Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

[92] robehfc 1 tanti umm un fcuftora m , freigme, i9m, ijt.lpp

[92] Kačalova T. Apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., 1962, 37. Ipp.

[93] citēts no - kačalova t. Apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., Latvijas Valsts izdevniecība, 1962, 47.lpp.

[94] profesors gombrihs e. h. grāmatā "mākslas vēsture", R., 1997, 82.lpp. raksta: "Arhitektu, kuram Perikls uzticēja tempļu plānošanu, sauca par IktJnu, un tēlnieku, kuram uzdeva izveidot dievu skulptūras un pārraudzīt iekšējās apdares darbus - par Feidiju".

Profesore Kačalova T. grāmatā "Apcerējumi par aizrobežu mākslu", R., 1962, 47.lpp. raksta: "Par Perikla nodomu atbalstītāju un realizētāju dzīvē grieķu rakstnieks Plutarhs (46-120) min tēlnieku Fidiju (dzimis ap 500-490, miris ap 431). Fidijs vadīja visus izbūves darbus Akropolē. Kopā ar viņu strādāja daudz ievērojamu celtnieku (Iktins, Mnēsikls, Kalikrats), tēlnieku un mākslinieku.

[95] pmbkmh 5. hckycctbo rpeneckoft miaccmkm. ma/iaa mcropms hacyccrb. m., «macycctbo», 1972, 135 ctp.

[96] kačalova t. Apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., Latvijas izdevniecība, 1962,47.-48.lpp.

[97] filips Lī Ralfs u.c. Pasaules civilizācijas. R., 1998, 229 Ipp.

[98] sīkāk Epikūra filosofisko mācību skat. - Rubenis A. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994,158.-160. Ipp.

pēdas. ari viņas ķermeņa veidols restaurēts no vairāk nekā 100 lauskām, jo mākslas darbs tika atrasts jūrā, stipri bojāts. Tomēr tas arī šodien uzrunā skatītāju ar savu daiļumu, kustības prieku un lepnumu. Darbs atrodas Francijā, Luvras muzejā, goda vietā. (Sīkāks hellēnisma posma skulptūru un arhitektūras apskats un analīze - semināra uzdevums.)

Hellēnisma galvenais sasniegums ir un paliek grieķu kultūras Izplatīšanās tik plašā teritorijā. Viss, ko zināja grieķi, kļuva pazīstams pusei pasaules! Kā vispārēju komunikācijas līdzekli šī reģiona cilvēki izmantoja grieķu valodu, ko ņēma tieši no Atēnu dialekta.

Un, kad romieši sastapās ar hellēnismu, viņi bija pārsteigti par šīs kultūras augsto līmeni!

[100] rubenis a. senas romas dzīve un kultura. r., 1995, 5.lpp.

[101] turpat.

t

[102] rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. R., 1995,6.lpp.

[102] Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. R., 1995,13.lpp.

[103] rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. R., 1995,15.lpp.

[103] Rubenis A. Senas Romas dzīve un kultūra. R., 1995, 27. Ipp.

[104] mecenāts (Maecenas) Gajs Cilnijs - romiešu valstsvīrs un literatūras darbinieks, veicis lielu darbu jauno Romas dzejnieku atbalstīšanā, viņu daiļrades veicināšanā. Mecenāta pulcigā darbojies Vergīlijs, Horācijs, Propera'js u.c. Mecenāta vārds kļuvis par apzīmējumu literatūras un mākslas atbalstītājiem.

[105] vergīlijs. Eneida, VI grāmata, 850.-853. pants.

« vergīlijs. eneida, xii grāmata, 825. pants.

s ovīdijs. metamorfozas. epilogs, grām. "Senās Romas literatūras antoloģija." R. ( Zvaigzne, 1994, 263. Ipp.

[108] ropaiļmm. plgmipe co6pahme comihernifi. m.,-j1., 1936, crp. 329.

' kačalova t. apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., Latvijas Valsts izdevniecība, 1962,64. Ipp.

* jlykh3h. coĒpahhe comhhehmit. M., T. I, crp. 68.

[111] 1) Latvijas padomju enciklopēdija. 10.sēj., S.i sēj., R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984, 728. Ipp., šķirklis "Latīņu raksts";

2) SHUHK/ioneflMs "HcMe3HyBUjne unBM/iM3auMM". Pmm: 3xo MMnepcKoft cnaBbi. M., "Teppa" - "Terra", 1997,18-19 crp.

[112] 3hltmk/ioneflhfl *hcme3hyeajme nubunnoanm". pmm: axo umnepckom c/iabbi. m., "teppa" - "Terra", 1997,13-16 crp.

[113] 3hi4wcnoneflmh "mcme3hybume unBK/in3aunM". Pmm: 3x0 HMnepcKoii cnasu. M., "Teppa"

"terra", 1997, 13-16 ap., 18-19 crp.

[115] stoicisma attīstībā izšķirami 3 periodi: Senā Stoa ( to 3.-2. gs. p.m.ē. Hellēnisma ietvaros

veidnāja zēnons, epikūrs u.c.); vidējā stoa (attīstījās 2.-1. gs. p.m.ē. Rodosas salā. Galvenais pārstāvis [ Poseldonijs; Vēlā Stoia (attīstījās Romas impērijā 1.-2. gs. mūsu ērā).

' gombrich e. h. mākslas vēsture. r., Zvaigzne ABC, 1997, 117. Ipp. 2 Gombrich E. H. Mākslas vēsture. R., Zvaigzne ABC, 1997,121. Ipp.

[118] mapuua/i. 3nnrpammbi. 71.,1968.

• latiņu frāze - "Tā paiet pasaules godība…''

[120] šādu datējumu izvirza Anstarts P. gram. Civilizācijas vēsture. R., 169. Ipp.

[121] atstāstīts pēc - Klīve V. Ticības ceļos. R., Zinātne, 1994, 329.lpp.

[122] kkve v. ticības ceļos. r., Zinātne, 1994, 329.lpp.

1 Klive V. f ribai ceļos. R., Zlnfitnc, 1991, 333.-331.lpp.

[124] ammtpmcm h. kpancaa ucropm ucxyaxfc. M., Mac/ccreo, 1988,11S crp.

[125] Exempla I [īdzība - īsi stāstiņi, anekdotes, pamācības, kam piemita didaktiska, moralizējoša vērtība un kurus viduslaiku baznīcu sprediķos jo plaši izmantoja mācītāji, meklējot kopēju valodu ar draudzi, cenšoties piemēroties visvienkāršāko, visneizglītotāko cilvēku pasaules izpratnei.

[126] periods "viduslaiki" datējuma ziņā tomēr ir nosacīts. Tas aptver posmu, kura gaitā notika plašas vispasaules izmaiņas. Salīdzinot etapa sākumu ar noslēdzošo fāzi (pie kam vēsturiski nav vienojušies, kad noslēdzošā fāze datējama: ar 14.-15. gs.; ar 16.-17. gs.; ar 17.-18. gs), vērojams maz kopēja kā sociāli ekonomiskajā, tā politiskajā un garīgajā ziņā. L. Legoffs savā grāmatā "L'imaginaire medieval" - Paris, 1985, p. 7-13 pat runā par "ilgajiem viduslaikiem", kas sākušies ap 3.> gs. un izvērsušies līdz 18. gs. Meklējot robežšķirtni, kas atdala viduslaikus no antīkās pasaules, neizbēgami nonākam pie notikumiem, kas saistās ar kristietības rašanos. Tā nāk kā varens vilnis un, neraugoties uz aizliegumiem un vajāšanām, no sava ceļa aizslauka veco pasauli. Tomēr ir jāpaiet vairāk nekā trīssimt gadiem kopš Kristus dzimšanas, lai kristietība svinētu uzvaru - 313. g. Romas imperators Konstantīns Lielais sankcionē šo brīvību un iezīmē jaunu cilvēka izpratni, jauna laikmeta veidošanos. Izcilais viduslaiku pētnieks S. Averincevs domā, ka posmu no 5. gs. (Romas krišanas) līdz 10. gs. vajadzētu uzskatīt par pārejas posmu no "brīvu pilsoņu vergturu kopības uz senjoru un vasaļu feodālo hierarhiju". Lielākā daļa pētnieku arī atzīst, ka jēdziens "viduslaiki" attiecināmi uz noteiktu periodu kristietiskās kultūras attīstības vēsturē 5.-15. gs. Tieši šajā posmā rodas un pastāv garīguma formas, kas šo laiku padara atšķirīgu gan no antīkās sabiedrības, gan ari no renesanses un jaunlaiku kultūras, kas nomaina viduslaikus.

[127] bīskapa bernarda vardi citēti pec gram. - flMUTpMeBa H. KpaTKaa ucropnfl ncKycctB. M., ltacyccrBO, 1988,138-139 cīp.

| rypeen4 a. ky/)btypa m o&uecrbo cpeflhebekobofi esponu ma3amh coBpeMeHHMKOB. M., Mckvcctbo, 1989, 331 crp.

[129] giorgio vasari. le vite de piu eccelenti Pittori, Scultori e Architettori. (Ievērojamu gleznotāju, skulptoru un arhitektu dzīves apraksti. 1950).

[130] hectm p, ®ji0pehijm». hctopmh, mckycctbo. ooubkilop. 6CKOMMM SAMTOpe, 1996, S crp.

' rubenis a. dzīve un kultūra eiropā renesanses un reformācijas laikmeta. R., Zvaigzne ABC, 10. Ipp.

* rubenis a, dzīve un kultūra Eiropa renesanses un reformācijas laikmeta. R., Zvaigzne ABC, 121. ipp.

[133] rubenis a. dzīve un kultūra Eiropā renesanses un raformScļjas laikmets R, Zvaigzne ABC,