Helēna Celmiņa - Kā plika pa nātrām

Man atbildēja, lai es neraizējoties, gulta būšot. Tā arī notika. Sieva manā acu priekšā izdzisa, atnāca sanitāres, aiznesa. Mana gulta brīva. Prasīju, lai vismaz iedod citus palagus, ko pārmainīt. Kas tad šiem esat vainas? Aizcirta durvis. Saldu dusu... Kādu brīdi neziņā sēdēju uz grīdas. Atskanēja brīdinājums: uz grīdas nesēdēt, jāiet gulēt gultā vai man tas patīk vai nepatīk.

Pie Augstākās tiesas bieži redzēju vairākus draugus, gan no rīta, gan pēcpusdienā. Reiz kāds paziņa man meta ziedus. Žēl, ziedi nokrita uz pelēkā asfalta, mani nesasnieguši. Dažreiz dzirdēju saucienus: "Helēn, turies, mēs par tevi domājam." Bet astotajā martā kāds kareivis, kurš mani apsargāja, pa kluso man iedeva paša rakstītu sieviešu dienas apsveikuma kartīti. Savādi, bet tādi sīkumi, uzmanības, simpātiju parādīšana liek pasmaidīt jebkurā situācijā.

Daudzreiz, cietuma sienās raugoties, pārdomāju savu likteni, un katru reizi nācu pie slēdziena, ka nekā traģiska vēl nav salīdzinājumā ar to, ko citi tautieši piedzīvoja 1941. gadā. Kādā cita reizē atcerējos Marijas Stjuartes likteni un varēju sevi mierināt, jo zināju, ka man galva tomēr nebūs jāliek uz bluķa...

Bet kurš gan grib saņemt desmit gadus, zinot, kādos apstākļos padomju cietumniekam jādzīvo? Tādēļ pieliku visas pūles un pati sevi aizstāvēju, kā mācēdama, jo valsts aizstāvis, kuru man uzspieda, mani nevēlējās aizstāvēt.

Katru nakti pārdomāju, ko un kā labāk tiesā teikt.

Zināju, ka nav labi mirušos asinsradus traucēt, bet nepārvarama vēlēšanā iepriekš uzzināt, cik man piespriedis, pamudināja mani uz tādu grēka darbu: izsaukt vecmāmiņas garu. Vakarā, izdarījusi visu, kā vajag, nolikos gulēt un, no rīta pamodusies, zināju, ka man piespriedīs četrus gadus. Vecmāmiņa manu lūgumu uzklausīja un naktī man parādījās sapnī. Viņa no pīta skalu groza izņēma un man iedeva rokā četras šķēles melnas rudzu maizes...

Es ticēju viņai un savā ticībā nepievīlos: piesprieda tieši četrus gadus, pamatojoties uz pantu "par pretpadomju aģitāciju un propagandu". Spiegošanu neizdevās pierādīt, un to pantu izsvītroja.

Līdz ar sprieduma pasludināšanu mani pārņēma sajūta, ka viens dzīves posms nu ir beidzies. Jāgatavojas nākamajam.