RUTKU TĒVS - TRĪS VELLA KALPI

Ērmanis sargājās lielībnieku uzlūkot, lai savaldītu savas tieksmes parādīt labajam Svenam, ka viņš to viegli kā bērnu spēj nodzert pagaldē.

Līksmas turpinājās godības — trīs dienas un trīs naktis.

Jau otrās dienas rītā pamazām sāka dzīrotāju draudzīte mazināties. Atvadījās Rams, pils komandants, vecais Salderns. Ceturtās dienas rītā aizgāja arī spēlmaņi.

Jaunie pāri likās pie miera, lai, izgulējušies pēc sirds patikas, sāktu jaunu dzīvi — Ērmanis pie jaunās mājas celšanas un Pēteris ar Andri dotos uz dzimteni.

Poļu-zviedru karš vēl vilkās septiņus gadus ar pamiera laikmetiem pa vidu, un tikai 1629. gada 26. septembrī Altmarkas pilsētiņā, Prūšos, noslēdza mieru. Vidzeme un Rīga palika zviedriem.

Visu kara laiku poļi neatmeta domas par Rīgas atgūšanu un arvien uzskatīja Māras dzirnavas par svarīgu atbalsta punktu. Laiku pa laikam viņi mēģināja ieņemt dzirnavas, bet bistamā slava, kas no neuzveicamo laikiem saistījās ar šo mazo cietoksni, pie pirmajiem šāvieniem lika uzbrucējiem bēgt nepārspējamās bailēs.

Vēl kādi vārdi būtu minami par mūsu varoņiem.

Ērmanis ar Lēni uzcēla jaunu namu Daugavas krastā savas vecās būdas vietā. Enerģiskā, jaunā sieva pieradināja vīru pie kārtīgas dzīves, un tas bez pārmērībām jutās daudz laimīgāks nekā agrākā brīvā un nekārtīgajā vecpuiša dzīvē. Un tomēr diemžēl vecuma dienās varenajam izēdājam un izdzērājam atkal uznāca senā pārmērības liksta. Kāda vēlāka hronika stāsta, ka vecais Daugavas laivinieks Erma­nis Zeltiņš 1642. gadā, tad jau atraitnis, izdzēris prāvu mučeli degvīna un vairs necēlies. Bet var arī būt, ka viņš miris no vecuma . ..

Pēteris un Andris Zviedri ar savām jaukajām sieviņām aizgāja uz Kurzemi un atrada vietu hercoga Fridriķa pils sardzes pulkā. Laimīga, mierīga un bērniem svētita bija viņu dzīve. Pēteris mira lielā vecumā, pirms apmācījis savus dēludēlus zobenu cīņā un tos svētījis Kurzemes atbrīvošanas svētajam karam, kad zemes lielskungs hercogs Jēkabs bija aizvests gūstā un ienaidnieks postīja un laupīja dzimto zemi. Vectēva varoniba atdzima mazdēlos. Jauno brāļu Zviedru uzvaras daudzināja atbrivotā Kurzemē.

Beidzot — par maģistri Hermani Samsonu.

De la Gardijs bija maldījies toreiz pie laulībām, izteik­dams domas, ka muižnieku kārta būtu arī garīgi pacēlusi augstāk māņticīgo Svētā Pētera mācītāju. Varenais, veik­lais un spēcīgais sprediķotājs nepacēlās pāri sava laikmeta vispārējai apgaismībai. Vēlāk, atkal plosoties raganu un burvju vajāšanas mānijai, viņš iekarsās līdz un aizrāva savus klausītājus ar graujošiem raganu sprediķiem, par kuriem arī pats tā sajūsminājās, ka lika tos iespiest pat rakstos un izdeva atsevišķā grāmatā. Sis sava laika piemi­neklis vēl ir uzglabājies dažos eksemplāros mūsu vecāko grāmatu krātuvēs.

1. nodaļa. Saules aptumšošanās, tās cēloņi un sekas . .

2. nodaļa. Trīs vella kalpi …………………………………………………

3. nodaļa. Mārsta(u ielas kazarmēs ……………………………………

4. nodaļa. Torņinieka meita ………………………………………………

5. nodaļa. Rātskungu apspriede …………………………………………

6. nodaļa. Mācītāja meita meklē sakarus ar vellu . . .

7. nodaļa. Bēgšana …………………………………………………………..

8. nodaļa. Vella burvības ………………………………………………….

9. nodaļa. Kurzemes barona un laivinieka derības . .

10. nodaļa. Kā grēku plūdos ……………………………………………….

11. nodaļa. Gustava Ādolfa nometnē …………………………………..

12. nodaļa. Rīgas aizsargi ………………………………………………….

13. nodaļa. Par dzimto pilsētu …………………………………………….

14. nodaļa. Kauja uz Daugavas …………………………………………..

15. nodaļa. Vella kalpi sagroza Rīgas daiļavām galvas

16. nodaļa. Divi neapmierinātie ………………………………………….

17. nodaļa. Andris atrod Rūtu …………………………………………….

18. nodaļa. Satikšanās ierakumos ………………………………………

19. nodaļa. Karš un mīla …………………………………………………….

20. nodaļa. Sirdslietas ……………………………………………………….

21. nodaļa. Tomam Romam suns aiz ādas ……………………………

22. nodaļa. Izstumtie …………………………………………………………

23. nodaļa. Gūstitāji gūstekņa gūstā ……………………………………

24. nodaļa. Ģimenes izskaidrošanās …………………………………….

25. nodaļa. Rigas pēdējās varoņdienas …………………………………

26. nodaļa. Kapitulācija ……………………………………………………..

27. nodaļa. Karaļa draugi mazliet apgrūtina viņa majestāti

28. nodaļa. Nemierīgas sirdis ……………………………………………..

29. nodaļa. Neuzveicamie …………………………………………………..

30. nodaļa. Vella muižiņā …………………………………………………..

31. nodaļa. Atkalredzēšanās ………………………………………………

32. nodaļa. Nekas nav neiespējams ……………………………………..

33. nodaļa. Māras dzirnavās ………………………………………………

34. nodaļa. Vella dakteris maģistrs Daniels Rēbuss . .

35. nodala. Saki, ko gribi: Anna tic burvībām

36. noda(a. Matīss Bērenss ……………………………….

37. nodala. Andrim gadās par ko padomāt

38. nodaļa. Poļi siro …………………………………………

39. nodaļa. Ērmanis ārstē Lēni ………………………….

40. nodaļa. Tūkstots pret piecpadsmit . . .

41. nodaļa. Vella biszāles — pēdējā ceriba

42. nodaļa. Glābti! ……………………………………………

43. nodaļa. Mīlestības dzēriens ………………………….

44. nodaļa. Anna mēģina saglābt izdarīto postu

45. nodaļa. Lēne ārstē Ērmani …………………………..

46. nodaļa. Ragana ………………………………………….

47. nodaļa. Izskaidrošanās ……………………………….

48. nodaļa. KaraJa Sigismunda sūtnis . . .

49. nodaļa. Viss nokārtojas, kā nākas . . .

50. nodaļa. Kāzas …………………………………………….

RUTKU TĒVS

TRIS VELLA KALPI

Redaktore Ligita Bībere Mākslinieciskā redaktore Maija Dragune Tehniskā redaktore Irēna Soide Korektore Leonīda Kamene Nodota salikšanai 10. 04. 90. Parakstīta iespiešanai 17. 09. 90. 000022. Formāts 60X84/16. Tipogrāfijas papīra Nf 2. Skolas garnitūra. Ofsetspiodums. 21,39 uzsk. iespiedi.; 21,74 uzsk. krāsu nov.; 21,54 izdevn. 1. Metiens 90 000 eks. Pašūt. N? 718. Cena 5 rbļ. 00 kap. Izdevniecība «Liesma», 226256 Rigā, Aspazijas bulv. 24. Izdevn. Nk 284/33439/ Klm —545. Izdevums sagatavots dialoga sistēmā DIS, piedaloties nozares kolektīvās lietošanas informatīvajam skaitļoša­nas centram. Programmētājs N. Tiltiņš. Iespiesta LKP CK izdevniecības tipogrāfijā, 226081 _Riga, Balasta dambi 3.