Laikazīmes

daudziem augiem pārmainās šūnu turgors (spriegums).

Malvas, vijolītes, ipomejas izskatās apvītu­šas.

Egles un paegļi nolaiž zarus.

Ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, sāk intensīvāk smaržot.

Ja apses stipri dreb — gaidāms negaiss

Ja āboliņš neatver ziedus — būs pērkons un lietus

Ja bērzi pat mazā vējā šalc — būs aukstums

Ja bērziem kailie zari kļūst sarkani — būs vējputenis

Ja dadža bumbiņas sabož adatas — būs lietus

Ja dienas vidū eglēm zari izskatās tumši — vakarā būs skaidrs laiks

Ja egles piesnieg — gaidāms putenis un atkusnis

Ja istabas puķei spriganei uz lapām un monsterai uz gaisa saknēm parādās ūdens pilieniņi — gaidāms lietus

Ja kallu lapu galos parādās ūdens piles — būs lietus Ja istabas puķēm uz lapām parādās rasa — gaidāms negaiss

Ja istabas puķes nokar lapas — būs lietus

Ja pļavās sazied daudz purveglīšu jeb jāņeglīšu — gaidāmi lieti, pali

Ja kliņģerītes vainadziņus atver agri no rīta — būs skaidrs laiks; ja vēlāk — būs lietus, negaiss

Ja klusā laikā krūmi šalc — būs vējš

Ja ķiršiem nav nokritušas visas lapas — neviens sniegs nenoturēsies, atkusnis to nodzīs

Ja Eiropas lapeglei skujas nodzeltējušas — gai­dāms sals

Ja vējš koku lapas griež uz otru pusi — būs lietus

Ja stādiem lapas apvītušas — būs lietus

Ja runkuļiem, bietēm lapas apvīst — drīz būs pērkona lietus vai nākamajā dienā parasts lietUs

Ja mežā koki sāk šņākt — gaidāms lietus

Ja klusā laikā mežs šalc — būs vējš

Ja ziemu sils šņāc — būs atkusnis

Ja vasaru sils šņāc — būs lietus

Ja skujkoku mežs šņāc — būs mīksts laiks

Ja mežs pēc lietus kūp — vēl būs lietus

Ja uz sniega birst skujas — būs atkusnis

Ja pieneņu ziedi dienā aizveras — būs lietus

Ja ozola piepe saraujas — būs sauss laiks; ja piepe uzpūšas — būs lietus;

ja tā pārklājas ar dzeltenām pilītēm — būs stiprs, smags lietus

Ja saulainā dienā uz zāles parādās putas — būs pēr­kons

Ja nolaižas struteņu ziedu vainadziņi — būs slikts laiks

Ja sūna uz kokiem top mitra — drīz līs

Ja saulainā dienā aizveras tīteņa ziedi — būs lietus

Ja lauku tīteņa ziedi atveras, kad laiks apmācies vai pat līst, — vispār nelīs vai ilgi vairs nelīs

Ja dienā aizveras baltās ūdensrozes — būs lietus

Ja virza no rīta neatver vai visu dienu tur aizvērtus savus ziedus — būs lietus

Ja virza, tītenis, pļavas ķērsa, āboliņš liecas pie zemes, it kā vīst — būs slikts laiks, lietus

Ja spuļģīšu ziedi visu dienu neatveras — būs lietus

Ja zaķskābenes neatver ziedus — būs lietus

Ja nakti zaķkāpostu ziedi neaizveras — būs lietus

Ja egļu zari un skujas liecas uz leju — līs} ja uz augšu — būs saulains laiks

Ja lapu koku zari liecas uz augšu — būs skaists laiks; ja lejup — būs lietus

Ja paeglim istabā zari liecas uz leju — būs lietusj ja uz augšu — būs saule

Ja ziedi sāk spēcīgi smaržot — būs lietus

Ja uz zirgkastaņas lapām parādās «asaras» — būs slikts laiks.

TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠIE DZĪVIE SINOPTIĶI

Dabaspētnieks un rakstnieks M. Zverevs grāmatā «Kā dzīvnieki paredz laiku» atstāsta šādu gadījumu. Kādā pa­vasarī viņš kopā ar Novosibirskas zooloģiskā dārza jauno naturālistu pulciņa dalībniekiem uzskaitījis stepju lijas ligzdas. Virs laukiem peļu medībās lidinājušies gan tumšie tēviņi, gan gaišās mātītes, taču stepē ligzdas nekur nav izdevies atrast. Beidzot viņi tās uzgājuši… purvā, kur parasti ligzdo nevis stepju, bet purvu lija. Kaut kas ne­redzēts! Taču pētnieki nosprieduši, ka brīnumu dabā nav un droši vien neparasti apstākļi likuši putniem mainīt iera­žas. Atminējums nācis pēc pāris mēnešiem. Togad vasara

bijusi neparasti karsta, bez lietus un zāle stepē izkaltusi. Ja putni būtu taisījuši ligzdas parastajās vietās, tās būtu redzamas jau pa gabalu, bet purva malas garajā, zaļajā zālē liju ligzdas ienaidniekam nebija redzamas. Novēroju­mus nolēmuši turpināt. Nākamā vasara bijusi lietaina, un tagad šie putni ligzdas ierīkojuši atklātā stepē, kur tās droši slēpa kuplā zāle. Purvā starp ciņiem bijis ūdens. No­vērojumi turpinājušies daudzus gadus, un lijas vienmēr nekļūdīgi noteikušas laika apstākļus nākamajā vasarā.

Taigas iedzīvotāji ievērojuši, ka sniega kušanas strau­jumu pavasarī var paredzēt pēc tā, kur lāči iepriekšējā ru­denī noliekas uz ziemas guļu. Ja tie midzeņus taisa aug­stākās vietās, tas liecina, ka pavasarī sniegs kusīs strauji un zemākās vietas pārplūdīs.

Ornitologi novērojuši, ka ķauķis pēc atgriešanās pava­sarī nesteidzas taisīt ligzdu. Putns sāk to ierīkot, kad koki jau saplaukuši un niedres paaugušās. Parasti ķauķis to iekārto ne augstāk kā metru virs ūdens līmeņa, bet, ja gai­dāma lietaina vasara, viņa ligzda ir augstāk tieši par tik, cik ūdens pacēlies virs parastā līmeņa.

Domājams, ka dažādiem dzīvniekiem ir atšķirīgas kon­krētās fizioloģiskās sistēmas, kas nodrošina šādus ilgter­miņa paredzējumus. Šādas dzīvnieku un augu spējas iz­veidojušās daudzu miljonu gadu ilgajā evolūcijas procesā. Novērojumi par spārnaino un četrkājaino «sinoptiķu» tā­lajām «prognozēm», par augu reakciju uz to, kas dabā notiks pēc vairākiem mēnešiem, palīdzējuši tautai izveidot ilgtermiņa laikazīmes. Mēs tās sagrupējam pēc prognozē­jamām sezonām.

Ja sīkie putni zie­mas sākumā slēpjas biezos krūmos, visur pulcējas vai tuvojas mājām — būs stingra ziema

Ja februārī meža putni trekni — vēl būs ilga ziema

Ja februārī mājputni trekni — vēl būs daudz sniega un tas turēsies ilgi

Ja kurmis ziemā rok — būs īsa ziema Ja zaķi jau ziemas sākumā mežā iemin takas — būs dziļa ziema.

Ja kaķis gari ņaud — pēc mēneša būs plūdi

Ja kaķis no mājām sāk iet medībās — drīz būs pava­saris

Kādā augstumā upes malā zaķi apgrauž kārklus — tikpat augstu pavasari kāps ūdens

Ja sāk dziedāt lielā zīle jeb «zāģis» — ziema cauri

Ja skuju-kokiem, īpaši eglēm, jaunā mēnesī birst skujas — nākamajā jaunā mēnesī būs plūdi; ja tās birst Vecā mēnesī — plūdi būs nākamā vecā mē­nesī.