• Пожаловаться

Roalds Gerke: Hipnoze un suģestija

Здесь есть возможность читать онлайн «Roalds Gerke: Hipnoze un suģestija» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. категория: Психология / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Roalds Gerke Hipnoze un suģestija

Hipnoze un suģestija: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Hipnoze un suģestija»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Pēdējos gados paplašinājusies psihoterapijas metožu izmantošana medicīnā, pieaugusi lasītāju interese par tām. Autors, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus nodarbojās ar hipnozi un suģestiju, lasītājus iepazīstina ar šo parādību būtību, ar vairāku psihoterapijas metožu izmantošanu ārstniecībā. Brošūras lasītājs pārliecināsies, ka hipnoze ir nevis brīnums, bet gan dabiska parādība, metode, ko psihotera­peiti lieto slimnieku ārstēšanā, un ka tā nav universāllīdzeklis pret visām slimībām. Grāmata domāta plašam lasītāju lokam.

Roalds Gerke: другие книги автора


Кто написал Hipnoze un suģestija? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Hipnoze un suģestija — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Hipnoze un suģestija», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Tiesa, Mesmera teorija bija melīga, dzīvniecisko magnē­tismu tā traktēja kā prasmi izmantot vareno mistisko speķu dziednieciskās īpašības. Tomēr jānorāda, ka Mesmeram bija arī vairāki praksē pārbaudīti paņēmieni, ar kuriem viņš pacientiem vienmēr (ar nedaudz izņēmumiem) varēja izraisīt hipnotiska miega vai transa stāvokli. Da­žus no šiem paņēmieniem ārsti hipnotizētāji lieto vēl šo­dien.

Pēc Mesmera nāves (viņš mira 1815. gadā emigrācijā gandrīz pilnīgā aizmirstībā) Eiropā no jauna sākās aiz­raušanās ar misticismu, un atkal atdzima dzīvnieciskais magnētisms. Uzradās bezgala daudz burvju, magnetizētāju, vārdu sakot, cilvēku, kuriem it kā piemita spējas «piesaistīt» labos un ļaunos spēkus. Spekulēdami uz tau­tas masu tumsonību, viņi publiski demonstrēja savas spē­jas «radīt brīnumus». Visbiežāk tās bija tipiskas veiklu burvju mākslinieku un iluzionistu izrādes, kas publiku maldināja ar nevainojami nospēlētām un rūpīgi iestudē­tām ainām, kurās iesaistīja šim nolūkam speciāli saga­tavotus cilvēkus. Bet nevar noliegt, ka šarlatānu un bur­vju mākslinieku vidū bija arī tādi cilvēki, kuriem patiešām piemita prasme «magnetizēt».

Interese par dzīvniecisko magnētismu arvien vairāk pie­auga, un 1825. gadā Parīzes Medicīnas akadēmija atkal izveidoja komisiju tā pētīšanai. Komisija šo jautājumu studēja sešus gadus, līdz 1831. gadā tika paziņots, ka magnētisms ir uzskatāms par fizioloģisku parādību aģentu vai arī par terapeitisku līdzekli, ka tam ir jāieņem noteikta vieta starp medicīniskajām zinātnēm un tātad ar to vaja­dzētu nodarboties tikai ārstiem. Komisija arī norādīja, ka Parīzes Medicīnas akadēmijai ir jāatbalsta ārsti šīs pa­rādības izzināšanā. Taču akadēmija tā arī neizšķīrās šo ziņojumu publicēt.

Aizraušanās ar Mesmera «magnētismu» nemazinājās, to lietoja, kā vien mācēja un gribēja. 1837. gadā atkal tika ierosināts šo jautājumu izskatīt Parīzes Medicīnas akadēmijā. Atkal tika sastādīta speciāla komisija, kuras locekļi lielākoties bija nikni «magnētisma» pretinieki. Pēc šīs komisijas referāta 1840. gadā dzīvnieciskais magnē­tisms uz visiem laikiem tika izslēgts no Parīzes Medicīnas akadēmijas nodarbību programmas. Šoreiz autoritatīvā komisija savu lēmumu oficiāli publicēja, tādējādi pārvel­kot svītru tālākai dzīvnieciskā magnētisma parādību pētī­šanai. Liela daļa dabaszinātnieku un ārstu uzskatīja, ka «magnētisma» parādības ir šarlatānisma un pašapmāna produkts. Nievājoša un noraidoša attieksme pret to tika uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu zinātnieka pašcieņas saglabāšanai. Taču netrūka arī zinātnieku, kas dzīvniecisko magnētismu aizstāvēja. Viens no viņiem bija angļu ārsts Džeims Breids (1795—1860), kas aktīvi cīnī­jās par tiesībām «magnētismu» lietot cilvēku ārstēšana. Sākumā arī viņš, tāpat kā vairums ārstu praktiķu, pret «magnētisma» parādībām izturējās ar neuzticību. Strādā­dams Mančestrā acu ķirurģijas nozarē, viņš dzīvi intere­sējās arī par nervu slimībām. 1841. gadā daudzas Eiropas valstīs spožus panākumus guva magnetizētājs Saris Lafontēns. Kad S. Lafontēns ieradās Mančestrā, Breids atnāca uz viņa seansu, cieši apņēmies atmaskot ši šarla­tāna trikus. Trīsreiz pabijis S. Lafontēna seansos, viņš pārliecinājās, ka redzētās parādības nebūt nav šarlatāna triki ar speciāli sagatavotiem cilvēkiem. Breida vērīgajam skatienam nepalika nepamanīts, ka magnetizēta cilvēka acis ir aizvērtas un ka viņš patiešam tas nevar atvērt, kaut-gan cenšas to darīt, — tas bija redzams gan no viņa sejas izteiksmes, gan no mīmikas muskulatūras savilkšanās. Acu ķirurgs ar interesi vēroja, kā magnetizēto cilvēku durstīja ar adatām, bet viņš, kā bija redzams, nekādu sāpju nejuta, viņam deva ost ožamo spirtu, bet viņš, sprie­žot pēc sejas izteiksmes, izjuta patiku. Vel vairāk: bez ierunām paklausot magnetizētajā rīkojumiem, viņš nostā­jās pavisam neiedomājamās pozās un pēc tam ilgi varēja palikt ļoti neērta stāvoklī. Visapkārt dūca izbrīnītais ska­tītāju pūlis, tikai magnetizētais saglabāja pilnīgu mieru un vienaldzīgu sejas izteiksmi. Taču, līdzko Lafontēns izteica dažus vārdus, magnetizētais pamodās.

Redzētais Dž. Breidu satrieca; viņš saprata, ka dažiem mesmeriskiem «brīnumiem» nav nekā kopīga ar mistis­kiem speķiem. Savus minējumus Breids sāka pārbaudīt prakse. Pirmo «magnētisma» seansu viņš sarīkoja ģime­nes loka divu draugu klātbūtnē divas dienas pēc S. Lafontena uzstāšanas. Jau tad viņš sāka nojaust, ka «magnē­tisms», ko gandrīz visi magnetizētāji lietoja pēc Mesmera metodes, rodas, ja uz cilvēka nervu sistēmu iedarbojas monotonas atkārtotas kustības — lēna roku virzīšana gar slimnieka seju un ķermeni nelielā attālumā no ķermeņa virsmas. Rezultāta nogurst visi slimnieka maņu orgāni, un iestājas miegam līdzīgs stāvoklis.

Būdams gandrīz pārliecināts par savu taisnību, Dž. Breids pirmoreiz aizmidzināja kādu savu draugu, lie­kot viņam skatīties uz kādu priekšmetu. Mēģinājums iz­devās, miegam līdzīgais stāvoklis ilga četras minūtes (sakuma Breids baidījās no nelabvēlīgām sekām). Nāko­šajos mēnešos tādā pašā veidā Breids aizmidzināja radus, draugus, paziņas, kalpotājus, visus, kas tikai to vēlējās, bet pēc tam arī pacientus. Pametis ķirurģiju, viņš pilnīgi nodevas šīs neizprotamās parādības izzināšanai un tās praktiskajai izmantošanai.

Dž. Breids pierādīja, ka starp to «sevišķa miega stā­vokli», ko izraisa viņš, un noslēpumaino «magnētismu» nav nekādas atšķirības, jo būtībā tas ir viens un tas pats. Breids pirmais šai parādībai deva nosaukumu «hipno­tisms» (medicīna pazīstams arī kā «breidisms»), ar to pasvītrodams tas līdzību ar parastu normālu miegu. Mek­lēdams izskaidrojumu hipnotiskām parādībām, Breids no­liedza jebkuru mistiku, arī pieņēmumu, ka magnetizētajiem piemīt sevišķi maģiski spēki. Bez tam viņš uzskatīja, ka lēna roku virzīšana gar cilvēka seju un ķermeni nav īpaši piemērots paņēmiens, jo izkliedē magnetizējamā uzmanību. Ar to arī bija izskaidrojams, kāpēc magnetizētāji ne vien­mēr savos seansos guva panākumus. Pēc Breida domām, daudz lielāks efekts ir paņēmienam, ja slimniekam liek neat­laidīgi skatīties uz kādu nekustīgu priekšmetu.

Dž. Breids ar hipnozi aizrāvās arvien vairāk. Viņš pār­liecinājās, ka ar to sekmīgi var ārstēt daudzas slimības, it īpaši tas, kas ir saistītas ar nervu sistēmas traucējumiem, piemēram, histēriskās paralīzes. Viņš konstatēja, ka jutība pret hipnozi nav visiem cilvēkiem vienāda, ka hip­nozes dziļums var mainīties un hipnoze organisma izraisa fizioloģiskas pārmaiņas. Bez tam viņš atklāja, ka hipno­tizētu cilvēku var ārstēt ar vārdu palīdzību, iedvešot viņam domu par izveseļošanos.

Dž, Breids eksperimentēja ne jau slavas un iedzīvoša­nās kāres dēļ, viņa mērķis bija izzināt hipnozes būtību, iegūt stingri zinātnisku izskaidrojumu šai interesantajai parādībai. Viņš pierādīja, ka Mesmera un viņa piekritēju izrādēs nekā pārdabiska nav. Ne jau velti pret Dž. Breidu nostājās baznīca. Garīgie tēvi ātri vien uzminēja ķirurga hipnotizētāja publiskās uzstāšanas bīstamību, jo viņš bija atklājis hipnozes īsto, materiālistisko būtību. Baznīca Dž. Breidu apsūdzēja visos pasaules grēkos, bet viņa eksperimentus pasludināja par grēcīgiem. Arī kolēģu vidū Breida eksperimenti neguva atzinību. Šaubīdamies par viņa zinātnisko meklējumu godīgumu, nesaprazdami viņa izziņas kaisli, vēlēšanos zinātniski izskaidrot hipnozes pa­rādības, daudzi ievērojami mediķi viņu pieskaitīja jau at­maskotajiem mesmeristiem, apsūdzēja šarlatānisma. Tomēr nekas nespēja kavēt drosmīgo dabas pētnieku. Viņš publi­cēja zinātniskus rakstus, pierādīja, strīdējās, demonstrēja savus hipnozes seansus. Atbildēdams uz baznīcas apvai­nojumu, Breids uzrakstīja asu pamfletu, kurā pilnīgi sa­trieca ticīgo tēvu melīgās koncepcijas un pārliecinoši pie­rādīja savu taisnību. Pretiniekus viņš izsauca uz godīgu zinātnisku strīdu.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Hipnoze un suģestija»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Hipnoze un suģestija» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Oskars Lutss: Vasara
Vasara
Oskars Lutss
ZENONS KOSIDOVSKIS: Evaņģēlistu stāsti
Evaņģēlistu stāsti
ZENONS KOSIDOVSKIS
Ričards Brensons: Ej un dari
Ej un dari
Ričards Brensons
Отзывы о книге «Hipnoze un suģestija»

Обсуждение, отзывы о книге «Hipnoze un suģestija» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.