Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

Tātad - daba šajā reģionā ir precīzi regulāra, nopietna un svinīgi noteikta un tādi pat - mūžības atziņu apgaroti ir seno ēģiptiešu radītie pieminekļi, viss viņu kultūras raksturs.

165 nodaļās Izvērstā "Mirušo grāmata", kuras oriģināls mūsdienās glabājas Londona, Britu muzeja.

Tātad rakstība. Tā tomēr nav vienāda visos Senās Ēģiptes kultūras periodos. Rakstība Senajā Ēģiptē radās 4. g.t. p.m.ē. beigās, apmēram 200- 300 gadus vēlāk nekā šumeriem. 1 Ēģiptiešu hieroglifu'*' rakstība līdzīgi ka šumeru ķīļraksts ir attīstījušies no piktogrammām*. Seno ēģiptiešu hieroglifu raksts gadsimtu gaitā mainījies, ietverot triju rakstības veidu iezīmes: gan piktogrāfiskā un ideogrāfiskā*, gan fonogrāfiskā*. Hieroglifu raksts, kas parasti tiek uztverts kā raksturīgākā senēģiptiešu rakstu forma, saglabājās uz piramīdu, kapeņu, tempļu sienu un dažādu objektu virsmām, tātad kalpojot tikai īpaši svinīgu, parasti sakrālu tekstu veidošanai. Ikdienā lietotais raksts apm. 2. g.t. p.m.ē. ieguva vienkāršāku veidu (t.s. grāmatu raksts). Šis "grāmatu raksts", gadsimtiem ejot, arī pārveidojās, pamazām apgūstot ātrraksta formu (dēmotiskais raksts), Seno ēģiptiešu rakstības veids pastāvēja līdz pat mūsu ēras 3. gs.

Attīstoties rakstībai, radās nepieciešamība meklēt atbilstošu rakstāmmateriālu - no papirusniedrēm speciālas apstrādes rezultātā tika izritinātas plānas šī auga šķiedras. Tās savā starpā sapresējot, tika radītas ļoti izturīgas, rakstībai piemērotas sloksnes, kuras varēja satīt ruļļos (tīstokļos). Labi apgūta, tāda rakstāmmateriāla ieguves tehnoloģija kalpoja vēl ari Senajā Grieķijā un Senajā Romā.

Izmantojot rakstības māku, tieši Dzīvības namos izveidojās tā laika inteliģentāko cilvēku slānis - rakstveži. Tika uzskatīts, ka rakstveža profesiju pārvalda rakstības un gudrības dievs Tots. Tāpēc izcelsim viņu kā sensenu Ēģiptes kultūrvaroni!

Un tomēr mēs nespētu tuvoties Senās Ēģiptes rakstībā ietvertajām idejām pilnīgi, ja hieroglifu rakstu mūsu rīcībā nebūtu "nodevis" cits kultūrvaronis - franču filologs Žans Fransuā Šampolions. Viņš 1822. gadā atšifrēja šo sen aizmirsto hieroglifu rakstības veidu, tādējādi liekot pamatus veselai jaunai zinātnei, t.s. eģiptoloģijal.

Franču zinātnieka atklājums notika, pateicoties slavenā Rozetas akmens izpētei. Uz šīs akmens plātnes, kas pagatavota 196. g. p.m.ē. (to atrada 1799. gadā Nīlas deltā pie Rozetas pilsētas), trijos rakstības veidos (hieroglifu, dēmotiskajā un sengrieķu valodā) bija iegravēts vēstījums par PtolemajaV kronēšanu. Pateicoties tekstā ietverto īpašvārdu sevišķiem izcēlumiem, rūpīgi analizējot un salīdzinot šo īpašvārdu rakstu zīmes, Ž. F. Šampolionam izdevās atšifrēt hieroglifu noslēpumu. Tā pasaule iepazina senēģiptiešu dziļi savdabīgo dvēseli, viņu tradīcijas un pasaules uzskatu vēl daudz dziļāk.

Pie tempļiem darbojās ne tikai Dzīvības nami, bet ari skolas. Rakstveži bija ne vien gudrības zīmju pratēji, bet ari skolotāji. Izglītības zināšanu prestižs Senajā Ēģiptē bija augsts - skolas izglītība pacēla cilvēku krietni pāri citiem, papirusu ruļļos atrodami vārdi: "Skaties, nav rakstveža, kam nebūtu ēdiena no faraona."

1 Pirmā rakstība uz mūsu planētas radusies Šumerā. Vissenākie rakstu pieminekļi datēti ar 3300.gadu p.m.ē. Ēģiptē rakstība izveidojusies apm. 200-300 gadus vēlāk. Skat.: U]ynep: ropoAa SfleMa. 3Huw

Lai iemācītos rakstīt ar hieroglifiem, bija jāizglītojas vairākus gadus. T.s. rakstvežu skolās bērni iestājās 5 gadu vecumā un mācījās līdz 12 gadiem. [45] skolās mācīja ātrrakstu, mācīja lasīt, Izglītoja ģeogrāfijā, lika no galvas iemācīties likumus un senus autoritatīvus tekstus. Sevišķi lielu uzmanību pievērsa astronomijas, medicīnas un matemātikas priekšmetiem. Pateicoties tam, seno ēģiptiešu nozīmīgāko zinātnisko izgudrojumu un atklājumu klāstā ir:

► Saules kalendāra izveidošana . Zvaigžņu grupēšana zvaigznājos • Piecu planētu (Jupitera, Saturna, Marsa, Merkurija, Venēras) pazīšana Saules pulksteņa izgudrošana Zvaigžņu tabulu izveide nakts laika noteikšanai

Ūdens pulksteņa izgudrošana

Sīka specializācija slimību ārstēšanā Medicīniskās literatūras izveidošana Sarežģītu operāciju un zobu protezēšanas prasme Homeopātiskās dziedniecības iemaņas

>■ matemātikā

Pievērsta uzmanība ārstu ētikai Pieredze anatomijā Pieredze balzamēšanā

Prata riņķa līniju sadalīt 360 grādos Prata aprēķināt trijstūra laukumu un piramīdas, cilindra un puslodes tilpumu

Prata aprēķināt kuba virsmas laukumu

astronomijā

medicīnā

Ieveda savdabīgas skaitļu zīmes Prata izvilkt kvadrātsakni Pārvaldīja ģeometriskās progresijas likumības un daļskaitļu sistēmu

Skolās jo sevišķi lielu uzmanību pievērsa tam, lai audzēkņi pārrakstītu un no galvas iemācītos senus autoritatīvus tekstus. Tas jo sevišķi sekmēja ideoloģijas pamatprincipu nemainību gadsimtu gaitā, sekmēja mitoloģisko priekšstatu noturīgumu.

Tajā pat laikā jāuzsver, ka mitoloģiskajam pasaules redzējumam Senajā Ēģiptē raksturīga ari variantu daudzveidība. Tas atkarīgs no reģiona vai laika, kad šie mīti radušies. Tā Senajā Ēģiptē bija dažādi kosmogonisko un teogonisko

mītu cikli par atsevišķiem dieviem demlurglem un līdz ar to arī dažādiem radīšanas priekšstatiem. Viens no Izplatītākiem ir uzskats par pirmatnējo, sākotnējo okeānu - mūžīgo ūdens stihiju Nunu kā radīšanas procesa pirmsākumu, kas izveidojis dievus, pasauli un cilvēkus. Tomēr radīšanas procesi visai atšķirīgi izpaužas mītu lokālajos variantos. Piemēram, Tēbu variantā saules dievs Amons Ir visu dievu tēvs, kas pacēlis debesis un nostiprinājis zemi, un cilvēki iznākuši no viņa acīm, dievi - no viņa lūpām. Turpretī Esnas variantā demiurga lomā ir podnlecības dievs Hnums. Hēliopoles variantā galvenā loma piešķirta idejai - vārda Demiurga lomā te Ir Ra-Atums, kurš no sevis rada pirmo dievu pāri (Tefnutu un Šu). Šie dievi, savukārt, radījuši Gēbu (zemi) un Nutu (debesis). Zeme un Debesis radījuši nākamos svarīgākos dievus: Ozīrisu (auglības dievs un alzkapa valsts valdnieks), Izīdu (mīlas, auglības un ģimenes aizgādne), Setu (Iznīcība) un Neftīdu (sadarbojas ar Izīdu). Šī dievu enneāda (devītnieks) pārvaldīja Visumu un zemi. Taču līdzās viņiem nostājās vēl simtiem dažādu dievu. To saimē valdīja stingra pakāpju hierarhija - līdzīgi kā valsts organizācijā Ēģiptē. Seno ēģiptiešu mitoloģiskajai domāšanai raksturīga cilvēka un dzīvnieka tēla nenošķirtība. Šāda parādība vispār pazīstama senajās mitoloģijās. Taču nekur citur zoomorflsms* nav bijis tik spilgta izteikts kā Senajā Ēģiptē, kur, piemēram, melns vērsis Apiss bija dieva Ozīrisa svētais dzīvnieks un iemiesojums. 32 dievi un 33 dieves tika pielūgti lauvas izskatā. Saules dievs Ra (Re) - piekūna (vanaga) izskatā, pazemes un nāves dievs Anubiss - šakāļa izskatā utt. [46]

Bet senēģiptiešu domāšanas pamatu pamats visspilgtāk atklājas teogoniskajā mītā par dievu Ozīrisu. Šis mīts ir tik svarīgs, ka īsumā atgādināsim tā saturu:

Ozīriss kādreiz bijis Ēģiptes valdnieks un iemācījis ēģiptiešiem apstrādāt zemi, dārzus ,vīnogulājus. Viņu ļoti apskaudis ļaunais brālis Sets, kas iemiesojis ļaunumu, tumsu, tuksneša sausos vējus. Šis ļaunums pieņēmies, un Sets (tiek attēlots ēzeļa izskatā) nogalinājis Ozīrisu, ielicis viņa līķi šķirstā un iemetis Nīlā.