu pārveidošanas un privatizācijas tiesiskais pamats ir šis likums, kā arī Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likums "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību" ( Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs , 1992., Nr. 27/28), Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" ( Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs , 1992., Nr. 29/31) un Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Ar maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos, kuri nav noregulēti minētajos likumos, jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

II NODAĻA. PRIVATIZĀCIJAS KARTĪBA

3. pants. Privatizācijas kārtība

Maizes ražošanas valsts uzņēmumi ir privatizējami Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 3.—12. un 14.—18. pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma noteikumus.

4. pants. Privatizējamie objekti

Privatizācijas komisija valsts statūtsabiedrību veidošanas procesā uz esošo maizes ražošanas valsts uzņēmumu atsevišķo tehnoloģiski un organizatoriski nošķiramo ražotņu bāzes rada patstāvīgas saimnieciskās vienības, kuras turpmāk privatizējamas kā atsevišķi objekti.

5. pants. Pamatkapitāla sadalījums

Privatizācijas komisija nosaka akciju konkrēto sadalījumu pretendentu grupām, ievērojot šādas proporcijas:

1) pensiju fondam — 5—10 procenti akciju;

2) darbiniekiem — 10—25 procenti akciju;

3) citiem uzņēmējiem kā nedalāma pakete — 65—85 procenti akciju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā, 1993. gada 1. jūnijā

* * *

Šo grāmatu veidojot, no jelkādiem komentāriem par tās galveno varoni atteicās daudzi desmiti cilvēku. Lūk, daži no spilgtākajiem atteikumiem.

Andris Ruselis:

"Es labprāt ar jums parunātu par šo tēmu, kad būšu beidzis savu karjeru valsts bankā. Kad tas būs, to nevar pateikt, tāpat kā nevar pateikt, vai šogad būs ziema vai nē. Es biju nevis viens no, bet tajā skaitā. Toreiz jau deviņdesmit procentu cilvēku ar augstāko izglītību nodarbojās ar puķēm. Tā teikt, visa inteliģence. Jūs varat nointervēt daudzus citus, atliek tikai izvēlēties, kuru. Tādu bija ļoti daudz. Es esmu priecīgs, ka ar katru dienu mans uzvārds paliek arvien mazāk zināms. Es nealkstu pēc publicitātes. Nē, bankas noteikumi man neliedz sniegt intervijas, bet, kā jau jūs būsiet pamanījuši, es īpaši nevēlos būt publiska persona."

Edgars Šķenderis:

"Es šoreiz teikšu nē. Nē tāpēc, ka nē. Bez īpašiem paskaidrojumiem. Es nemēdzu sniegt intervijas, un šis nebūs izņēmuma gadījums. Es nemāku teikt, vai esmu cilvēks, kurš visilgāk sadarbojies ar Andri Šķēli. Es tādu izpēti neesmu veicis."

Anita Elksne:

"Man ir jāpadomā, vai es gribu jums sniegt interviju. Tas jau bija tik sen, daudz kas aizmirsies, un es nezinu, vai man tas ir vajadzīgs un vai vispār tas kādu interesē. Ja jūs kopā ar Lato Lapsu, tad es vispār neko nerunāšu. Viņš savulaik Neatkarīgajā Rīta Avīzē jau visu uzrakstīja. Es jau saprotu, ka žurnālistiem ir pasūtījumi un jāraksta tas, kas pasūtīts, bet tur viss bija pilnīgi otrādi."

Ilze Martinsone:

"Es negribu jums sniegt nekādu interviju, tik daudz laika jau pagājis un kuru tas vairs interesē. Par to ir tik daudz rakstīts. Ko es jums tur varu pateikt. Cilvēka atmiņa ir tā būvēta, ka viņš atceras bērnību un spilgtākos privātās dzīves, bet neatceras cita lietas. Uz darbu mēs ejam un darām savu darbu, tas nepaliek atmiņā. Tagad es dzīvoju tālu no Rīgas un esmu no tām lietām visām prom. Ave Lat Sarga padomē man tikai četras reizes gadā jāaizbrauc uz padomes sēdi, man nedēļu pirms tam atsūta visus materiālus un tad es varu visu izskatīt. Par šīm lietām jau ir tik daudz rakstīts, ka tur jūs varat apskatīties un visu uzrakstīt. Neko jaunu jau es jums nepateikšu."

Ēriks Masteiko:

"Es jūsu telefonu pacēlu tikai tāpēc, ka es jūs pazīstu. Nekādas intervijas es nesniegšu. Nevienam. Ne jums, ne kādam citam."

Kalevi Sāri:

Bez paskaidrojumiem.

* * *

Literatūra

Citētas publikācijas no laikrakstiem un žurnāliem Biznes & Baltija , Čas , Diena , Dienas Bizness , Fokuss , Jaunā Avīze , Klubs , Latvijas Avīze , Lauku Avīze , Neatkarīgā Cīņa , Neatkarīgā Rīta Avīze , Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai , Privātā Dzīve , Respublika , Rīgas Balss , Subbota , Telegraf , Vakara Ziņas , Vakara Avīze Vakara Ziņas , Vesti , Vesti Segodņa , kā arī no Astras Milles grāmatas Labvakar, Edvīn Inkēn. Varas fizioloģija I (apgāds "Atēna", 2002.), grāmatām Neērtais Andris Šķēle un Premjera Andra Šķēles otrā elpa (Jakubāna un Hānberga bibliotēka, 1997.), Māra Gaiļa grāmatas Varas tehnoloģija (Jumava, 1997.), dažādu sasaukumu Latvijas parlamenta plenārsēžu stenogrammas, ziņu aģentūras LETA arhīvs, Lursoft , Siets. lv .

Pateicības

Patiesa pateicība par atbalstu vai līdzdalību šīs grāmatas tapšanā:

— foto aģentūrai AFI, tās bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem

— fotogrāfiem Kasparam Ūdrim, Džerardam Jēkabsonam, Romualdam Ramanauskam