Valdis Artavs - SALDSKĀBAIS SMAIDS

Sādi tādi prātojumi…………………………………. 6 ŠADI TĀDI PRĀTOJUMI Cik tas šņabis kaitīgs, Nelauzīsim pauri, Kamēr kā pa drenām Šķidrums iet mums cauri. * Un, lai velti nezūd Nauda grūti krātā, Izgulēsim grāvjus Tikai skaidrā prātā! Kad lauva smejas, Zaķi drosmi jūt, Jo kurš gan negrib Lauvam līdzīgs būt! * «Brauciet lēnām pār tiltu … » Brauciet, draugi, bez steigas. Sevišķi, ja tas jaunais tilts Taisīts ceturkšņa beigās! 4s Tur, kur visi svētuļi, It nekā nav svēta. Tur, kur visi varoņi, Varonība lēta.

Vienos priekos……………………………………….. 8

Skatos un brīnos…………………………………… 10 SKATOS UN BRĪNOS Kolhoza estrādes ansambli Televīzijā rāda. Vai no šiem solistiem kaut vai viens Tajā kolhozā strādā? Fabrikas hokeja komanda Laukumā sajūsmu raisa. Vai no šiem sportistiem kaut vai viens Zin, ko tai fabrikā taisa? Kantori divdesmit dāmiņas Kafijas priekiem ļaujas. Bet fermā pusslima večiņa Pie divdesmit govīm raujas.

Balāde par bļitkotāju Pumpiņpapu . . 10 BALĀDE PAR BĻITKOTAJU PUMPIŅPAPU Cauru dienu tupēdams uz ledus, Pumpiņpapus piesūcās kā maks. Šņabis viņam garšoja kā medus, Loms bij visai pieticīgs, pat švaks. Asarīši sīkie — «zirga zobi», Ķīši, ko zem mikroskopa likt… Gadās reizēm zvejā labi «robi», Taču šoreiz paps bij baigi pikts. BJitkotājs, kā zināms, dzer no priekiem, Bet vēl vairāk — kad bez copes skumst. Un, kā allaž gadās makšķerniekiem, Aizrāvies pat nemana, ka tumst. Sajūk pēkšņi visas debespuses, Sazin velns, uz kurieni lai brienl Pumpiņpapus, lādēdamies klusi, Klaiņoja kā spoks pa ledu viens. Pēkšņi redz viņš: vilciens kaut kur krastā Garš jo garš, viss gaišiem logiem mirdz. — Dieviņ, dod, lai viņš vēl brīdi pastāvi — Pumpiņpapus aizlūdza no sirds. Stampā viņš līdz vēderam pa sniegu, Vergas galā tukšā kaste klab … Aizelsies un izsvīdis līdz diegam, Beidzot klāt pie vilciena ir paps. Jau pēc brīža, mīkstā guļā kritis, Nejuzdams, ka gaiss nav visai tīrs, Gulēja, kā pasažieri citi, Laimīgais un nogurušais vīrs. Bet no rīta papus šausmās trūkās: Kviec pie auss, ar kājām lec uz krūts… Dieviņ tētiņ: pasažieri — cūkas, Garais vilciens — jaunā cūku kūts!

No kādām sievām vīri bēg …. 12 NO KĀDĀM SIEVĀM VIRI BĒG No kādām sievām vīri bēg? Nu protams, ka no labām. No sliktas sievas aizlaisties Nekad nav vīra dabā. Tā labā vīru apmīļo Un lutina bez mēra, Visniecīgākās iegribas Un kaprīzes ņem vērā Un neapjēdz, ka vīrietis Tā ierīkots no dabas: Ja viņam labi dzīvojas, Viņš dzīvot grib vēl labāk. Bet sliktā vīru badina, Līdz bikses krīt pusmastā, Pie smagiem darbiem radina Kā kamieli pie nastām… Un vai tāds nobadināts spoks Var ņemt pār pleciem kājas? Lai kur viņš klīst, lai ko viņš lok, Viņš līšus atlien mājās. Bet tas, kas klēpī lutināts Ar bučiņām un knupi, Skat — jaunu mammu atradis, Kam varenāki pupil

Nekur nav tik labi kā mājās! …. 13 NEKUR NAV TIK LABI KA MAJAS! Lai nu skrien uz svešām zemēm Kaisīt naudu, kas ir glups. Manas vēlmes apmierina «Kinoceļojumu klubs». Griežu pogu un pa logu, Ko par ekrānu mēdz saukt, Skatos, kur tad biedrs diktors Mani uzaicinās braukt? — Brauksim, — saka viņš, — uz Sveici, Tur, kur Monblāns sniegots snauž, Vai uz Āfriku, kur tveice, Pinkains lauva kaulu graužl Un pēc brīža es jau braucu. Šefs var, protams, mierīgs snaust, Es pie lauvām nepalikšu, Man ir pašam kauls, ko grauzt. Bet, ja uznāk «nostalģija» (Vārds, ko katrs tūrists maļ), Atliek tikai pagriezt pogu: Klaks, un esmu atpakaj!

Par kvalitāti…………………………………………. 14 PAR KVALITATI No laika gala centušies Ir visi gaišie prāti Ikvienai mantai uzlabot Tā saukto kvalitāti. Ja iesprauž smilgu dunduram, Tas kļūst par lidmašīnu. Ja grib, lai zirdziņš ātrāk skrien, Var ieziest terpentīnu. Var dāma sevi izdaiļot Ar krāsām un ar lakām. Ja runcim baldriānu dod, Lapčenoks nestāv blakām! Kā kurā katrā nozarē, Te daudz ir diletantu, Bet netrūkst arī meistaru, Kas taisa īstu mantu: Suj svārkiem lieku pogu klāt Un piešuj cenu traku; Ar uzlabotu gludekli Bliež pircējam pa maku; Bāž vecu reņģi konservos — Spiež kvalitātes zīmi; Sāk līmēt modes apavus Ar ekstra puņķu līmi; Pie desām ragus, nagus ma], Kas dārgāki par speķi, Un piekarina žigulim Vēl vienu spožu bleķi. Drīz tualetes papīru Gan iesmaržos, gan glancēs Un kvalitātes emblēmu Uz peļu slazdiem štancēs … Par kvalitāti gādājot, Viens otrs ticis vīrā Un meistarīgi strādāt prot! (Kad citiem ādu dīrā.)

Kur jūsu smaids?………………………………….. 16 KUR JŪSU SMAIDS? Cik dusmu Laika birojs raisa, Kad ir par matu kļūdījies! Bet vai tad viņš to laiku taisa? Viņš pareģo, bet taisa dies. Un nevar zināt, kas tur sanāks Pēc vārdiem: «Šodien vietām līs …» Vai mākonis līdz Rīgai panāks Vai Slokā sevi izlaistīs. Daudz labāk, biedri, būtu smaidīt Par pārpratumu niecīgo Un allaž labu laiku gaidīt, Kā Laika birojs gaida to! Cik sašutuma reizēm rodas, Kad dzīvoklis pusizkrāsots, Bet meistars pēkšņi projām dodas, Un, kad viņš atnāks, sazin jods! Lai remonts sabeidzis jums aknas, Bet ko te jūsu dusmas līdz? Kas zināja, ka draugi atnāks Un vienam pudele būs līdz? Daudz labāk, biedri, būtu smaidīt Par pārtraukumu niecīgo Un meistaru joprojām gaidīt, Kā viņa sieva gaida to! Cik kašķīgi mēs pēkšņi kļūstam, Kad ēdnīcā ir ēdiens liess. Par maz to kaloriju gūstam! Bet kādēļ svarā pieņemties? Varbūt par mums tas pavārs gādā, Kad nost tos lielos taukus smeļ. Varbūt, ka upes malā kādā Viņš arī vasarnīcu ceļ. Daudz labāk, biedri, būtu smaidīt, Prom aizdomas un šaubas dzīt Un nevis treknu viru gaidīt, Bet pateicību ierakstīt! Cik skaudīgi, cik saīguši Ir daži papuči nudien: Lūk, draugiem dvīņi atskrējuši, Bet manai sievai tikai viens! Tā, protams, tīrā laimes spēle, Kaut arī šis ir ražens gads. Mums atliek tikai laimes vēlēt, Bet laimi katrs izkaļ pats. Daudz labāk, biedri, būtu smaidīt, Gan sievas iepriecinās jūs, Un pacietīgi dvīņus gaidīt. Ja šoreiz nav, tad citreiz būs!

Starp mums, vīriešiem, runājot … 18 STARP MUMS, VĪRIEŠIEM, RUNĀJOT Nav tādas robežas vai strīpas, Aiz kuras visi sapņi zūd. Par mīlestību sapņo knīpa Un vīrs, kas gadu nastu jūt. Uz ^priekšu lepni krūti gāzis, Pie aitiņām skrien vecais auns, Un domā katrs bārdains āzis, Ka viņš joprojām skaists un jauns. Pat morālists, kas citus tiesā, No svešām sievām skūpstus zog, Un vīrs, kam svēti gars un miesa, Pa kluso ne jau pienu lok. Jo, kad būs asras izraudātas Un kad būs izpriecājies prieks Un mīlestība izmīlēta, Neviens mums glāzi nepasniegs. Ko čamdi plāno matu slotu, Ko satraukumā ūsas plūc? Rauj drosmei vienu piņģerotu Un meiteni uz deju lūdz! Jo viņa gaida vēl un tic. Bet tur, aiz tevis, stāv jau cits!

Kā tu mainl»s, valodiņal……………………….. 20 KA TU MAINIES, VALODIŅA! — Kur tu ņēmi, bāleliņi, Tādu staltu kumeliņu? — Pats to staltu audzināju, Sidrabā kaldināju! — Kur tu ņēmi, tautu meita, Tādu košu villainīti? — Pati audu, izrotāju Saules staru skaistumā! — Sasatika div' bāliņi, Garu ceļu nobraukuši: — Labvakar, dievs palīdz! Vieglu soli kurnējām! — Tagad puisis puisim sauc: — Vecīt, kur dod lētos vīnus? — Tagad meita meitai sauc: — Kur tu grābi apelsīnus? — Sasaskrienas bāleliņi, Kam tie dzelža kumeliņi. Ko tad šie viens otram sauc? — Skaties, ]urba, kur tu brauci