StaVl Zosimov Premudroslovsky - PIENĀ. Smieklīga patiesība

Es klejoju pa pilsētu un nezināju, ko darīt, es gribēju ēst un dzert, gulēt un rakstīt, bļaustīties un raudāt, fartēt un murgot.

– — Nu, iedod ellē pasi, darbu un mājokli!! – iespurdzos man prātā. Un pitons prasīja kaut ko citu. – Šobrīd tas ir karsts, gaļa un daudz kas cits…

– — Ej zagt!! – iekšējā balss izgriezās kā sirpis.

– — Nē Es neesmu krievu demokrāts, bet gan padomju cilvēks. Mans prāts izveidojās pēcpadomju telpā, kad vairākums ne tikai nezināja, kā zagt, bet arī vienkārši deva un dalīja pēdējo maizes gabalu, tāpat kā Jēzus, saprotot citu sāpes un to nesaprotot. Viņi atkal nozaga tos, kuri šobrīd ir oligarhs un demokrāts, kuri ziemā pat nespēj iegūt sniegu, atņemot tos no vienkāršajiem cilvēkiem. Deputāts ar kriminālu pagātni ir foršs un pat varonīgs, viņi saka, vecais režīms, kuru īstenoja. Bet, ja cilvēks ir nemiernieks, tad viņš ir bīstamāks un nežēlīgāks par parastajiem kabatzagļiem reizi simtā. Ne jau ārzemnieki izpostīja mūsu valsti, un ne mēs – vienkārši mirstīgie, bet šie likuma zagļi – tagad ir Valsts domes deputāti. Un viss mainīsies tikai tad, kad tiks noņemta pēdējā bijušā padomju amatpersona un pat ja viņš pat nav komunists, viņš ir šo laiku zaglis. Un tagad viņi tikai mēģina atkal un atkal dzīvot greznībā, atņemot sev dzīvību. Un viņu bērni, dzīvi nezinot, nekavējoties pie deputātiem. Šņāc sūdi, lai labāk domātu un balsotu par jauninājumiem. Un mēs, sabiedrotāji viņiem, esam tikai kukaiņi, pat ne liellopi. Kaut kāda veida prima donna aizņēma visu ēteri. Viņi viņu slavē un dzied viņai dziesmas. Viņa ir demokrātiskākā sieviete mūsu valstī, apprecējās ar savu nelikumīgo dēlu, un tas ir viss: dari tā, kā dara. Un tie, kas ir pret tās monarhiju, tas ir, tas ir labāk nekā dziesma un nav saistīti ar Mozu, nenozīmē tādu formātu kā, piemēram, Viktors Tsoi, kurš tika noņemts pēc tam, kad viņš atteicās sadarboties ar viņu. Tas notiek visos varas apļos. Mūsu demokrātija ir pretstats Rietumu demokrātijai, un tāpēc dzīves līmenis ir atšķirīgs: mums ir krāpšanās, un viņiem ir Kaifs. Amerikāņi demokrātu saista ar godīgumu, bet ar mums, krieviem, to saprot kā zādzību un bandītiku. Un atkal es saņēmu., Nu nekas, ne jau pirmajā. Ar džungļiem zvēriem ir vieglāk, viņiem nav likuma. Un šeit?! Galvenais ir saglabāt mieru. Jūs vārāties – tā ir utopija, nervi joprojām ir nepieciešami… Bet vai viss ir apnicis?! Medības vienkārši nav problēma. Ja tauta ir pret ķēniņu, tad šī vairs nav valsts, bet gan kazarmas, kur viņi ir spiesti pastāvēt, nevis dzīvot. Bet pirmās apzinātas dzīves pārstrukturēšanas stundas ir grūtas, un, kad es jau sapratu, kas vēl priekšā, tad dzīve nav interesanta un tu dzīvo, nedomājot par rītdienu. Dzīve bez mērķa. Tāpēc šodienas jaunatne pilnībā sagraus valsti… Divas nedēļas pacelšanas no nulles, un es atkal sociāli apēdu. Un kopš šī laika es nerīkošos…

Ņevska prospekts ir Sanktpēterburgas sirds. No Aleksandra Ņevska laukuma līdz Decembristu sacelšanās laukumam; no bākas līdz Ermitāžai. Cik daudz jūs redzat: žonglieri, un akrobāti, un kabatzagļi, un ubagi, un zīdēji, un scammers. Visi tur strādā. Un sejas ir noziedzīgi labi paēdušas. Protams, tūristi patiesībā ir vaļņi. Paskatieties, McDonald’s bezspeciālais cilvēks ar lāpstu uzbriest, tas ir, ar maku. Un es redzu, kā puisis nāk klajā ar viņu ar klaji sarkastisku skatienu.

– — Sveiks, brāl,.. lieliski! – viņš sveicināja zīdītāju.

– — Jā, veselīgi, paldies Dievam!

– — Nu, vai dzīve ir normāla? Dievam? Nedod Dievs par tevi sūdi. Īsāk sakot, – piegāja pie saspringta puiša līdz zīdītājam, dzen lāpstu, citādi es viņu nogalināšu kā suni. Saņemiet rēķinus, aizveriet lāpstu un ielieciet kabatā… Un tagad, dodieties. Neslīdiet; jūsu Dievs ir pavēlējis dalīties.

– — Kā jūs ziņosit Dievam?

– — Un es atzīstu pirms nāves, un es joprojām tevi izkrāpšu paradīzē. Hahaha

Un tad es nācu klajā un bez brīdinājuma iebāzu puisi puisī. Viņš aizrauj elpu un, cenšoties pretoties, ar vienu roku instinktīvi pieķeras man un ar otru satver aknas. Dzērieni, tas ir vājš aknas.

– — Ņemiet naudu, biedrs. – es saku un iesitu nazi no puiša uz sāniem.

– — paldies!!! – viņš pateicas man, un puisis mirstīgos krampjos zaudē samaņu un nomirst. Un viņš varēja kaut kur strādāt un dot labumu valstij un cilvēkiem, bet demokrātiskais haoss valstī viņu pārvērta miegā … – Lūk, ņemiet atlīdzību. – izbāž man rēķina sūcēju un ātri aizskrien, ielecot savā Lexus un atrāvienā. Tasi tējas un divas desas mīklā, paldies, ka ietaupījāt desmitiem tūkstošu cilvēku un zagļu acis. Bet santīmi ir jātaupa. Jā, šeit ir daudz cilvēku, un visi staigā. Un cena ir nikna un joprojām pieaug. Jo nabadzīgāki cilvēki valstī, jo dārgāka cena.

Kas te ir?! Es stāvu un vēroju, kā cits puisis nomierina garāmgājējus. Es redzu, kā cilvēki izkāpj un nevāra, alus iesūc un bezpajumtnieks pie tā. Viņš kaut ko lūdz un tūliņ pamāj pie viņa.

– — Mīļā!!! Palīdziet maizei, iedodiet sīkumu naudas?! – saka kāds noslēpumains ubags.

– — Ej ārā, biedrs Hjū!! – puisis iejautājās sarunā. – Ej zagt, stinker!! – viņš pārtrauca bum. – Vai esat noguris no bezpajumtniekiem?! – puisis pasmaidīja. Lohs pievērsa viņam uzmanību, pārbaudīja viņu un ieņēma sākuma stāvokli, ņemot puisi uz viņa pilsoņa līmeni. Viņš turpināja. – Tikko iegādājāties alu, un jūs to patiesībā nedzersit.

– — Jā. viņš vilka. – Es tikko nopirku alu, viens uznāk: “Dod man divus rubļus?”, Paņēma malku, otrs: “Palīdziet man iziet no metro, viņi mani vienkārši atlaiž no policistiem.” Vai mūsu varonīgā policija atņem personīgo naudu? Kaut kāds absurds, televīzijā viņi saka pretējo.

– — Jā, jā! – atbalstīts planējošs zīdējs. Un viņš turpināja:

– — Viņš paņēma vēl vienu malku: “Palīdziet man, brālis, notiesājiet trampu …", jūs jau lietojat septīto malku.. – viņš uzsvēra.

– — Divpadsmitā. – Es uzvarēju pār puisi, izmantojot neirolingvistiskās programmēšanas metodes un Kārnegi padomus.

– — Ko? – Nesaprotu Loču.

– — Un tu esi divpadsmitā…

– — Kāpēc?

– — Un tāpēc, ka mēs paši esam noguruši no šīs dzīves, ziemas, apjukuma valstī. Jau sāp dvēsele. Tāpēc viņi nolēma organizēt neatkarīgu bezpajumtnieku sabiedrisko organizāciju, īsi sakot: NOBL! Mēs jau īrējam biroju un daudz palīdzējām ar mājokli, darbu, ceļojumu uz mājām, jo mums dokumenti nav svarīgi. Tas ir pasu galdiņu un FMS darbs. Godīgums ir sirdī, nevis uz papīra. Kādu pasākumu jūs veiksit, Dievs jums to atmaksās…

Gofs atvēra lāpstu, un aiz muguras policisti puisi jau nodedzināja un gaida Magaričus. Parasti tas ir alus un shawarma. Bet man nav sautējums, es negribu nobaidīt no somas, es to bieži nesaskaru, bet izlēja nelielu šūnu rēķinu presi un vēlējās labklājību, un puisis pateicās viņam un ātri pazuda…

Fu, viņš pameta policiju, bet ne savu. Kad jūs satiekaties, tas ir jūsu pašu, un tāpēc jūs ejat un tērējat. Tāpēc es izrādījos mans un devos pie pāris.

– Ar taukiem vai kaut ko tādu, glīts draugs Zyoma, redzēja, kā tu viņu padarīji par Lazu… Un es paņēmu sev virsū policistus, redzēju viņus, viņi mani pievilināja?

– — kas tu tāds esi? – nobijies jautāja puisis.

– — Es esmu tāds pats kā jūs, šķipsnu… labi, dalīties vai nosmelt?

– — Mēs pasniegsim sasodīti par bazāru, kurš ir kurš, kurš … – viņš atbalstīja puisi un piedāvāja doties uz bistru. Iegājām iekšā un sēdējām pus dienu. Viņi brauca uz nūdistu pludmali Sestroretskā. Saule, buzz, dope un ņēma nūdistus uz ezeriem drāzt, jo pludmalē ir aizliegts? Bet tas ir īpašs stāsts.