Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

Taču tūkstošgadīgie mitoloģiskie priekšstati Jaunās valsts cilvēku domāšanā vēl bija pārāk noturīgi. Ēģiptiešu priesteri vērsās pret Ehnatona reformām. Viņiem bija daudz sekotāju. Tādēļ pēc Ehnatona nāves (ap 1360. g p.m.ē.), kad par valdnieku kļuva viņa 9 gadus vecais ārlaulības dēls Tutanhatons, priesteri atjaunoja agrāko reliģisko kārtību un Tutanhatoņs bija spiests pieņemt vārdu Tutanhamoņs.

Ehnatona reliģijas reformā vērojams viskrasākais mēģinājums norobežoties no iesīkstējušām iepriekšējo posmu dogmām. Tā ir radoša pieeja, kas ietver Jaunās valsts iezīmi. Ehnatona radoši emocionālā izjūta atklājās arī viņa valdīšanas posma mākslā. Tajā daudz lielāka uzmanība veltīta faraona kā dzīva cilvēka jūtu izpausmei, kas it īpaši saviļņojoši parādās cilnī no Atona tempļa Ahetatonā. Pirmo reizi Ēģiptes mākslā valdnieks ir tēlots kā cilvēks kopā ar savu ģimeni, kopā ar dabu. Noskaņā izcelta dziļi humāna, salīdzinot ar visu līdzšinējo Ēģiptes mākslu, neparasti dabiska, ari liriska uztvere. To kāpina ciļņa figūru jūtīgais plastiskums un "dziedošās" līnijas.

Līdzīgas kvalitātes, kas tver dziļu emocionālu pārdzīvojumu, atklājas ari cilnī "Raudātājas".

Taču visspilgtāk Jaunās valsts mākslas dvēsele apliecina sevi Ehnatona sievas - valdnieces Nefertites (ari Nofretete) skulpturālajā portretā, kuru kaļķakmenī darinājis tēlnieks Tutmess. Šo darbu ar pilnām tiesībām ierindo sieviešu skulpturālo tēlu izcilākajā klāstā. Autoram izdevies pasvītrot ne tikai valdnieces individuālo skaistumu, bet arī šīs sievietes inteliģenci, sievišķību, apgarotību.

Šāds atraisīts, emocionāli jūtīgs mākslas stils saglabājās arī Ehnatona pēcnācēja Tutanhamona laikā.

Pat kapeņu sienu gleznās un reljefos (arī pilīs) Jaunajā valstī notiek izmaiņas: tagad bagātīgi ienāk dzīru, svētku motīvi - dejotājas, artistes,

1 Izraksts no gr3m.: Egle R. un Upīts A. Pasaules rakstniecības vēsture. R., 1930, 103.lpp.

2 Izraksts no grām.: Egle R. un Upīts A. Pasaules rakstniecības vēsture. R., 1930,103.lpp.

augstdzlmušu dāmu kosmētikas, ģērbšanās procedūru, miias ainu tēlojums - hedonisma izpausme.

Kaut arī iepriekšpieņemtais kompozīciju risinājuma princips kapeņu sienu glezniecībā saglabājās (figūru kārtojums stingrās horizontālās joslās, ritmos), tomēr arvien biežāk parādījās arī neierastāku, brīvāku pozu, žestu, pagriezienu meklējumi - figūras tēlotas, piemēram, % pagriezienos, pat no muguras, viena figūra daļēji aizsedz otru u.tml.

Jaunās valsts vispārējam noskaņojumam atbilst meklējumi ari literatūrā - īpaši uzplauka mīlas lirika, stāstu literatūra, kā ari ar fantāziju un greznas dzīves izjūtu piesātinātas pasakas.

Vismazāk mēs zinām par Senās Ēģiptes mūziku. Tomēr, pamatojoties uz tekstiem un muzicēšanas procesu attēlojumiem, kā ari mūzikas instrumentu atradumiem, var spriest, ka Senajā Ēģiptē ir skanējusi ari mūzika. Tā tika izpildīta tempļos, faraonu un augstmaņu galmos, masu svinībās un rituālos.

No šīm liecībām var ari spriest, ka ir pastāvējis plašs mūziķu kontingents - dziedātāji, dažādu instrumentu spēlētāji, dejotāji.

No mūzikas instrumentiem senākie ir flauta un arfa. Vidus valstī instrumentu klāsts bagātinājās - nāca klāt lira, oboja, dažādu tipu bungas un sistrs (žvadzošs mūzikas instruments). Šajā periodā no primitīvām mistērijām par godu Amonam, Ozīrisam un Izīdai attīstījās drāmas elementi.

Jaunās valsts posmā mūzikā no vienas puses veidojās sevišķa izsmalcinātība, no otras - attīstījās kara mūzika.

Kopsavilkums

Sākot ar 4. g.t. p.m.ē., runājam par bronzas laikmeta sākumiem pasaules kultūrā. Šī gadu tūkstoša nogalē veidojas Senās Ēģiptes kultūras pieteikumi, kas laikā līdz L g.t p.m.ē. izvēršas kuplā un savdabīgā izpausmē. Šīs kultūras raksturā noturīgas ir visai senēģiptiešu mentalitātei būtiskas īpašības: noteiktība, stabilitāte, regularitāte, nemainīgums. Šīs pamata iezīmes ietekmē gan reliģiju un ar to saistito mirušo kultu, gan rakstības un zinātnes attīstību, gan ari dažādus mākslu veidus: arhitektūru un tēlniecību, literatūru un mūziku. Atkarībā no dažādu vērtību dominantes vai apsīkuma Senās Ēģiptes kultūra tiek aplūkota Senās valsts, Vidus valsts un Jaunās valsts ietvaros.

Skaidrojošā vārdnīca

tautu grupa, dzīvojusi Z-Āfrikā, pieder semītu-hamītu valodu saimei.

tautu grupa, dzīvojusi Z-Āfrikā, pieder semītu-hamītu valodu saimei.

tautu grupa, dzīvojusi Z-Sahārā, 5. g.t. p.m.ē. izceļojusi uz Arābijas pussalu, ari uz Mezopotāmiju un Vidusjūras austrumu piekrasti; pieder semītu-hamītu valodu saimei.

(tulk. - "lielā māja") - ēģiptiešu seno valdnieku apzīmējums.

(gr. despotela - neierobežota vara) - patvaldības forma, neierobežota monarhija; valsts, kurā nodibināta tāda vara.

(gr. dynosteia - vara, valdība) - vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.

(ari Pta) - senēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā viena no vissenākajām dievībām, kura kults 3. g.t p.m.ē. izplatījās visā Senajā Ēģiptē. Senās valsts laikā sacerētajā "Memfisas teoloģiskajā traktātā" teikts: w Viņš (Ptahs) domā un pavēl visām lietām." Sīkāk skat.: "Mitoloģijas enciklopēdija" 2 sējumos. R., 1993, l.sēj. 118.lpp.

pilsētvalstiņa Senajā Ēģiptē.

leģendāra valsts, kas pēc senu leģendu un teiku nostāstiem kādreiz pastāvējusi realitātē, bet kādas dabas katastrofas rezultātā nogrimusi Atlantijas okeānā.

(gr. ethnos - tauta + lingua - valoda) tautas un valodas savstarpējās sakarības.

Berberi - Kušīti - Protosemltl -

Faraons • Despotija -

Dinastija -

Ptahs -

Noms- Atlantīda •

Etnolingvistika - Hieroglifi •

Piktogrāfiskais raksts •

Ideografiskais raksts -

(gr. - svētie gravējumi) - senās Ēģiptes rakstu zīmes, kas sāktas lietot 4. g.t. beigās p.m.ē. Hieroglifu raksts attīstījies no pirmatnēja piktogrāfiskā (bilžu) raksta.

(lat. pictus-gleznots + gr. graphein-rakstīt) - raksts, kurā informāciju fiksē un nodod attiecīgo objektu stilizēti attēli. Tas neapzīmē valodas skaņas. To var *tasit" jebkura valoda. Ir vecākais rakstības veids.

(ideja + grācija) - raksta veids, kurā zīmes (kteogrammas) apzīmē jēdzienus un tiem atbilstošus vārdus. Ir sarežģīts lielā zīmju skaita dēļ.

ģ Senās Ēģiptes kultūra BbnogrāKskals raksts

Zoomorts- Hipostils-

Hadonlsms- Liturģisks ■

skaņu raksts - raksta veids, kura zīmes apzīmē valodas skaņas vai fonēmas.

dzīvniekam līdzīgs.

(hypostylos - kolonnu balstīts) - plaša, segta tempļa vai pils telpa, kuras griestus balsta daudzas cieši novietotas kolonnas.

(gr. hidone - bauda) - ētiska mācība, kuras filosofiskās skolas pārstāvji attīstīja uzskatus, ka dzīves mērķis un augstākais labums ir bauda.

(gr.) dievam kalpojošs.

Obligātā literatūra

Mitoloģijas enciklopēdija. R., 2 sējumos, 1. sēj., 1993, 116-129.lpp.

Ieteicamā literatūra

ļ. Zeile P. Senās Ēģiptes kultūra. R., 1989

2. Veinbergs 3. Senā jaunā Ēģipte. R., 1981

3. Veinbergs 3. Piramīdu un zikurātu ēnā. R., 1988

4. Kačalova T. Apcerējumi par aizrobežu mākslu. R., 1962

5. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. R., 1995 9.-18. Ipp.

6. Brunkers K. Zelta faraons. R., 1969

7. Morleja Ž., Bergins M., Džeims Dž. Ēģiptes piramīdas. R., "Vaga", 1998