Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

Arheologu Šlīmaņa un Evansa atklātās kultūras pēdas Krētas senākajā pilsētā Knosā. Jūras braucēju kultūra. Mīnieši. Monarhistiskas varas apliecinājums. Piju celtniecības īpatnības. To iekšējā apdare. Glezniecības spilgtie sasniegumi. Dzīvnieku un augu valsts izvērstais tēlojums. Keramika. Krētas mītu savdabība. Tajos ietverto tēlu turpināšanās Grieķu mitoloģijā. Mikēnu kultūra - spilgts bronzas laikmeta apliecinājums Grieķijā. Mikēnu kultūras galvenās atšķirības no Krētas kultūras. Skarbums. Cietokšņu un militāru nocietinājumu veidošana. Arhitektūras "ciklopiskums". Lauvu vārti. Mikēnu valdnieku pilis. Kapenes. Megaroni. Agamemnona kapene. Atrija kapene. Zelta maskas. Sengrieķu kultūra.

Pilsētvalstis - polisas. Atēnas un Sparta. Solona un Likurga likumi. Demokrātijas veidošanās. Cilvēka loma, līdzdalība valstī, tās pārvaldīšanā. Pilsoņu tiesības un pienākumi. Sociālās attiecības. Polisa- vienīgā iespēja realizēt cilvēka cienīgu dzīvi, sasniegt laimi. Grieķija - filozofijas dzimtene.

Sabiedriskā dzīve. Reliģiskie rituāli. Delfu svētnīca. Apollons un mūzas kā

apskaidrotās, harmoniskās mākslas ideāls, simbols. Estētiskie ideāli.

Dzīve pilsētā (akropole, agora) un laukos. Sabiedriskā dzīve un mājas dzīve.

Vergi un fiziskais darbs. Ķermeņa kultūra. Sports, spēles (Olimpiskās u.c.).

Olimpiādes.

Oratoru māksla Atēnās.

Pirmie grieķu vēsturnieki. Herodots. Ksenofonta vēsturiskie darbi. Aristotelis kā vēsturnieks.

Grieķu traģēdijas rašanās literārie avoti. Kora lirikas attīstība. Teātris. Pirmie dramaturgi. Eshils - traģēdiju tēvs. "Saistītais Prometejs". Sofokla traģēdijas un to tēli. Sofokla varoņu monumentalitāte, cilvēcīgums, raksturu daudzveidība. Antigones tēls pasaules literatūrā. Eiripīda un Aristofāna komēdijas. Klasiskā grieķu arhitektūra. Tempļi (to uzbūve, orderis, stili, Atēnu akropole, Partenons). Tēlniecība. Ievērojamākie skulptori. FTdijs, Mirons, Praksitels, Lisips Keramika. Keramikas izstrādājumu veidi. Sarkanfigū'ru un melnfigūru stils keramikā.

Mūzika. Mūzikas instrumenti. Mūzikas žanru veidošanās. Mūzikas nožīme

audzināšanā.

Hellēnisma kultūra.

Senās Romas kultūra.

Periodizācija. Romas dibināšana. Etrusku iespaids. Republikas izveidošanās. Patrīciji un plebeji. Grieķu ietekme. Romas hetlenizācija. Seno grieķu un romiešu kultūru atšķirības. Romiešu reliģija. Dievu panteons.

Romiešu reliģijas pragmatisms, mita iztrūkums. Rituāli. Likumi un paražas - romiešu sabiedriskās iekārtas un kārtības pamats. Jurisprudence. Latīņu valodas nozīme turpmākā Eiropas kultūrā, medicīnā, filosofijā. Politiskā dzīve. Impērijas izveidošanās (Gajs Jūlijs Cēzars, Oktaviāns Augusts), tās kalendārs. Vergu ekspluatācija - saimnieciskās dzīves pamats (Spartaks un vergu sacelšanās). Cirks un gladiatoru spēles. Valdnieku varas neierobežotība, netikumi un noziegumi (Kaligula, Nerons u.c.). Filozofija. Marks Aurēlijs. Seneka. Epiktēts. Zinātne un tehnika. Cements, arkas. Ceļu būve.

Romas māksla. Arhitektūra. Formus. Kapitolijs. Panteons. Kolizejs. Akvedukti. Termas.

Celtniecības utilitārisms. Tēlniecība (bistes, portreti). Glezniecība.

Literatūra. Mecenāta pulciņš. Romas literatūras "Zelta laikmets". VergUija

Marona "Eneīda". Horācija poēzija un viņa filozofija. Lukiāna satīra. Ovīdija

sociālā poēzija. Viņa izsūtīšana trimdā. T'ita Līvija darbi.

Romas literatūras "Sudraba laikmets". Fedrs un sociālā safīra. Seneka kā

morālists. Petronija "Satirikons". Romāns "Skaistuma tiesnesis' un tā nozīme.

Plīnija Jaunākā darbi.

Barbaru ekspansija. Romas impērijas sadalīšanās. Romas sabrukums.. Tā

cēloņi. Neoplatonisms un kristietības izplatīšanās.

Kristietība.

Situācija Jūdejā un Galilejā pirms Kristus dzimšanas. Mesijas gaidas. Liecības par Jēzus Kristus darbību. Jaunās Derības ticamība, sarakstīšanas laiks, struktūra. Jēzus Kristus dzimšanas datuma noteikšanas problēma. Jēzus dzīve un mācība (bērnība, 40 dienas tuksnesī, kārdināšana, Jāņa Kristītāja sludināšana, Jēzus kristīšana, pirmie apustuli, "Kalna sprediķis", līdzības, dziedināšanas brīnumi). Galdnieka vai Dieva dēls. Svētais vakarēdiens, nodevība un nakts Ģetzemanes dārzā. Tiesa Jeruzalemē pie prokurora Poncija Pilāta. Jēzus Kristus nāve Golgātā uz krusta. Evaņģēlija būtība - augšāmcelšanās vēsts. Kristus izpirkuma upura jēga un nozīme. Jēzus personības atšķirīgais izgaismojums un interpretācija katrā no evaņģēlijiem. Kristīgā ētika (ticība, cerība, mīlestība, piedošana, pazemība, līdzcietība, prasīgums, pašaizliedzība, grēks, pestīšana, Kristus kā paraugs, Kristus kā mesija, pravietis, mācītājs). Kristus cilvēcība un dievišķums. Kristietība kā Rietumu kultūras būtiskais pamats. Jaunā attieksme pret laiku, vēsturiskuma izjūta, cilvēka nozīmīgums un cilvēka (atdzimšanas) koncepcija. Pasaule kā Dieva radīta, cilvēks - kā Dieva īpaši izredzēta būtne - apkārtējās pasaules pārvaldītājs, līdzradītājs (šīs idejas aktualizācija Renesansē un mūsdienās).

Kristietības izplatīšanās Senās Romas valdīšanas laikā. Tarsas Pāvila darbība, ceļojumi un kristietības izplatīšanās visā Romas impērijā. Apustuļu darbi un vēstules. Pirmās kristīgo draudzes. Kristīgo vajāšanas (katakombas, apbedījumi).

Kristietība kļūst par Romas valsts reliģiju. Valsts loma kristietības nostiprināšanā. Baznīcas un episkopāta veidošanās. Baznīca - ēka, institūcija, draudze, vai visa cilvēce kā Kristus miesa. Baziliku arhitektūra. Konstantīns un Teodosijs, Romas valsts sadalīšanās Austrumu un Rietumu Romā. Romas izlaupīšana (vandali). Sv. Augustīna dzīVe un darbība.

11. Viduslaiku kultūra.

12. viduslaiku kultūra rietumeiropā.

13. Renesanses kulto ra.

Renesanses jēdziena rašanās Renesanses sociāli ekonomiskais pamats (pilsētu uzplaukums, preču un naudas attiecību pastiprināta attīstība, baņķieru un tirgotāju varas nostiprināšanās un izpausmes). Renesanses idejiskais pamats I humānisms. Tā sabiedriskā un estētiskā nozīme. Tā izpausmes. Antīko vērtību ietekme. Studia humanitatis. Platona akadēmija Florencē. Izcilākie humānisti (Lorenco Valla, Piko della Mirandolla, Marselino Fičīno u.c.). Renesanses pasaules skatījuma daudzveidība, cilvēks kā pasaules centrs un visu lietu mērs.

Renesanses estētika. Skaistums un harmonija. Proporciju, plastikas, perspektīvas meklējumu nozīme. Dabas kopēšanas centieni. Reālisma meklējumi.

Renesanses periodizācija. Protorenesanse.

Džoto di Bondone - jaunu ideālu meklētājs glezniecībā. Cilvēka tēla atklāsme viņa freskās. Dantes ideju dajējā iekļaušanās arī renesanses estētikā. Frančesko Petrarka un Džovanni Bokačo ieguldījums šī posma literatūrā. Agrā renesanse.

Mākslinieku vēlme vizuālajās mākslās sasniegt pilnību, skaidrību, absolūto. Tā vārdā veiktā analīze, skrupulozā perspektīvas studēšana, ķermeņa anatomijas izpēte, analīze. Iluzorisms glezniecībā. Tādu meklējumu dziļākie iemesli. Mantenja, Fra Andželiko, Sinjorelli, Perudžino u.c. 15. gs. dižākais šo atradumu sintezētājs Maza to. Sandro Botičelli savrupais daiļrades ceļš. Jutekliskums. Erotika. Cilvēka, dabas un antīkās mitoloģijas tēlu savijums viņa darbos. Dižrenesanse.

Leonardo da Vinči. Rafaels Santi. Mikelandželo Buonaroti. Viņu daiļrades analīze.

Renesanse kā stils. Tā izpausmes arhitektūrā, lietišķajā mākslā, tērpos un ornamentā.