R.KINŽALOVS A.BELOVS - TENOČTITLANAS BOJĀ EJA

Tajā vietā, kur kādreiz atradās Tenočtitlāna, izaugusi jauna pilsēta — Meksika. Bet tā vairs nav pilsēta ezerā — tas jau sen nosusināts, un ezera vietā tagad izplešas lauki. Bet tur, kur kādreiz stāvēja Uicilopočtli piramidālais templis, tagad atrodas katedrāle.

Pilsētas centrālajā laukumā uzstādīts dižens piemineklis Tenočtitlānas aizsardzības organizētājam — Kuautemokam. Pieminekļa pjedestālā iecirsti šādi vārdi:

«Kuautemoka un to karavīru piemiņai, kuri varonīgi cīnījās par savas zemes brīvību.»

Katru gadu Tenočtitlānas krišanas dienā Meksikas iedzīvo­tāji sapulcējas pie pieminekļa, lai demonstrētu savu mīlestību un pateicību visiem tiem, kas atdevuši savas dzīvības par dzimtenes laimi un neatkarību.

Mūsdienu Meksikas kultūra uzņēmusi sevī daudz senās acteku kultūras elementu. Tie j aužami literatūrā, mūzikā, skulptūrā, lietišķajā mākslā, apģērbā, sadzīves īpatnībās un daudzās citās jomās.

Meksikāņu tauta lepojas ar savu slaveno pagātni. Tās vēsturē ne mazums lappušu, kas pauž par varonīgo cīņu ar svešzemju iebrucējiem, kuri tīkojuši nolaupīt zemei brīvību un suverenitāti.

Kad pagājušā gadsimta vidū Francijas imperators Napo­leons III mēģināja uzspiest meksikāņiem par valdnieku savu ielikteni Maksimiliānu Austrieti, Meksikā notika visas tautas sacelšanās. Darbaļaužu masas indiāņa Huaresa vadībā sakāva Maksimiliāna karaspēku, bet pašu jaunizcepto imperatoru saņēma gūstā un nošāva.

Bet neveiksmīgajam Meksikas troņa pretendentam atradās ietekmīgi piekritēji. Tie uzcēla nāves soda izpildīšanas vietā baznīciņu. Tajā glabājas atsauksmju grāmata. Bet tur ierakstī­tās atsauksmes izrādījās pavisam negaidītas Maksimiliāna augstajiem aizgādņiem. Lūk, viena no tām:

«Lai nolādēti tie, kas grib kļūt brīvām tautām par dikta­toriem. Tādi ar asinīm samaksā par savu pārkāpumu un tikai vairo slavu tiem, kas, tāpat kā Huaress, cīnās par Meksikas brīvību.»

Vēl agrāk — 1810. gadā mazā Meksikas pilsētiņā Doloresā uzliesmoja indiāņu sacelšanās pret spāniešu kundzību. Gani, laukstrādnieki, zemnieki, amatnieki, raktuvju strādnieki, ap-

bruņojušies ar rungām un cirvjiem, nažiem un lingām, ieņēma vienu pilsētu pēc otras, bezbailīgi cīnījās pret artilēriju, pie­spieda bēgt regulāro armiju. Desmitiem tūkstošiem cilvēku sapulcējās zem Iclalgo karogiem, kurš vadīja sacelšanos un pasludināja zemes neatkarību, balto un krāsaino vienlīdzību, plēsonīgo nodokļu atcelšanu, indiāņiem atņemtās zemes atdo­šanu tās bijušajiem īpašniekiem.

Sacelšanos apspieda briesmīgi nežēlīgi. Tās vadoņus sagūs­tīja, un viņiem nocirta galvas, tūkstošiem indiāņu nošāva. Bet Idalgo un viņa cīņas biedru piemiņa Meksikā ir svēta, tā dzīvo miljoniem cilvēku sirdīs. Viņu vārdi zelta burtiem ierak­stīti vēsturē.

Pēc Idalgo nāves jaunu visas tautas sacelšanos Meksikas dienvidos vadīja Moreloss, bijušais laukstrādnieks. Viņš cīnī­jās par demokrātisku republiku ar vispārējām vēlēšanu tiesī­bām, par garīdzniecības un virsnieku privilēģiju atcelšanu, par lielo muižu sadalīšanu un baznīcas zemju atsavināšanu par labu zemniekiem, par bagātnieku īpašumu konfiskāciju. Arī šī sacelšanās beidzās neveiksmīgi, tās vadoņi gāja bojā. Bet tā sagatavoja pamatu turpmākajai, uzvarām vainagotajai tautas cīņai, kas deva Meksikai nacionālu neatkarību un svarī­gas sociālas reformas.

Brīvības mīlestība pārgājusi meksikāņu tautas asinīs. Tā ir ķīla tās skaistajai nākotnei.

Priekšvārds

Pirmā nodaļa

Karavelas iziet jūrā

Zelta drudzis……………………………………………………………………. 9

Spāniešu avantūrists Ernando Kortess………………………….. 10

Divas bēgšanas………………………………………………………………. 15

Izlūkošana ar kauju……………………………………………………. 16

Vēl viens iebrukuma mēģinājums……………………………………… 23

Piemānītais gubernators…………………………………………………… 28

Pilnās burās…………………………………………………………………… 31

Otrā nodaļa Ceļa sākums

Kosumelas salā………………………………………………………………. 35

Kaujā uzvar sešpadsmit jātnieku……………………………………….. 39

Dievs — lielgabals un dievs — ērzelis……………………………….. 42

Montezumas sūtņi………………………………………………………….. 43

«Sazvērestība» ar Kortesa ziņu………………………………………….. 48

Divkosīga spēle……………………………………………………………… 51

Dāvana karalim………………………………………………………………. 56

Kortess nogriež atkāpšanās ceļus………………………………………. 58

Trešā nodaļa

Tikai uz priekšu!

Ceļš uz Tlaškalu…………………………………………………………….. 61

Slazdā ………………………………………………………………………….. 64

Abpusējs spēku izsīkums………………………………………………… 66

Savienība ar Tlaškalu………………………………………………………. 69

Asiņainais slaktiņš Čolulā………………………………………………… 74

Pēdējais pārgājiens………………………………………………………….. 79

ceturtā nodaļa

Tenočtitlanas brīnumi

Ceļš starp ezeriem…………………………………………………………… 84

Satikšanās ar Montezumu………………………………………………… 86

Nelūgtie viesi iekārtojas kā mājās………………………………………. 87

Atbildes vizīte………………………………………………………………… 90

Pils ………………………………………………………………………………. 92

Tirgus…………………………………………………………………………… 95

Pilsētas ikdiena…………………………………………………………….. 100

Kara dieva templis………………………………………………………… 104

Dārgumu krātuve………………………………………………………….. 107

Kara padome pieņem lēmumu…………………………………………. 107

Montezuma spāniešu gūstā…………………………………………….. 109

Karaliskā marionete………………………………………………………. 111

Piektā nodaļa Ērgļa un kaktusa tauta

Ceļojums gadsimtu dzīlēs……………………………………………….. 114

Atkritumu kaudzes — arheoloģisko dārgumu krātuves 117

«Celtnieki»…………………………………………………………………… 119

«Mežonīgo» uzbrukums…………………………………………………. 123

Tenoča ļaudis……………………………………………………………….. 125

Drosmes apliecinājums — nogrieztas ausis …. 127

Tenočtitlānas dibināšana………………………………………………… 128

Acteku valsts……………………………………………………………….. 129