Laikazīmes

ja gara — būs gara ziema;

ja liesai priekšgals biezāks — ziema būs dziļākā no ru­dens puses;

ja otrādi — ziema būs dziļāka uz pavasara pusi

Ja lopi rudenī zāli ēd no vietas — būs gara ziema; ja pa puduram — būs īsa ziema

Ja kurmji un peles migās savelk daudz salmu un vārpu — būs auksta ziema

Ja kurmji un peles rudenī vāc lielus barības krājumus — būs dziļa un sniegota ziema

Ja pelēm midzenis gubas galā — būs dziļa ziema

Ja pelēm midzenis zem gubas — būs sekla ziema

Ja alu ieejas pelēm pret silto pusi — būs auksta ziema

Ja rudenī ēkās uzrodas daudz peļu un žurku — būs barga ziema

Ja vāveres migā daudz riekstu un čiekuru — būs dziļa ziema

Ja zaķis agri uzvelk baltu kažoku — agri iestāsies ziema

Ja zaķi rudenī skraida gar māju — būs gara ziema

Ja rudenī trekni zaķi — būs auksta, skarba ziema

Ja lapsām, vāverēm, seskiem u. c. dzīvniekiem ātri nāk akots — būs agra un auksta ziema

Ja rudenī ābeļu lapas pašas nobirst vai vējš izpūš tās izklaidus — būs pamatīga ziema; ja turpat zem zaru kroņa — nebūs īstas ziemas

Ja maz apīņu — būs lēna, silta ziema; ja daudz — būs stipra ziema

Ja apses lapas rudenī krīt un guļas zemē ar virspusi uz augšu — būs auksta ziema; ja ar apakšpusi uz augšu — būs silta ziema

Ja rudenī sāk ziedēt zemenes, avenes vai auglukoki — būs silta ziema

Ja kokiem lapas nobirst agri un vienlaikus — būs dziļa un agra ziema

Ja vēls lapkritis — būs skarba un ilga ziema

Ja kokiem lapas nenobirst — būs plika un auksta ziema

Ja kokiem lapas ilgi stāv — būs gara, dziļa ziema; ja ātri nobirst — īsa

Ja lapkritis noris strauji — strauji arī pienāks ziema

Ja koki strauji nomet lapas — būs skarba ziema

Ja miežos daudz melno vārpu — ziemā būs daudz sniega

Ja osim ilgi rudenī lapas turas pie koka — būs dziļa, gara ziema

Ja ozoliem daudz zīļu — pirms Ziemsvētkiem būs daudz sniega un pēc tiem — lielas salnas

Ja ozolam daudz zīļu — būs barga ziema

Ja visas pļavas izdodas nopļaut vēl labā laikā — būs gara ziema

Ja koks vai akmens apaug ar biezu sūnu ziemeļu pusē — būs dziļa ziema.

Ja dzērves aizejot daudz klaigā — tās pavasarī atnāks vēlu

Ja dzērves un zosis lido augstu — pavasarī būs lieli plūdi

Ja gulbji iet prom no rīta — būs agrs pavasaris

Ja kurmji rok vēlā rudenī — būs auksta ziema un vēls pavasaris

Ja bērzs sāk rudenī dzeltēt no augšas — būs agrs pavasaris; ja no apakšas — vēls pavasaris

Ja sniegs pārsteidz lapas kokos — būs vēls pavasaris Ja rudenī ilgi stāv lapas kokos — pavasarī ilgi nebūs zāles

Ja kokiem lapas birst no galotnes — pavasarī sniegs kusīs no virspuses, ar sauli; ja no pazarēm — kusīs no apakšas, ar ūdeni.

Ja rudenī purva bērzi jau dzelteni un meža bērzi vēl zaļi — nākamā vasara būs sausa

Ja vējš rudenī pūš lapas no meža laukā — nākamā vasara būs slapja; ja tās paliek mežā — būs sausa

Ja dzērvenes lien sūnās — būs slapja nākamā va­sara; ja paliek virs sūnām — būs sausa

Ja dzērvju kāsim garāka dienvidu puse — nākamā vasara būs garāka par ziemu

TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠAS METEOROLOĢISKĀS NORISES

Laikazīmes vairumā gadījumu veidotas pēc tā saucamo nosacīto prognožu principa: ja ir tas — tad būs tā. Zināmu analoģiju var saskatīt starp dažām laikazīmēm un moderno fenoloģiskās indikācijas metodi, kad pēc vienas fenoloģiskās parādības prognozē kādas citas parādības raksturu un iestāšanās laiku. Sim nolūkam kalpo augu un dzīvnieku fenoekoloģiskās grupas. Tādās grupās apvieno sugas, kurām vienādos vides apstākļos attiecīgā fāze (salapošana, ziedēšana, augļu ienākšanās) iestājas vienlaikus vai arī ar samērā vienādu atstarpi. Lai paredzētu kādai sugai attiecīgās fenofāzes iestāšanās datumu, no tās pa­šas fenoekoloģiskās grupas izvēlas tādu sugu, kurai šī (vai arī cita) fenoloģiskā fāze iestājas agrāk. Abu sugu fāžu sakarību laikā izsaka matemātiskās formulas veidā. Pēc šādas formulas aprēķina prognozējamās fāzes iestāšanās datumu. Sādu fenoloģiskās indikācijas metodi izmanto arī nedzīvās dabas parādību prognozēšanai.

Jebkurai objektīvai prognozei nepieciešamas zināšanas pār būtiskajām cēloņsakarībām, vismaz par sakarību starp prognozējošo un prognozējamo parādību. Sī sakarība tad arī izmantota laikazīmēs, taču parasti pēc kibernētikas «melnās kastes» principa: ieeja — izeja, neatsedzot to pro­cesu būtību, kas saista «ieeju» (prognozējošā situācija) ar «izeju» (prognozējamā parādība). Sāda tipa laikazīmju ir ļoti daudz. Pārskatāmības labad sagrupēsim tās tāpat k§ iepriekšējā nodajā.

Kāds vējš iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā (22. decembrī, 21. martā, 22. jū­nijā, 23. septembrī) — tāds pamatā pūtīs visu ceturksni, bet jo īpaši šī ceturkšņa pirmajā mēnesī;

kāds iegriezīsies otrajā dienā — tāds lielākoties pūtīs visu ceturkšņa otro mēnesi;

kāds iegriezīsies trešajā dienā — tāds galvenokārt pūtīs visu ceturkšņa trešo mēnesi.

Jo ziemeļrietumu vējš nes vētrainu, dzestru laiku;

ziemeļu vējš nes aukstu, saulainu laiku;

austrumu vējš nes aukstu, sausu laiku;

dienvidaustrumu un dievidu vējš nes siltu, sausu laiku;

dienvidrietumu vējš nes siltu, slapju laiku;

rietumu vējš nes pavisam slapju laiku.

Ja ziema ir auksta — būs silts pavasaris

Ja lietaina ziema — būs slikts pavasaris

Ja ievēro ziemā atkalas dienas —.atbilstoši vasarā būs salnas dienas

Ja garas lāstekas — būs garš pavasaris Ja ievēro sarmu daudzumu ziemā — tikpat salnu ir pa­vasari, līdz īstajai vasarai.

Ja ziema ir auksta — va­sara būs karsta

Ja ziema ir barga — būs karsta vasara un laba rudzu raža

Ja ziema ir Joti stingra — būs īsa vasara

Ja ziema sausa un auksta — vasara būs sausa un karsta;

ja ziema mitra un sniegaina — vasara būs slapja

Ja ziema ir silta — vasara būs auksta