Lato Lapsa - Kampējs

1) piena ražotājiem, kā arī piena un tā produktu piegādātājiem — ne mazāk kā 70

procentus no pamatkapitāla;

2) privatizējamo objektu darbiniekiem — ne vairāk kā 10 procentus no pamatkapitāla;

3) citām personām, kā arī privatizējamo objektu pamatkapitāla pārdalīšanai — ne vairāk kā 20 procentus no pamatkapitāla.

Šā likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā minētajos privatizējamajos objektos, kuri bijuši nodoti citām juridiskajām personām, Lauksaimniecības ministrija mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanas dienas nosaka šīm personām šajos objektos saglabājamo kapitāla daļu proporcionāli šo personu ieguldītajiem līdzekļiem salīdzināmās cenās, ņemot vērā no privatizējamajiem objektiem gūtās peļņas izlietojumu laikā, kad tos pārvaldīja minētās juridiskās personas. Pārejā pamatkapitāla daļa šajos privatizējamajos objektos sadalāma atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

18. pants. Pamatkapitāla sadalījums starp piena ražotājiem, kā arī piena un tā produktu piegādātājiem

Starp piena ražotājiem, kā arī piena un tā produktu piegādātājiem kapitāla daļas sadalāmas proporcionāli nosacītā piena daudzumam kas 1991. un 1992. gadā kopā piegādāts pārstrādei privatizējamajā objektā. Privatizējamo objektu savstarpējās piena un tā produktu piegādes, kuras pārrēķināmas nosacītajā pienā, tiek dzēstas, rezervējamā pamatkapitāla apjoms tiek noteikts tikai par savstarpējo piegāžu apjomu starpību.

Piena ražotajiem noteiktas privatizējama objekta kapitāla daļas privatizācijas projektā sadalāmas starp piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām proporcionāli piena daudzumam, kuru 1991. un 1992. gadā kopā pārstrādei privatizējamajā objektā piegādājuši šo biedrību darbības iecirkņos ietilpstošo pagastu piena ražotāji.

Privatizējamajiem objektiem par piena un tā produktu piegādēm noteikto kapitāla daļu vērtība ir jāiekļauj šo objektu pamatkapitālā.

19. pants. Kapitāla sadalījums starp piena pārstrādes uzņēmumā strādājošajiem

Kapitāla sadalījumu starp privatizējamā objekta darbiniekiem un sadalīšanas kārtību nosaka privatizācijas komisija privatizācijas projektā.

Šā darba veikšanai uzņēmuma privatizācijas komisija var izveidot apakškomisiju.

20. pants. Kapitāla daļu iegādes nosacījumi

Privatizācijas projektā var paredzēt šādas kapitāla daļu iegādes atlaižu pakāpes:

Pirmā pakāpe — atlaide līdz 75 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — piemērojama piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kurām nav bijis saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmumu "Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" nododamo piena savākšanas un pirmapstrādes ražotņu.

Otrā pakāpe — atlaide līdz 50 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — piemērojama citām piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

Trešā pakāpe — atlaide līdz 25 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — paredzēta privatizējamā objekta darbiniekiem.

Ceturtā pakāpe — atlaide nav paredzēta — piemērojama citām personām.

Ja kāda sabiedrība vai persona iegādājas vairāk kapitāla daļu, nekā tai paredzēts privatizācijas projektā, atlaide samazināma par vienu pakāpi saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Privatizācijas komisija privatizācijas projektā var paredzēt piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām tiesības samaksu par parakstītajām kapitāla daļām izdarīt laika posma līdz pieciem gadiem.

21. pants. Parakstīšanās procesa organizācija

Parakstīšanās uz privatizējamā objekta kapitāla daļām veicama divos posmos.

Parakstīšanās pirmais posms privatizācijas projektā noteiktā pamatkapitāla sadalījuma ietvaros veicams mēneša laikā no sabiedrības prospekta publicēšanas un parakstīšanās izsludināšanas dienas

Parakstītās kapitāla daļas neatkarīgi no izraudzītā sabiedrības veida ir nomaksājamas Latvijas Republikas 1990. gada 5. decembra likuma "Par akciju sabiedrībām" ( Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs , 1991., Nr. 7/8) 20. pantā noteiktajā kartībā, ievērojot apstiprinātā objekta privatizācijas projektā noteiktās atlaides. Parakstītās kapitāla daļas var nomaksāt arī ar privatizācijas sertifikātiem.

Pirmajā posmā neparakstītās kapitāla daļas otrajā parakstīšanās posmā tiek piedāvātas citiem tās pašas grupas parakstītājiem. Otrā posma ilgums nedrīkst pārsniegt mēnesi.

Pirmajos divos posmos neparakstītās kapitāla daļas paliek valsts īpašumā, un tās pēc sabiedrības darbības uzsākšanas ir jārealizē sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā tādā apjomā, lai valstij nepaliktu vairāk kapitāla daļu, kā bija paredzēts privatizācijas projektā.

22. pants. Iegūto līdzekļu izmantošana

Proporcionāli citu sabiedrību kapitāla īpatsvaram privatizējamā objekta pamatkapitālā šā objekta kapitāla daļu izpirkšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pārskaitāmi minētajām sabiedrībām.

Pārējie kapitāla daļu izpirkšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi nodibinātās sabiedrības speciālajā ražošanas attīstības fondā kas izmantojams vienīgi sabiedrības ražošanas bāzes rekonstrukcijai un attīstībai.

5. NODAĻA

KAPITĀLA PERSONIFICĒŠANA PIENSAIMNIEKU KOOPERATĪVAJāS SABIEDRĪBĀS

UN PRIVATIZĀCIJAS PROCESA STABILITĀTES GARANTIJA

23. pants. Bezatlīdzības kārtībā nodotā īpašuma sadale star piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām

Ja saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmumu "Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām bezatlīdzības kārtībā nododamā objekta apkalpes zona aptver vairāku pagastu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību darbības iecirņus, uz šā objekta bāzes dibināma šo pagastu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība vai šādu sabiedrību savienība, kapitāla sadalījumu tajā nosakot saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem.

24. pants. Bezatlīdzības kārtībā nodotā kapitāla personificēšana piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās

Tā piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās, kuru darbības iecirknī līdz nacionalizācijai 1940. gadā ir bijušas piensaimnieku sabiedrības, bijušie paju īpašnieki vai viņu mantinieki saskaņā ar šajā daļā minētā lēmuma noteikumiem ir pieteikuši savas pretenzijas un pierādījuši to pamatotību, viņiem bez līdzekļu ieguldīšanas piešķirams tāds pats paju skaits, kāds piensaimnieku biedrībā piederēja bijušajiem paju īpašniekiem pirms nacionalizācijas 1940. gadā. Zaudējumi, kuri rodas, bez līdzekļu ieguldīšanas piešķirot pajas un šādā veidā uzņemot par piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību dalībniekiem bijušos paju īpašniekus vai viņu mantiniekus, jāsedz no šo sabiedrību darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.

Piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās, kuru īpašumā saskaņā ar minēto lēmumu bezatlīdzības kārtībā nodoti valsts piena savākšanas un pārstrādes uzņēmumi, šim īpašumam atbilstošā kapitāla personificēšana izdarāma divos posmos:

1) pēc stāvokļa uz 1994. gada 1. janvāri personificē pusi no sabiedrībai bezatlīdzības kārtībā nodotā valsts īpašuma vērtības. To izdara, minēto kapitāla vērtību ieskaitot sabiedrības pamatkapitālā un attiecīgi palielinot visu paju skaitu vai to nominālvērtību. Pamatkapitālā ieskaitāmas arī tās pajas, kas par saražoto pienu iegūtas no jauna pēc sabiedrības dibināšanas (atjaunošanas) saskaņā ar sabiedrības statūtiem, kā arī tās, kuras piešķirtas bijušajiem piensaimnieku biedrību biedriem vai viņu mantiniekiem;