Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

2. Cilvēces bērnība.

SanAkAa materiālās HaoTbaa par cilvēku Ka arheoloģiskajos atradumoa var Idantlfloēt plrmatnAJA ollvēka •volOoļJu. Skalatu un kaulu atradumi. Homo Saplana. Darba rtkl, Ieroči. Uguni. Apbadījumi, to HacTbai par iano ollvēku reliģiozitāti, Jaunradai sākumi Slnkrētlsms

MūadlanAa atrasto, civilizācijas naikarto, Izolētos apvldoi dzīvojolo olllu kultūru Izmantojums kA zlnAma paraugi, analogi iprtadumi par pirmatnējām kuttūrAm. Mltoloģlakala redzējums plrmatnajē ollvēka paiaulai alnē. Mīti kA pirmatnējās kultūrai pamati Mitu galvanAi Izpausmes. To nozTma tautu daiļradē (pasakās, leģendās, apoioi, rituālos utt ).

3. Akmana lalkmata. Pirmatnējā mAkala.

Paleolīta (agrais, vidējais, vēlaii). Musļļē, Orlņakas, Madlēnaa kultūraa. Šo poamu galvanla kultūraa un mākslas pieminekļi, Glezniecība Tēlnleolba. Karamlka. Reljefs Mezolits šī posma novitltai makilē. MAkilai plrmiAkuml (gleznojumi, tēlniecība, gravēti zīmējumi, raljafi), Altamlraa alai 8pAnlJA glaznojumu analīza. Laako alaa Francijā glaznojumu Iztirzājuma, Daudzflgūru kompozīcijai Slietu daudzveldošenās NaolTta - pēdējē akmana lalkmata pakāpa. Ģlnlu koplanaa nostlprinAŠanās Pāraja no matrlarhāta uz patriarhātu. LaukialmnlacTbai attīstīts - nozīmīgi apvērsumi ollvēoei attīstībā, Lopkopībai lēkumi. Neolīts - īpali Iespaidīgu akmani būvju - megalītliko jab olklopliko celtņu ralanāi laiki,

Megalītiskās jab clkloplskās oaltnas. 6o celtņu galvanla tipi, to raksturojums un analīza, dolmeņl, manhīrl, kromlahl. 8tounhelndžā atrastais kromlahs. Kulta arhitektūras Ievadījums. Dažādas Interpretācijas lo būvju Izskaidrojumā.

4. Bronzas laikmeta. Dlvupea (Mezopotāmljaa) kultūra. Metāla apstrādāšana.

Lietišķās mākslas uzplaukums bronzas laikmetā.

Tās Izcelšanās, periodizācija. Dabas apstākļi, to Ietekme uz kultūru (Tlgras un Elfratas ģeogrāfiskais novietojums, tā lotekme uz baseina īpatnībām. Atvārtība ārējām Ietekmēm, kontaktiem, celtniecības un citu materiālu Iegūšanas Iespējas Pirmo valstu veidošanās, šumera un Akada (4.-3. g.t. p.m.ē), Vecbabllona (2. g.t. p.mē.). Asīrija (0.-7. gs. p m ē) Jaunbabllonljas valsts (7,-4. gs.pm.ē.).

Dlvupes baseina Iedzīvotāju materiālā kultūra. Irlgāoljas kanāli, dambji, Ūdens Iegūšanas iertoes; arklu zemkopība Metalurģijas augstais līmenis. Ceļu, tiltu un ēku oelnlecība. Kuģu būve. Kara tehnika.

Dlvupes baseina iedzīvotāju zināšanas. Matemātikas attīstība, vienotā mēru un svaru sistēma, divas skaitīšanas sistēmas, kvadrātu un kubu saknes, algebras, ģeometrijas attīstība, astronomija. Nlpuras pilsētas kalendārs, planētu kustības pētīšana, saules aptumsumu paredzēšana. Astroloģija. Medloīna. Diagnostika, operāoljas, procedūras, medikamenti.

Botāniskais dārzs. Ģeogrāfija, Kartes. Ķīmija. Keramikas glazūras. Dlvupes baseina Iedzīvotāju reliģija. Galvenās dievības (Anu, Marduks, Ištara u.c.). Tuvie un tālie dievi.

Ķī|u raksta rašanās, šumāru un akadiešu atstāto rakstu teksti Urūkas bibliotēka. Babiloniešu ■ aaīrlešu valodas attīstība, Hammurapl (Hammurabl) valsts, Likumdošana. Hammurapl likumu kodekss,

Dlvupes baseina tautu literatūra mīti par paaaulea radīšanu, KoamogonlskA poāma Tinuma EIIŠ", eposs par Gllgamešu u.o.; dramatlakā un liriskā poēzija, Ašurbanlpala bibliotēka

Mākala. Arhitektūru Zlkurāts, tā funkcijaa. Templis kA kultūraa oantrs, "Dobeles tornis" - lielais zlkurāts, Marduka templis. M Qalsa dārzi", Tālnlecība, Ciļņi, IŠtaras vārti. Spārnotie vāršl, "Bābeles" loma ebreju kultūrā, Jaunbabllonas valata aabrukume,

Cltaa Dlvupea tuvās kultūr/emes un tautas: 8īrlja, Urartu, fclama, Līdlja, 6. Senāa Ēģlptee kultūra.

Periodizācija. IV - I g.t.p.m.ē, Nīlaa Ieleja, dabaa apatākļl, to Ietekme uz paaaulea uzakatu un kultūru (no tiem Izrietošo prlekšatatu īpainībaa - labais un ļaunaia, tumaa un galama, tukaneala un Ieleja, melnala un aarkanala, apslēptais un atklātais, dzīve un nāve u.o,). Reliģisko uzskatu viandabība, to atspoguļošanās valsts Iekārtā. Mirušo kults. Priekšstati par faraonu kA pavalatnleku pāratāvl komunlkācljāe ar dieviem. Dievu panteons. Nuns - pasaules plrmssākums. Zeme ■ Gebs - vīrišķā, debess- Nuta - sievišķā sākums. Ozlrlss un Izīda, Morns, Tots, 8ets u.o. Reliģiskā monumentAlA mAksla. Piramīdas senaJA valstī, faraonu kapenes, Valsts Iekārta, Hierarhijas stingra sistēma. Llecībaa par to aenajoa Ēģiptes rakstos. "Piramīdu teksti", "Mirušo grāmata", "Dzīvības namu" bibliotēkas. Ēģiptes hieroglifu sistēmas rašanās. To tuVTbai plktogrammām. Alfabāta sākumi. Pirmās skolas, Zinātne Astronomijas attīstība un pirmie kalendāri. 8aules un ūdens pulksteņi. Aritmētikas detras pamatdarbības, daļskaitļi, progresijas, ģeometrijas un algebraa pamati. Anatomija. Medicīna u.c. Ēģiptiešu saimniecība. lopkopība, zemkopība - dārzkopība, vffnkopība, linu audzēšana, Amatniecība, Podnleclba Metalurģija. Audumi. 8tlkla. Fajanss, Paplruan Izgatavošana. Kuģu būve, Senāa cģlptes literatūra: teikas, atāatl, lirika, drāmaa sākumi, bibliotēkas Politiskā literatūra, Pamāoības, Strādnieku dziesmas. Māksla. Tās kanonu iemesli. Arhitektūra vadošais mākslas veids, 1ās saikne ar mirušo kultu, Mastaba Kāpņu piramīdas, Piramīdas "Mirušo statujas" Sfinkaaa, Ciļņi. Vidus valsts māksla, Kolosi. Tempļu arhitektūra. To veidi Arhitektūras elementi (kolonnas, pilonl, obeliski, sfinksu alejas utt ). Jaunās valsts māksla. Amona templis Kārnākā. Amona templis Luksorā. To analīza Tēlniecība. Gleznleoība. Lietišķā māksla. Mūzika, Mūzikas Instrumenti. Tautas mūzika. Militārā mūzika 0. Semīti* Feniķiešu kultūra. Senebreju kultūra.

Fonlķlja «tilts starp Dlvupl un Ēģipti, Alfabāta dzimtene Feniķiešu sasniegumi jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, Feniķijas kolonijas (Kartāga) Feniķija kā kultūru sakaru un mijiedarbības vieta.

Senebreju kultūras saknes, periodizāciju Viņu leģendārā vēsture un leģendārais ciltstēvs Ābrams. Senebreju tautaa nākšana no Tigraa un Elfratas augšlenea un apmašanāa Kanaānā jeb Paleatīnā (ap 2 g,t. p m A), Noaaukuma "ebreji" (tulk. - ienāoēji). Ar Jā/opa vārdu aalatītie vēsturiskie nostāsti - 430 gadu Ilgais senebreju dzīves posms Lejaaēģlptē, Tautas leģendāraia varonla Mozus Viņa nopelni tautaa izvešanā no Ēģiptes un atvešanā uz Palestīnu. Ebreju kultūras uzplaukums. Vienotas valsts Izveidošanās (Zaula, Dāvids, Zālamans) un sabrukums ("Bābeles gūsts"), Romiešu Iekarojumi. Dzīve dlasporā

Senebreju Izcilākais kultūras piemineklis - Vecā Derība St Grāmatu Grāmata kā unikāla vāaturlako liecību kopuma, būtlaka rietumu kultūraa saatāvdaļa Prlekšatata par derību - līguma atarp Dievu un ollvēku. Dieva ārpus un pāri paeaulel. Cilvēka un Dieva attlecībaa Bībelē.

Vecās Derības struktūra 1. Likums jeb Mācība (Tora).

2. Pirmie pravieši.

3. Vēlākie pravieši. Raksti.

Vecās Derības ētika. Cilvēka dzīvi regulējošie noteikumi. 1.daļas sīkāka analīze: te ievietotās 5 Mozus grāmatas. Mozus 10 baušji. Stāsti par pasaules radīšanu. Stāsti par cilvēku radīšanu. Cilvēka rīcības un attieksmju arhetipi (Ādams un Ieva, Kains un Ābels, Noass u.c.), svarīgākie notikumi un personas (Ābrams,feaks, Jēkabs, Jāzeps u.c.). Vēsturisko patiesību elementi šajos stāstos. Seno Divupes kosmogonisko, antropogonisko u.c. mītu un leģendu iekausējums Vecajā Derībā. Dažādu literāro žanru konstatējumi. Oriģināldzeja (Zālamana Augstā dziesma, Dāvida dziesmu grāmata). Vēsturiskās annāles (Bābeles torņa celtniecības tēlojumi, cilvēku valodu sajaukšanās apraksti; klejojumi Sīnaja tuksnesī, Jeruzalemes nopostīšanas ainas u.c.). Populāri aforismi un teicieni Bībeles personāži un notikumi - būtiski tālāko gadsimtu kultūras un mākslas iedvesmotāji. Antīkā kultūra. Egejas kultūra.