Ojārs Ozoliņš - ATNĀCĒJI NO SAULLĒKTU PUSES

2.zini.

posmam jeb mēnesim, bijis savs apzīmējums. Dažas lidzīgas zīmes ir atrodamas ari Latvijas baltu svētkalnu akmeņos, kas liecina par saikni ar megalītiskās kultūras kādreizējas izplatības ziemeļu joslas senām Saules kalendāra tradīcijām. Vēl arvien tiek lauzti šķēpi jautājumos par to, kāds īsti bijis gada iedalījums senlatviešu kalendārā. Vai tas laika rēķinos dalīts sešpadsmit, divpadsmit, vai ari tikai astoņās daļās? Pirmraksta zīmes liecina, ka daudzās Eiropas zemēs lietots astoņu laiku kalendārs (3.zīm. B). Latviešu senie tautiskie raksti un daudzas rotaslietas liecina par labu astoņdaļigam gadam. Taču lielāku skaidrību vieš senajās svētvietās izkārtotie akmeņi, kas kalpojuši laika ritu godāšanai un maģiskai saistīšanai ar kādu konkrētu ļaužu zemi, lai būtu laba dzīvošana. Sajā ziņā svetvietas akmeņi Braslas senlejā glabā ļoti vērtīgu informāciju. Uzmērījumi devuši interesantu akmeņu izkārtojuma kopainu (4.zīm.). Seit izteikti izdalās jau no citām svētvietām pazīstamie loki un apļi, kas te nav izvietoti izklaidus, bet gan savstarpēji sasaistīti kaut ko pazīstamu izsakošā kārtībā. Ja 270 azimuta atzīmi zīmējumā pagriež pret sevi, jeb, citiem vārdiem runājot, ja skatās uz akmeņu veidotajiem zīmējumiem no rietumiem, tad redzams ļoti sakarīgs lielu ideografīskā raksta zīmju sakopojums, kura augšdaļā atveidots jau pazīstamais cilvēks - pasaules koks, kurš "stāv" uz laiku lokiem un apļiem, kuros katrā ir pa 8 akmeņiem. Cilvēka-koka zīmes iezīmējumā uz zemes, "rokas" ir izstieptas precīzi ziemeļu- dienvidu virzienā, kas ir līnija, kura sadala laiku un telpu austrumu un rietumu pusēs, jeb šķir Saules gaitu augšup un lejupejas lokos. To izteiksmīgi norāda zīmes "plaukstu" akmeņi. Bez tam cilvēka-koka zīme ir savdabīgs kompass, kurš rāda visus četrus debespusu virzienus. Tam blakus dienvidu pusē ir astoņiem akmeņiem iezīmēts rituāla laukums, kurš simbolizē gadu ar astoņām iedaļām, kuras saiknē ar lielu akmeni, austrumu-rietumu virziena līnija sadala divos lokos - augšējā un apakšējā, kas atbilst Saules gaitas lokiem gada gaišajā un tumšajā pusē pirms un pēc Miķeļdienas jeb rudens saulgriežiem. Kāpēc šeit būtu jādomā tieši par tumšā un gaišā gada puses saskari rudens saulgriežos? Pirmkārt, akmens, caur kuru var novilkt taisni uz lielā akmens centru, aplī ir uz robežas starp abām "gada" pusēm. Otrkārt, šis akmens ir rituāla laukuma rietumu pusē, un tamdēļ tas attiecināms uz rudeni. Treškārt, pret to tālāk rietumu virzienā novietotais lielais akmens atrodas Cilvēku jeb Dzivības koka "sakņu" daļā, kā tas redzams pēc cilvēka-koka zīmes orientējuma. Tātad lielā akmens novietojums ir saistīts ar mitoloģisko pazemi. Bet pazeme savukārt saistīta ar veļu valsti un mirušo godināšanas kultu. Kā zinām, veļu laiks Latvijas baltu ciltīm sācies ar rudens saulgriežiem, ar Miķeļdienu.

4.zim.

Protams, ikvienā akmeņu laukā var atrast zināmas sakritības ar dažādu Saules lēktu un rietu virzieniem. Var ari atrast dažas it kā mākslīgi veidotas figūras. Bet tādā gadījumā vienmēr paliks pāri liekie akmeņi, kurus vajadzīgos virzienos vai figūru kontūrās nekādi nevar iedabūt. Braslas senlejas svētvietā šādu lieko akmeņu nav. Visi akmeņi, apmēram 1/4 ha lielā laukumā veido noteiktas ideografiskā raksta zimes, no kurām pati zīmīgākā - "cilvēks-koks", saistās ar priesteru rituāliem, tāpat kā iezī iegrebtajā zīmju rakstā Braslas upes krastā Idumejas zemē. Tas pats Idumejas zemes Pasaules koks, tiekdamies uz ziemeļiem gar Braslas upi, no Lielstraupes pagasta Jāņkalna ar savu "stumbru" ir sniedzies pāri seno vārdu pazaudējušam kalnam pie Rozulas pagasta Jēņu mājām, kuru svētvietu iezīmējumos tāpat ir redzamas zimes, kas kādreiz mudinājušas godāt priesteru misiju un viņu nolikto laicīgo un pasaulīgo kārtību. Tiešā saskarē ar lībiešu zemēm tas bija īpaši svarīgi. Senlejas svētvietas akmeņu likumi gan nesaistās ar "deklaraciju" par robežām un teritorijām. Te akmeņi stāsta par ziemas saulgriežu rituāliem un veļu godināšanu. Ari par laika ciklu atjaunošanu jauna gada apritei. Pēc ziemeļu ģeogrāfisko platumu seno apdzīvotāju ticējumiem, gada īsākajās dienās, kad Saule ir redzama zemu virs apvārkšņa, tā tiecas atgriezties pirmatnības haosā - un līdz ar to viss pasaules sakārtojums, ari pasaule kā tāda. Tāpēc ziemas saulgrieži saistīti ar Saules atgriešanas rituāliem un pasaules atjaunošanu. Tad arī skaitījās ziemas vidus .Šīs tradīcijas bijušas ļoti noturīgas pie senbaltiem. To liecina ari zīmju likumi Braslas senlejā, kur notikuši plaši priesteru rituāli ar upurēšanu un daudzu cilvēku līdzdalību. Par šādiem rituāliem nebūt nav jāspriež hipotēžu līmenī. Vācu zinātnieka Hermaņa Virta ideografiskā pirmraksta vākumos, grāmatā "Cilvēces laika dalīšanas sākumi", ir atrodami šādu ziemas saulgriežu rituālu attēlojumi (5.zīm. B), kas ietver pietiekoši plašu informāciju par to, kas kādreiz noticis šādās svētvietās. Klintī iecirstajā zīmējumā, kas atrasts Austrumgotlandē Ekenbergas tuvumā, redzams akmeņiem izlikts rituāla laukums, kurā priesteri izpilda Saules atgriešanas un pasaules atjaunošanas rituālus. Tas notiek kontaktos ar pazemi un mirušo valsti, kurā tiecas nogrimt Saule. Visa šī rituāla pamatjēga izsakāma ar zīmi, kas atveido mūžīgo Saules augšup un lejup ceļu Pasaules kokā (5.zīm. A), un kāda ir izlikta ar akmeņiem Braslas senlejā. Ar šo zīmi saistās arī citas rituāla jēgu skaidrojošas zīmes (5.zīm. C), kas ari saglabājušās Austrumgotlandes klinšu bluķos. Saules ceļam blakus atveidotās cilvēku figūras, no kurām viena paņēmusi rokā Sauli, uzskatāmi vēsta, ko cilvēki ar savu rīcību grib panākt ziemas saulgriežos. Cilvēces ideografiskā raksta zīmes

А)

В)

5.zīm.

atrodamas arī tādas, kas vēl tiešāk skaidro Braslas senlejas akmeņu noslēpumus. 6.zīmējumā vēlreiz parādīta lielākā akmeņu grupa (A). Ieveidotās zīmes tajā var savienot ar vairākām taisnēm, kuras atbilst zīmīgu dienu Saules lēktiem vai rietiem. Taču šoreiz uzmanība būtu jāpievērš divām, kuras redzamas zīmējumā. Viena savieno piecu akmeņu veidotu Saules zīmi ar cilvēka-koka jeb priestera zīmes "roku", un tā ar savu virzienu pavērsta pret Saules lēkta un rieta punktu, kas pēc azimuta atbilst 6.-8.augustam. Ir zināms, ka 7.augustā svinēta Māras diena, kas saistīta ar vasaras beigām un rudens sākumu. Šīs dienas Saules lēktu un rietu atzīmes atrodamas visu to svētvietu akmeņos, kuras ir seno svētkalnu dienvidu vai rietumu pusē, un kuras saistītas ar mitoloģiskās zemes areāliem. Māra kā zemes māte bija noteicēja pār virszemi un pazemi, tāpēc nav grūti iedomāties, kāpēc Saules simbols ar taisnēm ir savienojams gan ar pazemi un veļu godāšanas akmeni, gan ar priestera zīmes "roku", kas to it kā velk atpakaļ Pasaules kokā. Zīmīgi, ka iezīmētais virziens no lielā veļu godāšanas akmeņa uz "roku" atbilst azimutam, kādā lec Saule Jāņos, gada garākajā dienā. Kā redzams, šiem virzieniem gada isākajā dienā ir dziļa jēga.

Šāda Saules "vilkšana" augšup, no pazemes un mirušo valstības, ir atainota virknē citos Austrumgotlandes zimējumos (6.zīm. B). Bet tas nenozīmē, ka vienīgi senie gotlandieši piekopuši šādus rituālus. Arī Ziemeļamerikas kontinentā ir atrasti līdzīgi zīmējumi (C) ar līdzīga satura ideogrammām. Bet no to līdzības ar ideografisko veidojumu akmeņiem Braslas senlejā, nebūt nav jāsecina, ka šeit kādreiz saimniekojuši skandināvu vai Ziemļamerikas pirmiedzīvotāju priesteri. Baltu lineārā raksta ornamenti un raksta elementi daudzkārt ideografiski attēlo to pašu, ko nupat piemēram minētie zīmējumi. Latviešu tautiskajos rakstos joprojām figurē raksta elements (D), kurš sevišķi bieži parādās cimdu rakstu pamatjoslā. Cimdi taču bija saistīti ar ziemu, ar tumšo gada laiku, tamdēļ Saules atgriešanas vai atgriešanās vēlējums bija visvairāk izplatīts. Senākajos cimdu rakstos šāds vēlējums parasti ierakstīts uz melna fona (E), jo melnā ir zemes krāsa. Tumši zilā krāsa saistīta ar mirušo valstību vai ari ar mitoloģisko pirmatnības jūru. Šīs krāsas visvairāk ,-astopamas bēru cimdos. Minētā cimdu rakstu zīme atveido saulei ;~eju augšup un atgriešanos Pasaules koka stumbrā jeb virszemē. Pec šis zīmes ir iekārtota liela akmeņu veidojumu virkne svētvietā pie Vaidavas ezera. Arī šeit ir tādi paši apļi un loki, arī Saules krusti, kas savstarpēji iezīmē senā zemkopja dzīvē svarīgu dienu Saules lēktus un rietus. Arī šeit, ezera pakrastē un kādreizējo svētavotu gravās ir akmeņi, kas