Laikazīmes

Ja zirgs žāvājas — mainīsies laiks Ja zirgs vārtās — būs lietus

Ja zirgs guļ — būs lietus Ja zirgs ziemā guļas sniegā — būs silts laiks; ja stāvus snauž un neguļas — būs sals

Ja zirgam nagi svīst — būs silts laiks

Ja kaķis tup uz zemes un laiza asti — būs lietus

Ja kaķis ļoti kasa galvu un kaklu — būs lietus

Ja kaķis žāvājas — būs pērkons

Ja kaķis pret sienu vai grīdu skrāpējas — būs vējš, lietus;

ja saritinājies guļ — būs sals

Ja kaķis pret kādu priekšmetu trin nagus — būs putenis

Ja kaķis zāli ēd — būs lietus

Ja kaķis, visiem redzot, ūdeni lok — būs slikts laiks

Ja kaķis laiza logu — būs atkusnis

Ja vakarā kaķis ņaud — būs vējš

Ja kaķis guļot ņaud — gaidāms stiprs sals

Ja kaķis glaužas gar krāsni — gaidāms sals

Ja kaķis lien sildīties vai guļ siltā vietā — būs auk­stums

Ja kaķis siltā laikā lien uz krāsni — būs stiprs sals

Ja kaķis pat sala laika guļ uz grīdas — nāk silts laiks

Ja kaķis guļ uz galda — būs slikts laiks

Ja suns ēd zāli — līs

Ja suns ēd sniegu — putinās

Ja suns vārtās uz muguras — būs lieli vēji

Ja suns zālē vārtās — līs

Ja suns sniegā vārtās — būs sniegs

Ja suns guļ gareniski uz celiņa — gaidāms garš lietus

Ja suns guļ pagultē — būs auksts laiks

Ja suns dienā liekas gulēt — būs slikts laiks

Ja suņi ir klusi un bēdīgi — būs lietus

Ja suns reti ēd un daudz gulšņā — būs lietus

Ja vasarā suns elš un neēd — būs pērkons

Ja suns no peļķēm lok — būs lietus

Ja suns skrien ar nokārtu asti — būs lietus

Ja suns skrien ar izkārtu mēli — būs skaists laiks

Ja sunim burkšķ vēders — būs slikts laiks, putenis

Ja suns brauc uz astes — līs

Ja suns smird — būs lietus

Ja suņi ar visām kājām zemi kašņā — būs lietus

Ja suns osta gaisu — būs slikts laiks

Ja suņi ne no šā, ne no tā rej — būs labs laiks

Ja suns mēnesi rej — būs slikts laiks

Ja vakarā suns skaņi rej — rīt būs jauks laiks

Daudzām no šīm laikazīmēm ir vienkāršs zinātnisks iz­skaidrojums. Nemierīgi dzīvnieki jutīgi reaģē uz gaisa spiediena maiņām vai arī elektromagnētiskajām parādībām atmosfērā. Citas laikazīmes izskaidrot grūtāk, jo ne visi dzīvnieku maņu orgāni un reakcijas ir pietiekami izpētīti. Dažām pazīmēm ir netiešs raksturs, piemēram, novēroju­miem, ka bezdelīgu zemā lidošana norāda uz drīzu lietu. Taču šajā gadījumā uz tuvojošos lietu reaģē nevis bez­delīgas, bet gan kukaiņi, kurus tās medī. Pirms lietus pū­kas, kas klāj kukaiņu ķermeni, uzsūc gaisa mitrumu — un kukaiņi kļūst smagāki. Tie nespēj vairs pacelties tik aug­stu kā sausā gaisā. Arī mitrums, lietum tuvojoties, vis­pirms palielinās augstākajos gaisa slāņos. Tāpēc kukaiņi meklē glābiņu no augošā mitruma tuvāk zemei, kur gaiss vēl pagaidām sausāks.

Laikazīmēs izmantotas arī pazīmes par cilvēka jutoņu. Vairums cilvēku, kuri ir pilnīgi veseli, laika apstākļu mai­ņas izjūt maz, taču neveseli un veci ļaudis pret tām kļūst jutīgi. Gaisa mitrumam paaugstinoties līdz 80—95% un spiedienam krītoties, krasi pieaug hipertonijas krīžu skaits. Sevišķi jutīgi pret laika apstākļu maiņām ir cilvēki, kas slimo ar reimatismu. Modernajā medicīnā parādījušies jauni termini — meteojutība, meteopatoloģiskie faktori u. tml. Nīderlandes senajā universitātes pilsētā Leidenē 1956. gadā tika nodibināta Starptautiskā biometeoroloģi- jas biedrība, kuras darbības galvenais virziens ir pētīt laika apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādāt veselības aizsardzības pasākumus pret nelabvēlīgu meteo­roloģisku faktoru ietekmi. Šādus pētījumus veic daudzās valstīs. Padomju Savienības Veselības aizsardzības minis­trijas Kurortoloģijas un fizioterapijas centrālais zinātnis­kās pētniecības institūts izstrādājis medicīnisko meteopro- gnožu metodiku.

Arī cilvēka fizioloģija bagātinās ar jaunām atziņām par mūsu maņu orgāniem un to funkcfjām. Ievērojami papla­šinās zinātnes priekšstati par sajūtām. Līdzās tādām sen zināmām sajūtām kā redze, tauste, dzirde, garša, oža at­klātas arī jaunas — piemēram, telpas izjūta. Nesen at­klāts, ka cilvēki spēj uztvert elektromagnētisko izstaro- jumu skaņu un attēlu veidā. Izrādījies, ka daļai cilvēku ādas elektropotenciāls mainās atkarībā no Saules aktivi­tātes, pat nedaudz to apsteidzot. Daudziem ir labi izteikta virziena izjūta.

Protams, cilvēka apziņa ne vienmēr kontrolē tiešās sa­jūtas, ko izraisa pārmaiņas atmosfērā. Tāpēc laikazīmēs izteikts jau šo sajūtu galarezultāts (kaulu sāpēšana, vē­dera niezēšana u. tml.).

Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs mitrs laiks

Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs vispār slikts laiks

Ja pēdas niez — būs atkusnis vai lietus

Ja ausis niez — būs vējains laiks

Ja aiz auss niez — būs sauss laiks, ziemā kļūs siltāks un kusīs

Ja uznāk no gurums — būs lietus

Ja cilvēks jūt smagus kaulus — būs pērkona lietus

Ja dienā nāk miegs — būs lietus

Ja vēders rūc — būs slikts laiks, lietus

Ja vēders niez — būs liels vējš

«RAUDOŠIE» PAREĢOŅI

Kā liecina novērojumi, ja istabas augam monsterai uz gaisa saknēm parādās «asaras» — būs lietus (vai atkus­nis ziemā). Pirms lietus «raud» apses, alkšņi, ievas, vītoli, dažādi lakstaugi. Dažkārt vītols «raud» tik gauži, ka zeme zem tā kjūst mitra. Un pēc pāris stundām lietus ir klāt. Dienu vai divas pirms lietus lipīgām «asarām raud» zirg- kastaņas. Kļavai «asaras» izdalās pie lapas kātiņa pamat­nes jau trīs vai pat četras dienas pirms lietus.

Kāpēc pirms lietus augi «raud»? Izskaidrojums pavisam vienkāršs. Augi savām vajadzībām izmanto tikai daļu no ūdens, ko saknes uzsūc. Pārējais iztvaiko galvenokārt caur lapām. Jo mitrāks gaiss, jo vājāka iztvaikošana. Augā rodas ūdens pārpalikums, no kura jāatbrīvojas kaut vai «raudot». Zinātniskajā valodā šādu parādību sauc par gutāciju (latīņu valodā gutta — piliens). Gutācija intensī­vāk noris rīta stundās bezvēja laikā.

Citi augi paredz laika maiņu, piemēram, lietu, priekš­laikus aizverot ziedu dienā (baltās ūdensrozes, pienenes, tīteņi) vai vispār no rīta ziedus neatverot (virza, zaķskābenes). Tā ir auga reakcija uz gaisa mitruma palielināša­nos un spiediena pazemināšanos. Šādas reakcijas biolo­ģiskā lietderība ir acīm redzama: jāpasargā putekšņi no izskalošanas, kā arī jātaupa drīksnas sekrēcija.