Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

To ļoti agri saprata un novērtēja Ēģiptes valdnieki. Pavēstot, ka tieši viņi savās rokās "glabā" Nīlas atslēgas, viņi pavalstniekiem lika saprast, ka ar šīm atslēgām faraons un tikai faraons atver un aizver Nīlas upi, regulē plūdus, kontrolē visu irigācijas sistēmas kārtību Ēģiptē. Pēc Sīriusa parādīšanās redzot, ka driz sāksies Nīlas plūdi, faraons apzināti uzsvērti demonstrēja saviem pavalstniekiem, dk ļoti viņa žestam un šīm viņa rokās esošajām Nīlas atslēgām "klausa" varenā upe. Tādējādi radās šķitums, ka no faraona dotajām zīmēm ir atkarīga miljonu labklājība!

Tādēļ faraoni tika uzskatīti par dieviem līdzīgiem. Šāda attieksme ideāli kalpoja vergturu despotijas principiem. Kad šāds dieviem līdzīgais faraons aizgāja mūžībā, viņš ēģiptiešuprat, nāvi nepazina. Tieši otrādi - mirušo pasaule saistījās ar priekšstatiem par laimīgu, bezrūpīgu, pārtikušu un mūžīgu dzīvi.

Sākumā šī ticība mūžīgajai dzīvei tika attiecināta tikai uz dievu kārtā turēto faraonu, taču pakāpeniski apstiprinājās pāliedba, ka zemes dzīve vispār ir pagaidu stadija, tā ir pakāpeniska celšanās augšup, lai galu galā saplūstu ar mūžību. Tāpēc, lūk, dzīvība un nāve, pēc seno ēģiptiešu uzskatiem, ir tuvākās kaimiņienes. Tāpēc viņu šīs pasaules gājumam ir tik nopietni svinīga gaita, ko mums vēl tiešāk atgādina viņu skulpturālo tēlu sastingušās sejas. Tajās neredz neko laicīgu, neko pasaulīgu…

Viens no nozīmīgākajiem seno ēģiptiešu atstātajiem dokumentiem, kas tapis 2. g.t. p.m.ē., ir "Lielais Harrisa papiruss". Tajā minēti galvenie Senās Ēģiptes īpašumu veidi. No šejienes uzzinām, ka tempļiem kā svarīgākajai institūcijai ir piederējis aptuveni 30% Ēģiptes zemes un tempļu pakļautībā atradušiess ap 20% iedzīvotāju. Tempļi un to saimniecības bija faraonu administrācijas un saimniecības galvenā svarīgākā sastāvdaļa, bet priesteri, kas tempļos darbojās - valdnieka ierēdņi. Ar laiku priesteru amati kļuva mantojami, un Senajā Ēģiptē izveidojās veselas nemainīgas priesteru dzimtas - visdrošākais faraona varas balsts.

Visos lielākajos tempļos darbojās t.s. "Dzīvības nami" (arī "Dzīves nami"), kuros mācīti rakstveži sacerēja vai pierakstīja visdažādākos tekstus - himnas, lūgšanas, maģiskas formulas, reliģiskus tekstus, mītus u.c. Tieši te, Dzīvības namos, tapuši paši svarīgākie Senās Ēģiptes rakstu pieminekļi - liturģisko" 1 tekstu krājumi, kas dziļi saistīti ar aizkapa pasaules mirušo kultu. Tādi ir Senajā valstī izveidotie "Piramīdu teksti", Vidējā valsti - "Sarkofāgu teksti" un Jaunajā valstī - "Mirušo grāmata".

Šiem trijiem izcilajiem rakstu krājumiem bija uzdevums - sagatavot cilvēku pārejai mūžībā. Te bija sakopoti ar mirušo kultu saistīti mīti un lūgšanas, dažādas maģiskas zīmes un formulas, kā arī zīmējumi. īpaši mākslinieciska ir

[45] pasaules vēsture. 1. daļa. huoghton Mifflin Ccompany (tulkojums). RaKa, 1997, 40.lpp.

[46] ieskats mitoloģijā pārstāstīts no grām. Mitoloģijas enciklopēdija. 2 sējumos, l.sēj., šķirklis "Ēģiptiešu mitoloģija" R., 1993, 116.-129.lpp.

[47] zināšanu uzskaitījums ņemts no grām.: Zitāne L. Kultūras vēsture. 1. grāmata. R., RaKa, 1997, 85.lpp.

[48] senajos priekšstatos, kas ietverti mītā par Ozīrisu, saskatāma saikne ar kristietības ticējumiem par augšāmcelšanos.

[49] izraksts no grām. - egle r. un upits a. Pasaules rakstniecības vesture.R., 1930, 93.lpp.

[50] izraksts no grām. - kačalova t. Apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., LVI, 1962, ll.lpp.

[51] atstāstīts pēc - latvijas padomju enciklopēdija. X sējumos. 8.sēj., R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986, 650.lpp., šķirklis "Semīti"

[52] ziņas ņemtas no latvijas padomju enciklopēdijas X sējumos. 8.sēj., R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986, 602.lpp., šķirklis "Kanaāna".

[53] skat. i Mitoloģijas enciklopēdija. II sējumos. 2.sējums, R., Latvijas enciklopēdija, 1994, 296.- 299.lpp.

ļ egle r. un upīts a. pasaules rakstniecības vēsture. V sējumos, l.sēj., R., "Gulbis", 1930, 144.lpp.

[55] mitoloģijas enciklopēdija: dāvids (1004-965); Zālamans (965-928),

[56] pasaules rakstniedbas vēsture: zauls (ap 1080); dāvids (1058-1018); Zālamans (1018- 978),

[57] dziesmu dziesma. k. skujenleka atdzejojumā. raksts - veinbergs J. "Mīla, mīlas lirika un "Dziesmu dziesma"". R., Zinātne, 1993,103.lpp.

[58] mitoloģijas enciklopēdija. ii sējumos, l.sēj., R., Latvijas enciklopēdija, 1993,89.lpp.

[59] latvijas padomju enciklopēdija: zauls (ap 1004); Dāvids (li.gs. beigas - ap 950); Zālamans (? - ap 928),

[60] dziesmu dziesma. 3. veinberga komentāri pēc k. Skujenieka raksta "Jo stiprāka kā nāve ir mīlestība". R., "Zinātne", 1993, 65.lpp.: Dāvids (1004-965); Zālamans (965-926),

[61] jesajas grāmata 27:1.

[62] l mozus grāmata 1:1-31 un 2:1-4.

[64] 1. mozus grāmata 2:7.

s 1. Mozus grāmata 2:22.

[66] 1. mozus grāmata 1:26-27.

[67] 1. mozus grāmata 3:16,19.

6 1. Mozus grāmata 9:1-17.

[69] 1. mozus grāmata 11.

[70] atstāstīts pec - Pmbkmh B. Ma/iaa ncropna uci

[71] apzīmējums *A" ir nasadts - to šim rakstības veidam devuši arheologi.

[72] homērs. odiseja. r., liesma, 1962,109. ipp.

[73] mīnojs - mītisks krētas valsts dibinātājs un valdnieks.

[74] periodizācijas dalījums ņemts pēc grām.:

1) Schachermeyr F. Dle mlnoische Kultur des alten Kreta. - Stuttgart, 1979, S.8-10;

2) Ko/innHCKviM 10. HcKyccTBO 3refcxoro Mupa m Apesnetf rpetļtiM. M., «M

[75] cielēna m. Mākslās vēsture. Nodaja "Aigeja glezniecība" (V. Purvīša redakcija) in sējumos, 2.sēj., R., "Grāmatu draugs", 22.lpp.

i cielēna m. nodaļa "aigeja glezniecība". Grām. Mākslas vēsture" (V. Purvīša redakcija) III sējumos, 2.sēj., R., "Grāmatu draugs", 22.lpp.

[77] pmbkmh B. SreMctcoe na

1 Nosaukums cēlies no ciemata nosaukuma, kura tuvumā esošajā alā tika atrastas pirmās S stila pazīmes.

[79] tai īrniati art nto ■ Mm M labirinta pasaule Јum. SMk 1990, Nr 7. iC l«.Kip

[80] atstāstīts pēc: mitoloģijas enciklopēdija. II sējumos, l.sēj., R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 162.lpp.

[81] pmbkmh b. sremckoe mcxycctbo. B kh. Manas mctopmh mckvcctb. M., HcKycciBO, 1972, crp.21.

[82] atstāstīts pēc: rubenis a. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994, ll.lpp.

[83] kojhimhckmm 10. hckyccrbo sreiickoro mupa n flpebheii rpeunn. M., «HcKyccTBO», 1970, crp.18.

[84] atstāstīts pēc - rubenis a. senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994,12.lpp.

[85] a) ko/irimhckmm 10. wckyccrbo 3reMCKoro Mupa m flpeBHeM l~peunn. M., HacyccTBO, 1970 b) Rubenis A. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 13.lpp.

[86] latvijas padomju enciklopēdija. x sējumos, 5.sēj., R., 1983, šķirklis "Keramika".

[87] rubenis a. senās grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994,16.lpp.

[88] atstāstīts pēc - rubenis a. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994,24. Ipp.

[89] atstāstīts pēc - rubenis a. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994, 24. Ipp.

[90] rubenis a. senās grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994,129.lpp.

[91] davies j. oas klasslsche griechenland und die Demokratie. Mūnchen, 1983.