Ričards Brensons: Ej un dari

Kāds no atsūtītajiem priekšlikumiem izraisīja traģēdiju. Es biju jauns, un mana kaislība izmēģināt visu gandrīz mak­sāja man dzīvību. Diemžēl idejas autoram tas beidzās traģiski.

Kāds kungs Ričards Eliss atsūtīja man fotogrāfiju ar savu "lidojošo mašīnu". Tas bija trīsriteņu velosipēds ar diviem lie­liem spārniem. Visu šo konstrukciju darbināja neliels piekarināms dzinējs. Virs pilota galvas atradās rotori. Fotogrāfijā bija redzams cilvēks, kas lido virs koku galotnēm. Tas bija intere­santi, un es ielūdzu Elisa kungu, lai redzētu, kā šī ierīce dar­bojas.

Kad viņš ieradās, mēs devāmies uz vietējo lidlauku kopā ar Džoanu un dažiem draugiem. Elisa kungs izveda savu dari­nājumu uz skrejceļa. Sākumā bija mežonīgi jāmin pedāļi, lai uzņemtu ātrumu. Tad ieslēdzās dzinējs un sāka griezties rotori. Viņš teica, ka es būšot otrais, kas izmēģināšot ierīci, bet man nevajagot mēģināt pacelties gaisā.

"Jums vajag vispirms pie tās pierast," sacīja izgudrotājs. Man tas šķita interesanti. Es uzsēdos uz velosipēda. Elisa kungs iedeva man kabeli ar gumijas slēdzi galā. Tas bija jābāž mutē. Lai apslāpētu dzinēju, bija gluži vienkārši jāsakož slēdzis. Ja es tā izdarītu, apstātos skrejceļa galā un nepaceltos gaisā.

"Okei! Aiziet!" iesaucās Elisa kungs.

Es iebāzu kabeli mutē un, mīdams pedāļus, mežonīgā ātrumā aizripoju pa skrejceļu. Ieslēdzās dzinējs. Tagad es braucu aizvien ātrāk un ātrāk. Kad mašīna bija ieskrējusies, es sakodu slēdzi, lai apslāpētu dzinēju. Nekas nenotika. Mašīna uzņēma lielāku ātrumu. Es vēl stiprāk sakodu slēdzi. Nekā. Ātrums nu bija trīsdesmit jūdzes 2 2 - jūdze = 1609 m. 3 - pēda = 0,3048 m. 4 - Frederiks Alfrēds Leikers (1922 - 2006) - veiksmīgs britu uzņēmējs, kas darbojies aviokompāniju jomā, riskantu darījumu piekritējs, 1966. gadā nodibināja kompāniju Laker Airways, kuras organizētie lidojumi bija pazīstami ar nosaukumu "Skytrain" (debesu vilciens). 5 - Radio, kas darbojas ar ģeneratora palīdzību, kura atsperi uzgriež tāpat kā modinātāju. stundā. Es jau redzēju Džoanu stāvam skrejceļa galā. Pēkšņi es uzšāvos gaisā. Lidojošais velosipēds atrāvās no zemes kopā ar mani. Es biju iekrampējies stūrē un lidoju.

Es pacēlos virs koku galotnēm, tad vēl augstāk. Kad jau biju simt pēdu 3 3 - pēda = 0,3048 m. 4 - Frederiks Alfrēds Leikers (1922 - 2006) - veiksmīgs britu uzņēmējs, kas darbojies aviokompāniju jomā, riskantu darījumu piekritējs, 1966. gadā nodibināja kompāniju Laker Airways, kuras organizētie lidojumi bija pazīstami ar nosaukumu "Skytrain" (debesu vilciens). 5 - Radio, kas darbojas ar ģeneratora palīdzību, kura atsperi uzgriež tāpat kā modinātāju. augstumā, sapratu, ka ierīce kaut kā jāapstā­dina. Ieķēros vados un izrāvu tos. Karstais dzinējs apdedzināja man rokas, bet galu galā tas noslāpa, un es griezdamies sāku laisties lejā. Pašā pēdējā brīdī neliela vēja pūsma apgāza velosi­pēdu otrādi. Triecienu saņēma spārns. Es nokritu zālē - sveiks un vesels, bet dabūjis pamatīgu šoku.

Pēc nedēļas Elisa kungs pacēlās gaisā ar savu "lidojošo mašīnu". Tā nogāzās zemē, un Elisa kungs nositās.

Protams, viņa nāve bija traģiska, bet sapņotāji bieži vien aiz­iet bojā. Alpīnisti nokrīt no klintīm, lidotāji izmēģinātāji iet bojā katastrofās. Bērnībā es pazinu kara varoni Daglasu Bāderu. Viņš bija manas krustmātes Klēras draugs. Kādā lidmašīnas avārijā zaudējis abas kājas, viņš tomēr iemācījās staigāt - un atkal sāka lidot. Var uzmanīties un izvairīties no riska, bet nevar pasargāt sevi visu laiku. Es ticu, ka veiksmei ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē. Ir viegli padoties grūtā situācijā, bet esmu pārliecināts, ka jāpaliek uzticīgam saviem sapņiem un mērķiem, tāpat kā rīkojās šie brīnišķīgie cilvēki. Un, ja esi kaut ko nolēmis, nekad nevajag skatīties atpakaļ un nožēlot izdarīto.

Viens lēmums, kuru es pieņēmu un nekad nenožēloju, bija saistīts ar kāda amerikāņu advokāta priekšlikumu. 1984. gadā viņš vēlējās, lai es investēju kapitālu jaunā Transatlantijas avio­līnijā. Es biju iecerējis darīt ko tamlīdzīgu jau pirms iepazīša­nās ar viņa plānu. Fredijs Leikers 4 4 - Frederiks Alfrēds Leikers (1922 - 2006) - veiksmīgs britu uzņēmējs, kas darbojies aviokompāniju jomā, riskantu darījumu piekritējs, 1966. gadā nodibināja kompāniju Laker Airways, kuras organizētie lidojumi bija pazīstami ar nosaukumu "Skytrain" (debesu vilciens). 5 - Radio, kas darbojas ar ģeneratora palīdzību, kura atsperi uzgriež tāpat kā modinātāju. , manas bērnības varonis, bija radījis kompāniju, kas veica lidojumus starp Angliju un Ameriku par pazeminātām cenām. Viņš bija dižs vīrs ar drosmī­gām idejām. Viņš bija Dāvids salīdzinājumā ar lielo aviokompā­niju goliātiem. F. Leikers gribēja izveidot tādus lidojumu reisus, kas būtu pieejami daudziem cilvēkiem, tomēr 1982. gadā viņa kompānija bankrotēja.

Es izlasīju advokāta biznesa priekšlikumu, atceroties Frediju un savu pieredzi ar lidmašīnas īri līdz Puertoriko. Bija nepiecie­šams ieguldīt lielas naudas summas, un es teicu sev: "Neļaujies vilinājumam! Pat nedomā par to!"

Taču es nespēju pretoties kārdinājumam. Ideja aizrāva mani, tā bija iedvesmojoša.

Es varu izlemt jautājumus par cilvēkiem un idejām seš­desmit sekunžu laikā, vairāk paļaujoties uz savu intuīciju nekā uz plašām atskaitēm. Pēc minūtes es sapratu, ka advo­kāta ideja ir domāta man. Tas bija pārgalvīgs solis, bet to bija vērts spert. Es nolēmu iedziļināties problēmā un novērtēt riska pakāpi.

Tolaik jau bija kāda aviokompānija, kas pārdeva lētas biļetes uz Transatlantijas reisiem, - "People Express". Es mēģināju viņus sazvanīt. Šķita, ka visiem pēkšņi ievajadzējies lidot, jo aviokom­pānijas telefonlīnijas bija aizņemtas. Es zvanīju visu dienu, bet nevarēju ar to sazināties. Es zināju, ka varu izveidot labāku aviolīniju nekā šī. Visu nedēļas nogali es apsvēru šo jautājumu un svētdienas vakarā pieņēmu lēmumu. Es būšu drosmīgs. Es patiešām to paveikšu.

Pirmdien es piezvanīju "Boeing" - lielākajai amerikāņu kom­pānijai, kas ražoja lidmašīnas, un apvaicājos, cik maksā reak­tīvā lainera īre gadā. Viņi bija pārsteigti par šo jautājumu, taču uzklausīja mani. Sarunas beigās mēs vienojāmies par pieņe­mamu cenu. Es uzskatīju, ka esmu pietiekami dziļi izpētījis problēmu. Tagad nolēmu to apspriest ar partneriem no firmas "Virgin Music".

Viņi teica, ka esmu zaudējis prātu, bet es apgalvoju, ka mēs to varam atļauties. Mums jābūt drosmīgiem. "Es nevēlos, lai mēs kā skopuļi sēdētu uz naudas. Nauda ir jāliek lietā" es teicu.

Mani partneri joprojām nebija lielā sajūsmā, tādēļ es uzstāju un sacīju, ka firma "Virgin Music" pelna kaudzi naudas. Summa, kas bija nepieciešama, lai atklātu aviolīniju, bija mazāka nekā trešdaļa mūsu gada ieņēmumu. Tā bija liela, bet ne milzīga nauda. Pat zaudējot to, mēs izdzīvosim. "Tas nav pārlieku liels risks. Turklāt tas būs jautri."

Maniem partneriem nepatika vārds "jautri". Viņi uzskatīja, ka bizness ir nopietna nodarbošanās. Tā jau tas ir. Taču man daudz svarīgāk ir gūt prieku. Es gribu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, sasniegt jaunus mērķus. Nolēmu piezvanīt kompānijai "Virgin Atlantic".

Es uzaicināju Frediju Leikeru pusdienās, lai apspriestu savu jauno projektu. Viņš man sniedza lielu palīdzību. Viņam bija gadiem ilga pieredze. Taču galvenais - F. Leikers zināja, kādas problēmas gaida to, kas grib atklāt jaunu aviolīniju. Viņa kom­pānija bija ienesīga, tomēr lielās aviokompānijas to izkonkurēja, jo tām bija pietiekams rezerves kapitāls. Tās spēja kādu laiku ciest zaudējumus, lai izsistu viņa aviolīniju no ierindas. Fredijs cīnījās ar naudas trūkumu. Tā beidzās, un viņš bankrotēja. Pusdienojot viņš pastāstīja man, kā darbojas aviolīnija. Mēs apspriedām arī to, no kā man ir jāsargās.