William Shakespeare - Soneti

XLIV. Ja sevi varētu par domu vērst. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 292

XLV. Lai kur es eju, zinu, tavi būs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 293

XLVI. Ar manu sirdi cīnās acu skats. Atdz. Skaidrīte Kaldupe294

XLVII. Kļūst daudzreiz acu skats un sirds kā viens. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 295

XIVIII. Cik rūpīgs vienmēr ceļā devos es. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 296

XL1X. Pret laiku to, ja tāds reiz nāktu mums. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 297

L. Ar smagu sirdi nākas ceļu sākt. Atdz. Andrejs Balodis 298

LI. Tik mīla sapratīs, ja gaitā gausā. Atdz. Valija Brutāne 299

LII. Es tā kā bagātnieks, kas aiziet var. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 300

LIII. No kādas vielas esi izveidots. Atdz. Valija Brutāne 301

LIV. Cik daiļums daudzkārt mums vēl daiļāks šķiet. Atdz. Valija Brutāne302

LV. Ne marmors balts, ne pieminekļu zelts. Atdz. Andrejs Balodis 303

LVI. Ar jaunu spēku, mīlestība, nāc. Atdz. Ojārs Sarma 304

LVII. Tavs kalps es esmu, ko vēl vairāk gūt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 305

LVIII. Lai novērš dievs, kas kalpot pavēlēja. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 306

LIX. Ja jauna nav nekā un viss jau bijis. Atdz. Andrejs Balodis307

LX. Kā viļņi irdami pret krasta oļiem. Atdz. Andrejs Balodis308

LXI. Vai vēlies tu, lai naktis skumji garās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 309

LXII. Es patmīlību savās acīs dedzu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe310

LXIII. Kā pašlaik man reiz manam draugam klāsies. Atdz. Andrejs Balodis 311

LXIV. Kad redzu laika skarbai varai ļautu. Atdz. Laima Akuratere 312

LXV. Pat plašā jūra, zeme, akmens, varš. Atdz. Andrejs Balodis 313

LXVI. Es saucu noguris: «Lai nāve nāk!» Atdz. Paulis Kalva 314

LXVII. Kādēļ lai skaistums dzīvo ievainots. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 315

LXVIII. No tālām dienām atblāzma šis vaigs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 316

LXIX. Tavs skaistums ārējais, kas saista mūs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 317

LXX. Bez vainas tu, kaut arī paļas krīt. Atdz. Valija Brutāne 318

LXXI. Vairs nesēro, kad miris būšu es. Atdz. Bruno Saulītis 319

LXXII. Lai nebūtu tev citiem jāatklāj. Atdz. Ojārs Sarma 320

LXXIII. Tev būs reiz manī redzams gadalaiks. Atdz. Mirdza Ķempe321

LXXIV. Bet nezūdies, ja šajā cietumā. Atdz. Mirdza Ķempe 322

LXXV. Tu tā, kas visus manus sapņus baro. Atdz. Andrejs Balodis 323

LXXVI. Kādēļ gan vārsmās trūkst man lepnas spozmes. Atdz. Andrejs Balodis 324

LXXVII. Redz spogulī, ka skaistums vīst kā zieds. Atdz. Ojārs Sarma 325

LXXVIII. Tavs vārds tik bieži manā dzejā zib. Atdz. Ojārs Sarma 326

LXXIX. Reiz spēku devi radīt dzeju man. Atdz. Ojārs Sarma 327

LXXX. Trūkst spalvai spēka, zinot, ka ir cits. Atdz. Ojārs Sarma 328

LXXXI. Vai mana sirds tev kapa vārsmas saliks. Atdz. Skaidrīte Kaldupe329

LXXXII. Ar manu mūzu nav tev kopīgs ceļš. Atdz. Ojārs Sarma 330

LXXXIII. Es domāju, ka krāsas neīstas. Atdz. Ojārs Sarma 331

LXXXIV. Vai patiesākus vārdus pateiks kāds. Atdz. Ojārs Sarma. 332

LXXXV. Būt nerunīga mana mūza prot. Atdz. Ojārs Sarma 333

LXXXVI. Viss viņa dzejas buru audums tvirts. Atdz. Ojārs Sarma 334

LXXXVII. Ardievu! Palikt nespēju pie tevis. Atdz. Bruno Saulītis 335

LXXXVIII. Ja kādreiz mani pulgot sāksi tu. Atdz. Ojārs Sarma 336

LXXXIX. Ja tava sirds pret mani atsalt grib. Atdz. Ojārs Sarma 337

XC. Ja gribi ienīst mani, tagad nīd. Atdz. Ojārs Sarma. 338

XCJ. Dažs lepojas ar dzimumu, ar vārdu. Atdz. Andrejs Balodis339

XCII. Tu nevari no manis projām iet. Atdz. Ojārs Sarma 340

XCIII. Es nedomāšu, ka tu mani vil. Atdz. Ojārs Sarma 341

XCIV. Tie, kuros ļaunums mīt, bet važās kalts. Atdz. Ojārs Sanma 342

XCV. Cik veikli nomaskēts gan ir tavs kauns! Atdz. Ojārs Sarma 343

XCVI. Dažs tavu vieglprātību bargi soda. Atdz. Andrejs Balodis 344

XCVII. Kā ziema man šī šķiršanās no tevis. Atdz. Andrejs Balodis 345

XCVIII. No tevis pavasarī šķīros es. Atdz. Andrejs Balodis 346

XCIX. Pret agro vijolīti bargs es esmu. Atdz. Andrejs Balodis 347

C. Kur, mūza, tu, vai aizmirsusi esi. Atdz. Andrejs Balodis 348

CI. Ai kūtrā mūza, kā to attaisnot. Atdz. Valija Brutāne . 349

CII. Tev nesaku, cik mīlestība svēta. Atdz. Valija Brutāne 350

CIII. Cik manai mūzai nabadzīga balss. Atdz Mirdza Ķempe 351

CIV. Sev vienmēr tevi paturēšu staltu. Atdz. Valija Brutāne 352

CV. Par elkdievību mīlu nesauciet. Atdz. Mirdza Ķempe 353

CVI. Kad senos dzejoļus laiks palasīt. Atdz. Ojārs Sarma 354

CVII. Cik liesmot lemts būs uzticamām jūtām. Atdz. Valija Brutāne 355

CVIII. Vai tintei vajaga vēl lieki līt. Atdz. Valija Brutāne 356

CIX. Ak, nesaki, ka pievilt spētu tevi. Atdz. Valija Brutāne 357

CX. Ak jā, es šurpu turpu esmu klīdis. Atdz. Andrejs Balodis 358

CXI. Lūk, manis dēļ tev acis dusmās spīd. Atdz. Valija Brutāne 359

CXII. Man līdzi jūtot, mīlot tu liec zust. Atdz. Ojārs Sarma 360

CXIII. Kopš esmu projām, skatiens sevī vērsts. Atdz. Valija Brutāne 36-1

CXIV. Vai, tavas mīlas vainagots, mans gars. Atdz. Ojārs Sarma362

CXV. Viss meli, kas līdz šim tev rakstot pausts. Atdz. Valija Brutāne363

CXVI. Nē, negribu es viņu vienošanos. Atdz. Laima Akuratere 364

CXVII. Lai apsūdzībā aizmirsts nav nekas. Atdz. Vizma Belševica 365

CXVIII. Kā piparus, lai gribas vairāk ēst. Atdz. Vizma Belševica 366

CXIX. Cik sirēnasaru es esmu dzēris. Atdz. Laima Akuratere 367

CXX. Ja tu pret mani esi bijis Jauns. Atdz. Valija Brutāne 368

CXXI. Patiešām, labāk grēcīgs gribu būt. Atdz. Valija Brutāne 369

CXXII. Tavs gara daiļums manā sirdi mīt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 370

CXXIII. Laiks, nelielies, ka pārvērt anani tu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 371

CXXIV. Ja mīlestība būtu greznums man. Atdz. Valija Brutāne 372

CXXV. Ja būtu gods man baldahīnu nest. Atdz. Valija Brutāne 373

CXXVI. Tu, Amor, apvaldi ar roku drošo. Atdz. Valija Brutāne 374

CXXVII. Par daiļu tumšo nemēdz uzskatīt. Atdz. Bruno Saulītis 375

CXXVIII. Tu, mana mūzika, sāc dziesmu vīt. Atdz. Bruno Saulītis376

CXXIX. Vienmēr pret iekāri gars cīņā iet. Atdz. Bruno Saulītis377

CXXX. Ir manas mīļās acīs saules maz. Atdz. Bruno Saulītis 378

CXXXI. Ik skatienā tev nežēlība mirdz. Atdz. Bruno Saulītis 379

CXXXII. Es tavas acis milu, jo tās jauš. Atdz. Bruno Saulītis 380

CXXXIII. Lai dreb tā sirds, kas manai raudāt liek. Atdz. Bruno Saulītis 381

CXXXIV. Viņš tagad sācis tavu jūgu nest. Atdz. Bruno Saulītis . 382

CXXXV. Tu vēlies daudz, un, tavas gribas dzīts. Atdz. BrunoSaulītis 383

CXXXVI. Ja netīk tev, ka pārāk tuvu es. Atdz. Bruno Saulītis. 384

CXXXVII. Ko manām acīm, mīla, dari tu. Atdz. Bruno Saulītis 385

CXXXVIII. Kad mīļā teic, ka patiess viņā viss. Atdz. Bruno Saulītis 386

CXXXIX. Ak, neliec attaisnot man postu to. Atdz. Bruno Saulītis 387

CXL. Tev, cietsirdīgā, gudrai vajag būt. Atdz. Bruno Saulītis 388

CXLI. Ar acīm neesmu vēl padevies. Atdz. Bruno Saulītis 389

CXLII. Mans grēks ir mīla, tādēļ nīsti tu. Atdz. Bruno Saulītis 390

CXLIII. Lūk, namamāte, rūpju mākta, skrien. Atdz. Bruno Saulītis 39 t

CXLIV. Man divas mīlas — prieks un izmisums. Atdz. Bruno Saulītis392

CXLV. Sls lūpas, kurās mīla kvēl. Atdz. Bruno Saulītis. 393

CXLVI. Teic, dvēsele, — vai, miesā mājojot. Atdz. Bruno Saulītis 394

CXLVII. Kā drudzis mana mīlestība tvīkst. Atdz. Bruno Saulītis 395

CXLVIII. Vai man! Kā mīla acis pārvērst māk. Atdz. Bruno Saulītis396